JG191 Valters Nollendorfs. Izglītības reforma: Latvijas vajadzības un trimdas iespējas

Valters Nollendorfs

IZGLĪTĪBAS REFORMA:
LATVIJAS VAJADZĪBAS UN TRIMDAS IESPĒJAS

Referāts nolasīts 1992. g. novembrī Amerikas latviešu apvienības (ALA) seminārā par trimdas sadarbību ar Latviju.

Šīs piezīmes domātas pamatu ieskicēšanai un pārdomām. Jo labāk apzināmies, ar kādām problēmām mums jāsastopas, jo labāk varam izvēlēties veidus, kā ar tām tikt galā. Piezīmēm pamatā vērojumi un analīzes, kas veiktas AABS [1] Baltijas akadēmisko reformu projekta ietvaros.

Jau pašā sākumā jāpasaka ļoti skaidri, ka stāvam ārkārtīgi liela un grūta uzdevuma priekšā. Grūtības, ko minēšu, varbūt izklausīsies nepārvaramas. Tādas tās nav, bet to pārvarēšanai būs nepieciešama visa mūsu gudrība, visi mūsu spēki un visa iespējamā palīdzība nevien no trimdas latviešu, bet vēl vairāk no citu puses. Lai cik mēs pūlētos, saviem spēkiem vien nezin vai tiksim pusceļā, kur nu vēl galā. Taču galīgā atbildība jāuzņemas un ceļš jāiet mums pašiem.

Izglītības reformas loma Latvijas atjaunošanā

Komunistu vienvaldības gadu desmiti Latvijā līdz pēdējam nosaimniekojuši nevien zemi un tās bagātības, bet vēl vairāk tautu pašu. Zemi un tās bagātības var atjaunot, atrotot piedurknes un metoties pie darba. Posts, kas nodarīts tautas mentalitātei, turpretī, ir viens no lielajiem šķēršļiem šī atjaunošanas darba ātrai uzsākšanai un drīzām sekmēm.

Laikam paejot un Latvijas kontaktiem ar rietumiem nostiprinoties, varam noteikti sagaidīt stāvokļa uzlabošanos. Lielais jautājums ir − cik ilgi šis process vilksies un vai pie modernās pasaules tempiem Latvijai būs iespējams nevien atgūt zaudēto un nokavēto, bet arī turēties līdz rietumu attīstībai. Briesmas, ka Latvija un pārējās Baltijas valstis varētu ilgu laiku vilkt savas dzīvības trešās pasaules līmenī, ir ļoti reālas. Labs salīdzinājums šai ziņā ir Austrumvācija. Par spīti Rietumvācijas miljardiem, ceļš uz atkopšanos ir ļoti lēns, sāpīgs un daudz dārgāks nekā vispesimistiskākie aprēķini pirms diviem, trim gadiem. No kurienes nāks mūsu miljardi, it sevišķi, kamēr rietumu pasaulē turpināsies ekonomiskā stagnācija?

Mums jājautā − vai ir veidi, kā atjaunošanās procesus paātrināt ar samērā nelielu ieguldījumu, bet lielumis ar saviem spēkiem. Manuprāt viens no ietekmīgākajiem, ja ne pats ietekmīgākais veids ir − pamatīga un tālejoša izglītības reforma. Tam divi lieli iemesli:

1. Politiskās, sabiedriskās un ekonomiskās reformas nebūs sekmīgas, ja tām pietrūks pamatu izglītībā. Vislabākie nodomi Latvijā atjaunot nacionālas valsts pamatus, izveidot demokrātisku iekārtu un ievest jaunu saimniecisku sistēmu patlaban atduŗas uz problēmām, kam tiešs sakars ar komunisma radīto garīgo situāciju un tautas nespēju acumirklī pārorientēties uz radikāli jauniem apstākļiem, kur nav vis vajadzīga paklausība un pakļāvība, bet personīga iniciatīva un atbildība. Šais apstākļos viegli pie varas nākt cilvēkiem un spēkiem, kas izmanto chaotisko situāciju savu personīgo mērķu sasniegšanai. Ka tas nevien varētu notikt, bet jau notiek, liekas skaidrs, ja vēro attīstību Latvijā. Šo stāvokli var novērst tikai plaši izvērsta tautas izglītošana, kuŗai jāaptveŗ nevien skolas un augstākās mācību iestādes, bet it sevišķi svarīgi šai pārejas fazē − visa tauta.

