Jaunā Gaita nr. 191, marts 1993
|
Valentīns
Pelēcis
|
|
|
PIEMINOT VISVALDI LĀMU... |
... Kur sākušies mušu tautas pirmsākuma ceļi, ar viņu pirmajām dievestībām, pirmajām zemes mīlestībām, un pirmajām slepkavībām ? To jau neviens vairs neuzminēs ... Bet labi, ja stāstām patiesas likteņu šodienības. Tad vieglāk, redzīgāk atstaroties sen izdzisušajā pagājību blāzmā, lai sava mūža īsajā mirklī būtu patiess savai īstenībai un teiksmām... VIŅŠ TĀDS BIJA.
|
|
Dzejoļi no topošās grāmatas Ziedi zaudētājiem!
|
|
| * |
viss ir tik vienkārši: saule, koks, ūdens, ziema, ziedonis, vasara, rudens;
putns paceļas spārnos, kurmis pazemē lien, un tā ik gadu, un tā ikdien;
viss ir tik vienkārši: grauds tīrumā krīt, arājs muguru atliec, balts debesīs slīd;
es skatos tev acīs: zelta zivtiņa lec, kamēr gudroju vārdus, tikām jau vecs
un klusuma alkstošs
aizgriežos projām;
|
| * |
stundas dienas un gadi gadsimti laikmeti ēras sudraba žuvēdra mūžam riņķo virs vientuļas šēras
piespiežu karsto pieri rūnu akmenim senam dzirdu mūžīgu ganu aitas pa nogāzi dzenam
paņemu smilti saujā savu vienīgo tiesu mūžīga vabole pārtek manu mirstīgo miesu
stundas dienas un gadi strūkliņā smiltis iz saujas klintsgalā ceļinieks sirms mūžīgam atceļam aujas
|
| * |
Vislabāk dzejnieks izjūt un ierauga skaistumu, kad viņš noguris.
lāses lēni slīd pa stiklu mūsu mūži slīd tām līdz nostaigājis dzīves ciklu dzejnieks sveces liesmā trīc
nenāc iekšā never duris brāzma liesmu nodzēsīs pagaidi līdz gaužām guris sevi viņš pret daili mīs
vientulības saldās mokas kapu kalna sentiments jo tev baisāk nogurst roka jo to kaislāk daile lenc
|
| * |
Pa mūžības vārtiem iejāšu Uz sienāža liela un zaļa. (Egils Plaudis)
vēl nemāj! vēl negribu jāt pie tevis uz sienāža liela vēl gribu kavēties te starp dažādām zemiskām vielām
vēl gribu redzēt kā vējš prom saukli aiz saukļa mēž kā vēlvienā pavasarī rīts pumpurus vaļā plēš
vēl nesauc! vēl mūžības vārti ar spoguļiem aizklāti ciet es mīlu dzīvi kā nātri kas sadzeltās lūpās zied
vēl gribu dzirdēt kā tumsā kāds līdzgaitnieks bedri man rok vēl skatīt kā dzimtenes ārēs krāpj blēdās un zog
ai dzimtene dzidrā un sērā sirds dauzās skaļāk un skaļāk uz plīstošiem spoguļiem atspīd jau atvadu gaisma zaļā
|
| * |
atceries: tevī ir viss: Jūŗa būŗa un bāka Dieva ieplaisājušais monoklis un ilgas iz gliemežvāka
tevī ir viss: smiltis un vējš gurdums un zīriņa steiga Kolumba kuģu ceļš un acteku godības beigas
aizver plakstus un veries sava bijuma visesībā viss ir tevī: vraki uz sēres un pāļu dzinēja riba... - - - - - - - - - - - - - - -
p.s. gaismēnu spēles virs plakstiem sevī aizceļojošam vīram par sevi par sevi rakstiet pielīpot mušpapīram
|
| * |
zem baisi milzīgām uzvaras arkām mazs izvārdzis šunelis klīst es raugos upē uz smagajām barkām kas smiltīm piebērtas slīst
nakts uzliek uz skausta man plaukstu vēss tirpums pār skriemeļiem skrien virs uzvaru trūdiem tur augstu mirdz sakāves zvaigzne aizvien
|
|
Roberts Mūks
|
|
|
TUMŠĀ DIEVA ĒRĀ (Kalijuga)
|
Ai, debesu tāles, kur gan jūs palikāt! Tikai circeņi dziesmās vēl jūt Pie zemes pieplakušas mūžības ritmus, Tikai rēnos vakaros pazib Pa senai harmonijai. Bet varbūt arī tā ir labi, Varbūt arī tā ir māka Dzīvot zem hermētiski noslēgta Debesu vāka, Dzīvot ar circeņiem kopā Un ieklausoties, kā no zemes iekšām Skan balss: Mums viss vēl ir priekšā.