2. Latvijas labākās nākotnes izredzes pastāvēt un plaukt modernajā pasaulē meklējamas tieši spēcīgā un modemā izglītības sistēmā. Latvijas lielākās dabas bagātības nav zemē, bet cilvēkos − viņu galvās un rokās. Latvijas ekonomiskās attīstības lielākā cerība ir izglītotā un augstvērtīgā darba spēkā un racionālā pašzemes un importēto dabas bagātību pārstrādāšanā. Lai varētu nevien turēties līdz, bet arī sacensties modernās pasaules saimnieciskajā un politiskajā dzīvē, Latvijas izglītības sistēmai pēc iespējas ātrā tempā jāpārvar komunistu izglītības sistēmas negatīvie aspekti, jāizvērtē, jāpiemēro un jāpieņem labākais no rietumu izglītības sistēmām un jāizveido izglītības sistēma, kas ir starp labākajām pasaulē.

Teiktais nenozīmē, ka Latvijai nebūtu jādomā par to, ko tā šodien ēdīs un kā tā tuvākajā laikā izveidos savu politisko, sabiedrisko un saimniecisko sistēmu. Visu to nevar atlikt un gaidīt, līdz pārveidosies izglītības sistēma un sāksies tās iedarbība. Izglītības reforma nevar kļūt ietekmīga acumirklī, un varbūt taisni tāpēc tā dažādos aprēķinos tiek it kā nobīdīta malā. Tas nozīmē gan, ka izglītības nozīme Latvijas atjaunošanā jānovērtē pareizi un visos nākotnes plānos tai jāparedz pareizā vieta − kā Latvijas atjaunošanas pamatam, bez kuŗa jebkuŗi atjaunotās valsts celtnes pilāri nevarēs pastāvēt.

Problēmas, ar ko jāsastopas izglītības reformai Latvijā

Izglītības sistēmas pārveidošana un modernizēšana Latvijā nebūs viegla. Problēmas, ar ko jāsastopas, ir milzīgas. Bet šīs problēmas pēc sākotnējas palīdzības no ārpuses var daudz labāk un vieglāk risināt pašu spēkiem nekā, piemēram, problēmas, kas saistās ar saimniecības atjaunošanu un starptautisko sakaru izveidošanu. Galvenās no šīm problēmām:

1. Komunistiskās izglītības sistēmas mantojums. Marksistiski ļeņinistiskās pseidozinātnes atpalikumi vēl arvien atrodami Latvijas mācību saturā un mācību līdzekļos. Tāpat vēl sastopama komunistu laika mentalitāte, mācību metodika, kā arī pārvaldes un vadības īpatnības un struktūras. Profesionālās organizācijas neeksistē vai ir tikai sākuma stadijā un ne tuvu vēl neizpilda svarīgās kvalitātes kontroles funkcijas, kādas tām ir rietumu pasaulē. Tāpēc maiņas notiek lēnām; vietumis un palaikam − tikpat kā nemaz. Pagājušo laiku inerci pārvarēt būs visgrūtāk, bet bez inerces pārvarēšanas īstas un tālejošas izglītības reformas nebūs iespējamas. Lai to veiktu, nepieciešama pārorientēšanās un komunistu laika intellektuālā deficita likvidēšana, kas savukārt nozīmē līdzekļu, enerģijas un laika ieguldījumu tālākizglītošanās un pārizglītošanās programmu īstenošanai.

2. Komunistu laika radītie izglītības baltie plankumi. Apmēram 50 gadus Latvija bijusi izolēta no rietumu pasaules intelektuālās attīstības. Ja dabaszinātņu un technoloģijas laukos Latvija varēja samērā labi turēties līdz attīstībai pārējā pasaulē, tad sabiedrisko zinātņu jomā atrodami jo lieli deficīti. Arī humanitārās zinātnes cieta no uzspiestās izolācijas. Tai pašā laikā rietumos zinātniskā attīstība turpinājusies un turpinās paātrinātos tempos. Lai kaut cik tiktu līdz šodienas līmenim, ir nepieciešama masīva pēdējā pusgadsimta zinātnisko atzinumu apgūšana un metodoloģiska apstrāde. Bez tās nav iedomājama kaut cik normāla iekļaušanās modernās izglītības plūsmā. Bet tukšumu aizpildīšana prasa vai nu mācīšanos ārzemēs vai arī iespējas nokavētās zināšanas iegūt no ārzemju mācībspēkiem Latvijā. Tas savukārt prasa lielu enerģiju un lielus līdzekļus. Līdz šim sagādātās iespējas ne tuvu nav pietiekamas.

3. Mācību un pētniecības līdzekļu trūkumi. Lai tiktu galā ar komunistu laika mantojumu un atstātajiem tukšumiem zināšanās, vajadzīgas jaunas mācību grāmatas un jauni mācību līdzekļi. To izstrādāšana prasa laiku un naudu. Tāpat bibliotēkās un materiālu krātuvēs jāaizpilda 50 gadu robi ar svarīgākajām rietumu publikācijām un jāturas līdz jaunākajam, kas patlaban tiek publicēts. Vajadzīgi jaunākie zinātniskie žurnāli un jaunākās zinātniskās grāmatas, kuŗu skaits un izmaksa pēdējā laikā pieauguši tik tālu, ka pat ASV zinātniskās bibliotēkas nevar ne tuvu visu vajadzīgo iegādāties. Gada laikā pasaulē patlaban tiek publicēts ap 500 000 zinātnisku grāmatu un žurnālu. Zinātnisko žurnālu gada abonementa cenas sniedzas tūkstošos dolāru. Lai aizpildītu robus un turētos līdz, līdzekļu noteikti nepietiks; būs vajadzīga tālredzīga iegādes prioritāšu sadale un sadarbība visas Baltijas mērogā. Būs vajadzīga arī plaša dāvinājumu akcija, kas būs efektīga par tik, par cik būs noteiktas prioritātes un savstarpējā sadarbība.

4. Informācijas un sazināšanās technoloģijas attīstība un informācijas plūdi. Tai pašā laikā modernajā pasaulē sākušies īsti informācijas plūdi, ko veicina un ar ko palīdz tikt galā jaunākā informācijas un sazināšanās technoloģija, kas ir dārga un kas ļoti ātri mainās. Datoru kapacitāte un spējas katrus pāris gadus dubultojas. Latvijas mācību iestādēs patlaban trūkst ir šīs technoloģijas ir zināšanas par tās efektīvu pielietošanu. Tāpēc pat turēšanās līdz jaunākajiem atklājumiem un atzinumiem izglītības un pētniecības laukā Latvijā būs stipri apgrūtināta tempu un izmaksas dēļ. Fakts, ka galvenokārt šo iemeslu dēļ arī ASV un citas rietumu mācību iestādes nevar pilnībā turēties līdz, tikai norāda uz sagaidāmām grūtībām un trūkumiem Latvijā.

Šeit neesmu minējis daudzas citas vajadzības − ieguldījumu skolu un citu mācības iestāžu remontiem un jaunbūvei, skolotāju un universitāšu mācībspēku algu paaugstināšanai un Latvijas skolēnu un studentu labākai aprūpei veselības un padomdošanas ziņā. Vajadzību saraksts ir ļoti plašs. Problēmas apmēru izpratnei pietiek kaut vai ar minēto.

Risinājumi

No teiktā varētu likties, ka stāvoklis tiešām ir bezcerīgs. No kurienes nāks līdzekļi nokavētā un jaunākā apgūšanai, bibliotēku atjaunošanai, modernās technoloģijas iegādei un apguvei? Ne Latvija, nedz arī trimdas latvieši vieni paši patlaban to nevar celt un nest.

Par spīti lielajām materiālajām vajadzībām esmu pārliecināts, ka izglītības atjaunošanas darbā panākumi vēl vairāk atkarīgi no cilvēkiem pašiem − no viņu gatavības strādāt, apgūt zināšanas un tās sniegt tālāk. Skolotāji un mācībspēki var darboties arī ļoti nepateicīgos apstākļos, ja viņiem ir vajadzīgais uzmundrinājums un atbalsts. Ir, piemēram, daudz grūtāk strādniekam ražot modernu elektroniku bez modernas ražošanas iekārtas. Vērtējot patlabanējo situāciju Latvijā, reizēm gan liekas, ka komunistu laika mentalitāte arī skolotāju darba spējas stipri iedragājusi. Taču pazīstu pietiekami daudz gaišu, dzīvu un enerģisku skolotāju un mācībspēku, lai varētu apgalvot, ka viņi ir gatavi pārvarēt inerci un sākt ar nepieciešamo materiālo minimumu, lai dotu savu garīgo maksimumu. Šiem cilvēkiem jāsniedz tikai vajadzīgais, lai atraisītu un atbalstītu viņu spēkus, enerģiju un ideālismu. Ja labi padomājam − mums citas izejas nav, kā ticēt pašiem sev un sava darba panākumiem.