Tikai nepieskaries mākoņiem. Stāvi kluss un rāms, Ar nodurtu galvu Un ja runā Tad tikai Dievam tumšajam Dievam Pa spalvai.
|
|
DRŪMĀ BRĪDĪ
|
Par velti tu vēl apkārt klaiņo, Par velti skaties tuvās sejās. Ir atnākusi jauna maiņa, Skan jauni toņi viņas dzejā.
Met projām nogurušo spalvu, Met projām, vēlreiz met, Un nesaki it kā no galvas Nekad, nekad vairs bet.
Ja arī tā tev dzīvot grūti, Tad ieklausies, ko runā pelni, Un, neko nežēlodams, sūti Pats sevi, dārgumiņ, pie velna.
|
| BEIGAS UN ĀMEN |
Dienas kā traki suņi skrien, Tikai tu stāvi malā. Vai tad viss jau ir galā ? Vēl nē. Man tikai patīk vērot Šos lidojošos sarkofāgus Kā tie blāvi iznirst It kā no senas sāgas Un pazūd Nekurienē.
Nē, viss vēl nav galā. Vēl pēdējā pīpe kūp, Pēdējiem sapņiem drūpot. Tak neskumsti, jo kā gudrie teiktu Tevi visvairāk mīlēs Beigtu.
|
|
SAPŅU SPĒKS |
Vai tiešām Ādams koda ābolā Tai aizliegtajā auglī? Muļķis. Tad jau labāk Būtu ganījies pa dābolu Kopā ar zirgiem un govīm, Un kādā naktī svelmainā Uzsapņojis pats savu Ievu, Jo, lūk, sapnī viss atļauts Pat tēlot Dievu. Tad arī šai pasaulītē Nebūtu ienācis grēks Un pār visu valdītu Sapņu spēks.
|
|
KLAIDA DZEJNIEKA PROBLĒMA |
Kā lai tevi apdzejo, Latvija, Ja tu pati Esi kļuvusi par dzeju Kaut kur vidū starp sapni un īstenību, Tuva un tāla, Te zelts, te smilšu grauds nīcības lavīnā? Vai tad pietiek ar ticību, lai tu būtu? Nē, mēs esam neticīgo paaudze. Mēs nēsājam savās dvēselēs Paši savus pīšļus, Un no tiem aug tikai vāri, kroplīgi stādi Vai pa kādai grūtsirdīgai lilijai. Varbūt man tevi jāiekaļ marmorā kā paradīzes putnu, Kā putnu, kuŗa spārnos kvern sastinguši gadsimti? Bet arī marmors apsūb. Tad jau labāk paliec tāda, kāda esi Te sapnis, te īstenība, Te melna, te balta Taisni kā dzejā nekad, nekad Līdz galam neizkalta.
|
|
Jānis Krēsliņš
|
DOMĀJOT PAR ARCHETIPISKĀ FAINEMONOLOGA,
|
| * * * |
Slava bogu lotgolīšīm ka tie, soli Deo gloria, Ir dzemdinājuši Robertu Mūku skolāru, zinātnieku un pētnieku, kas Amerikā nekad nav strādājis par sētnieku, bet visu mūžu ir darinājis mūķīzerus, ar kuŗiem ielauzties visu svētumu dzejiskos un latviešu dzejas svētos pagalmos.
|
|
* * *
|
Kālabad tev jābrauc uz Kalamazū?
ja arī tās vārdā slēpjas lama ar kazu. Kālabad tev Jābrauc uz Kalamazu?