Pieredze rāda arī, ka rietumu valstis, it sevišķi Skandināvija un Eiropas Kopiena ir gatavas palīdzēt izglītības reformai, kaut arī varbūt devums šķiet visai pieticīgs iepretī vajadzībām. Patlaban šī palīdzība šķiet arī ne visai mērķtiecīga, bet tā tomēr ir reāla un jāceŗ ka pieaugs ir tās apjomi ir arī mērķtiecība. Rietumiem ir svarīgi veicināt demokrātisku un ekonomisku atjaunošanos austrumos, jo politiska nestabilitāte un saimniecisks chaoss nenāk par labu rietumvalstu pašu drošībai un saimnieciskajām interesēm. Tai pašā laikā rietumi nav gatavi savus līdzekļus ieguldīt nelietpratīgi, un jāšaubās, vai tos ilgi ieguldīs tur, kur ieguldījums neatmaksāsies.

Tāpēc ir svarīgi latviešiem un it sevišķi Latvijas vadošajām un atbildīgajām personām izmantot izdevību un palīdzību izglītības reformai lietpratīgi un tālredzīgi pieprasīt, saņemt un izmantot. Nekādā gadījumā nedrīkst domāt, ka piešķirtie līdzekļi varēs apmierināt visas vajadzības. Skatīsimies uz tiem kā sēklas naudu un izmantosim to kā tādu. Tāpēc tie jāiegulda veidos un tur, kur tie iespējami īsā laikā un iespējami ekonomiski dos iespējami labus rezultātus.

Izglītības laukā tas nozīmē galvenokārt ieguldījumu cilvēkos, kas gatavi un tiek sagatavoti savas zināšanas sniegt tālāk un tādejādi ieguldījumu daudzkārtīgi pavairot.

Tas savukārt nozīmē iesākumā galvenokārt koncentrēties uz jaunākajiem augstāko mācību iestāžu mācībspēkiem un vecāko kursu studentiem, kuŗu profesionālo zināšanu papildināšana vai apgūšana neprasītu tik daudz laika kā iesācēju studentu sagatavošana un kuŗi vēl varētu ieguldīt savus 20 līdz 30 gadus produktīvā darbā.

Tas nozīmē arī iesākumā galvenokārt koncentrēties uz primāri svarīgajiem laukiem kā pedagoģiju, valodām (ieskaitot latviešu), visām sabiedriskajām zinātnēm (ieskaitot politoloģiju, ekonomiku, socioloģiju, jurisprudenci un administrāciju), etniskajām zinātnēm, ekoloģiju, medicīnu un lauksaimniecību, no kuŗu atjaunošanas un attīstības lielā mērā arī atkarīga visa tālākā tautas atjaunošanās un attīstība.

Tas nozīmē ne tik daudz gādāt iespējas studēt ārzemēs, kas salīdzinājumā ir dārgas, bet gan iespējas Latvijā (vai vēl labāk un efektīvāk − Baltijas mērogā, kā to projektējusi AABS) izveidot augstākās pakāpes (graduatu līmeņa) kursus jaunu mācībspēku un skolotāju sagatavošanai un patlabanējo profesionālai tālākizglītošanai. Tā, piemēram, viena studenta skološana ASV uz vienu gadu maksā ap $15 000 līdz $20 000 un trīsgadīgs līdz piecgadīgs graduēta kurss doktora grāda iegūšanai − starp $45 000 un $100 000. Tai pašā laikā atkarībā no dienesta pakāpes divu līdz trīs ASV mācībspēku algošana Latvijā pilnam kursam maksātu ap $80 000 līdz $180 000 gadā, bet šie mācībspēki varētu aprūpēt kādus 40 līdz 60 studentus. Triju līdz piecu gadu kursa izmaksa gan tad būtu starp $240 000 un $900 000, bet caurmēra mācībspēku izmaksa par katru studentu $6000 līdz apmēram $15 000. Ja pierēķinām stipendijas studentiem, kas Latvijas apstākļos būtu mazākas nekā ASV, laboratorijas iekārtas un mācību līdzekļus, izmaksa par studentu visam kursam varētu turēties ap $10 000 līdz $20 000. Pat dodot katram studentam iespēju uz semestri papildināties ASV, viena studenta izskološana Latvijā izmaksātu apmēram trešo daļu no skološanās tikai ASV.