|
|
* * *
|
Motto:
Bet par/pret ko te ir runa? Ahā, tur tā lieta: Ne par ko. Ne pret ko. Šie cilvēki ir dzejnieki. Viņi tikai runā, lai būtu runa Apmēram tāpat kā skandināvu rūnās. (Roberts Mūks, Laiks, 1991. g. 10. aprīlī)
Apgaismots no Idej Cilvēks Cēlum rod. Idej spēk mums ielej, Drosm Cīņās dod. (Tuls Tesens, Veclatvieš Tauts Valod, 1930., 15. lp)
Es muld, jo es ir dzejniex. Es vienkārš pļerkst. Es ir ne par ko, es ir ne pret ko jo tas ir poētisk. To es sak tāpēc, ka es ir ieskatijs, tāpat kā Bud, to būtībs dziļāk izpausm. Es arī zin, ka Jēzuliņš ir vainīgs ka mums ir atom bumb. Un ja tu domā ka es muld, tu domādams muld. Mēs drīz sprāgs nost, bet mēs vēl muld. Muld ir viens štonādo latvieš vārds. Mēs mīc maiz Iekš muld. Un maiz ir paik ko mēs hropņī, lai varēt muldēt. Jo tikai tas, kas muld, ir dzejniex. Un tikai tas, kas ir dzejniex, muld. Un tas, kas nemuld, droši vien ir rūnīts un nav pat pieminēts skandināvu rūnās.
(Ja daži vārdi ir nesaprotami, to izskaidrojumu var atrast Ivara Mirovica un Aivara Dubausa Austrālijā 1990. g. izdotajā Latviešu žargona vārdnīcā.)
|
|
Jānis Krēsliņš lasa Robertam Mūkam no Svētajiem Rakstiem latgaliski.
|
|
|
Kur muksi, Mūk, kad viss būs cauri? Tu tomēr esi teomaks. Var sadzirdēt jau pūšam tauri no Jērikas, ar cietu pauri kā Dieva klauns un gluži traks tu Jēzum pretojies, bet, lūk tu tomēr esi teomaks, pat pasaule ja kopā brūk. Kur muksi, Mūk, kad viss būs cauri, kad ies pie dieviem kungi, bauri?
Teomaks: Dieva nogalinātājs
|
|
|
ROBERTAM MŪKAM allas ROBERTAM AVENAM
|
|
|
I
|
TU ESI DZIMIS A VENS DIEVA JĒRS BET TU NENES PASAULES GRĒKUS JO TU PATS ESI PASAULES GRĒKS UN TAVS LĀSTS NAV TAS KA TU NETICI DIEVAM BET KA DIEVS TIC TEV |
|
II |
TU ESI MIRONIS TU ESI MIRĀŽS TU ESI MIRDZOŠS MĒRKAĶIS
TU ESI MIRDZOŠS DIEVA MĒRKAĶIS |
|
ROBERTAM MŪKAM
|
|
|
Aina Kraujiete
|
|
| * |
'allo, 'allo, Mūk, visas šīs dzejotās atrakcijas ir Tava gaismotā prāta cildināšanas akcija
|
|
LaRA
|
|
| * |
nevis Tu esi nodzīvojis gadus bet gadi ir nodzīvojuši Tevi
turpini turpini liriskos mūžīgās sievišķības tvērienus turpini bezbaiļu kāpienus
kādā vēl neatrastā
filozofijas Everestā
|
|
Latvijas Rakstnieku Savienība TELEGRAMMA
|
CIENĪJAMO MEISTARU SVEICOT JUBILEJĀ NOVĒLAM LAI TAVAS PĪPES DŪMS IR LATVISKI REDZĪGS UN INDIĀNISKI SALDS
|
|
Aina Kraujiete
|
|
|
KĀDA ĪRA PORTRETS SV. KLĀRAS SLIMNĪCĀ ELLES ĶĒĶI
|
un pēc šis Bēdu Ielejas kas? tā Lielā Aizmiršanās
šim aizmirstības vīna baudītājam nu prāta labirintos ne pavediena atpakaļceļam no rimtās Lētas ūdeņiem padzēries vēl šinī krastā nu it kā pirmoreiz saulē it kā no kolosālas olas izšķiltā pasaulē kur katra lieta katrs akmens ir piemineklis tikai neatmin kam?
(Robertam Mūkam dāvināts)
|
|
Viktors Neimanis, Gunars Saliņš un Roberts Mūks studē Latvijas Aizsargu. |
|