Šādu kursu izveidošanai Latvijā būtu arī citi pozitīvi aspekti. Tie palīdzētu Latvijā rasties un savstarpēji sastrādāties lielākam skaitam skolotāju un mācībspēku, kas veidotu kodolu atjaunotajai Latvijas izglītībai. Paliekot Latvijā, viņi var uz vietas un gandrīz nekavējoties sākt savas zināšanas sniegt tālāk, veidot jaunus institūtus, pārorganizēt skolas, gatavot Latvijai nepieciešamos mācību līdzekļus, veidot profesionālas organizācijas, rīkot konferences, citiem vārdiem − kļūt aktīvi un produktīvi. Pieredze rāda, ka atsevišķi skolotāji un mācībspēki, kas studē ārzemēs, nereti apgūst zināšanas ar nosacītu vai ierobežotu pielietojamību Latvijā, un tiem nereti pēc atgriešanās grūti iejusties šaurākajos Latvijas apstākļos un saskaņoties ar kolēģiem. Ir svarīgi izveidot kritisko personālu tieši uz vietas. Otrs pozitīvs aspekts ir ārzemju mācībspēku un skolotāju klātbūtne Latvijā, zināšanas, ko viņi iegūst Latvijā, pārved mājās un dod tālāk saviem studentiem un skolēniem, un palīdzības un sakaru tīklu veidošana Latvijas izglītības darbiniekiem ārzemēs.

Kādi slēdzieni iespējami par trimdas latviešu lomu izglītības reformā un atjaunošanā? Vispirms trīs konstatējumi: pirmkārt starp trimdas latviešiem ir samērā liels procents akadēmiski izglītotu cilvēku, kam ir liela pieredze savā darba laukā; otrkārt, trimdai ir liela pieredze izglītības darba organizēšanā un vadīšanā, ko pierāda sekmīgais latviskās izglītības darbs; treškārt, trimdai nav pat aptuveni pietiekami daudz līdzekļu, lai pat sagādātu sēklas naudu izglītības reformai Latvijā. Secinājumi:

1. Trimdas lielākā nozīme un loma izglītības reformas darbā būt par palīgiem un vidutājiem ar savu pieredzi un padomu. Trimdas potenciālu šai ziņā nedrīkstam novērtēt par zemu. Tas ir reāls un ievērojams, bet ne neizsmeļams. Tas tāpēc jāizlieto lietpratīgi un mērķtiecīgi, ko nevar vienmēr teikt par līdzšinējo trimdinieku potenciāla izmantošanu Latvijas labā. Koordinācija un plānošana ir trimdā, ir Latvija ir nepieciešams priekšnoteikums.

2. Trimdas ierobežotie līdzekļi jāizlieto galvenokārt divos veidos: (a) veicinot citu − lielāko un galveno − līdzekļu lietpratīgu sagādi augstāk aprakstīto prioritāšu apmierināšanai un (b) veicinot šo līdzekļu optimālu izmantošanu. Ar to, ko trimda materiāli var dot, nav pat iespējams samaksāt pāris studentu studijas ārzemēs. Trimda varētu veikt daudz vairāk, ja tā savas ierobežotās iespējas veltītu, gādājot rietumzemju līdzekļus izglītības reformai Latvijā, t.i. financējot projektu izstrādāšanu un iesniegumus fondiem un iestādēm, kas piešķiŗ līdzekļus izglītības reformu veicināšanai Austrumeiropā, šis trimdas līdzekļu izlietošanas veids efektīvi apvienotu trimdas ekspertīzi un pieredzi un ierobežoto līdzekļu lietpratīgu pavairošanu. Tāpat lietpratīgi būtu piešķirt līdzekļus kā papildinājumu citu sagādātiem piešķīrumiem, lai tos varētu pilnībā izmantot.

Mēs nezin vai drīz varēsim Latvijas izglītībai dot visu vai pat puslīdz visu, kas tai materiāli būs vajadzīgs. Bet apdomīgi ar mazumu rīkojoties un palīdzot tiem, kas gatavi palīdzēt citiem, mēs varam paveikt vairāk nekā materiālie ierobežojumi to pirmajā brīdī liekas ļaujam.

[1] AABS - Association for the Advancement of Baltic Studies, latviešu valodā dēvēta par Baltijas studiju apvienību.