Visvaldis Bokalders
GUSTAVA KLUČA KONSTRUKCIJAS
Tikai paejot vairāk kā pusgadusimtam, varējām sākt tuvāk iepazīt vienu no savdabīgākiem un tagad starptautiski pazīstamiem latviešu māksliniekiem Gustavu Kluci, kuŗš darbojās pirmā pasaules kaŗa laikā un dažus gadu desmitus pēc tam. Latvijas neatkarības laikā viņa darbi pie mums nevarēja būt sevišķi iecienīti, jo, palicis Padomju Savienībā, viņš galvenā kārtā strādāja padomju polītiskās propagandas laukā.
Gustavs Klucis dzimis 1895. gadā Vidzemē. Viņa sakari ar Latviju pārtrūka I pasaules kaŗa laikā, kad viņš nonāca kaŗa dienestā Pēterpilī un Maskavā un Latvijā vairs neatgriezās. Viņa ģimenei jau no 1905. gada bija saskare ar revolucionārām kustībām, un viņa brālis nonāca ilggadīgā apcietinājumā. Tas viss atstāja iespaidu, ietekmēja viņa polītiskos uzskatus. Savu māksliniecisko izglītību viņš sāka Rīgas Pilsētas Mākslas skolā 1913. gada sākumā J. Tilberga figurālā darbnīcā, vēlāk otrā kursā V. Purvīša ainavu glezniecības klasē. Nonākot Krievijā, viņam radās iespēja turpināt šīs studijas. Pēterpilī viņš kādu laiku strādāja pie N. Rēricha, kuŗa darbu simbolisms ar lineāri noslēgtiem krāsu laukumiem tuvāks viņa paša izteiksmei. Maskavā viņš mācījās Meškova darbnīcā, tad pie impresionista Korovina, līdz nonāca krievu tā laika avangarda konstruktīvistu un suprematistu vidū, kādā garā pats sāka strādāt.
Ar saviem plakātiem, milzīgām fotomontāžām ielās, litografijām un skulpturāliem veidojumiem viņš kļuva par vienu no vadošiem māksliniekiem padomju polītiskās aģitācijas laukā. Bet, tā strādājot, viņš palika savu vairāk pazīstamo laika biedru Maļēviča, Tatļina, Ļisicka, Pevsnera u.c, kuŗu produkcija galvenā kārtā aptvēra glezniecību, grafiku un skulptūru, ēnā. Klucis bija atmetis glezniecību, mēģinot apvienot māksliniecisko radīšanu ar praktisko dzīvi, realizējot savas ieceres pielietojamos priekšmetos. Laika tecējumā šie darbi ieguva lielāku ievērību, jo tajos tā laika mākslinieciskās idejas bija izteiktas konsekventāk un radikālāk nekā viņa laika biedru darbos.
Kluča darbi kopā ar krievu avangarda izstādēm ceļoja pa visu pasauli, un līdz ar šī virziena popularitātes pieaugšanu auga arī šo darbu nozīme mākslas vēsturē. Viņš pats trīsdesmito gadu beigās, Staļina tīrīšanas laikā, savas latvietības dēļ nozuda Gulaga archipelāga salās.
Lielais vairums Kluča darbu gājis zudumā, jo tie bija darbi, kas radās ikdienas vajadzībām, kā plakāti, fotomontāžas un tml.; no tiem palikušas vai nu skices vai fotoattēli. Bet tieši šajos zīmējumos, kas radīti īsā laikā no 1921. līdz 1923. gadam Kluča mākslinieciskās idejas izpaužas visskaidrāk. Tie ir darbi, kuŗus viņš nosauc par konstrukcijām. Tās ir ļoti neparastas līniju, plākšņu un laukumu kombinācijas skaidrā zīmējumā un stingrā kompozīcijā. Tās ir paša izdomātas ģeometriskas formas, paša radīta savu izdomu priekšmetu pasaule. Šīs precīzi zīmētās, idejiskās konstrukcijas ir Kluča vairāku gadu intensīva darba rezultāts.
Lielu iespaidu uz viņu atstāja tā laika vide, kuŗā viņš darbojās, ar ārkārtējām, straujām pārmaiņām polītiskā, saimnieciskā, sociālā laukā, techniskā attīstība rūpniecības uzplaukumā ar jauniem izgudrojumiem, jaunām formām fabriku mašīnās, lidmašīnām, gaisa telpas iekarošana. Līdztekus radās revolucionāri zinātnisku pētījumu atzinumi, kā Einšteina relativitātes teorija. Klucis savos darbos mēģināja sekot šim jaunam skatījumam uz apkārtējām parādībām, mēģināja atmest ierasto trīsdimensiālo statisko uztvērumu, cenšoties pievienot arī laika un kustības momentus, parādību relativitāti. Attēlojamo motīvu pārmaiņas nepārtrauktā laika plūdumā bija jāparāda mākslā. Viņš bija ļoti atsaucīgs visām šīm pārveidībām un strādājot nekad nesamierinājās ar pastāvošo, ierasto, bet meklēja arvien ko jaunu. Viņš daudz lasīja teorētiskos rakstus par mākslu. Tā viņu dziļi ietekmēja Maļēviča doma, ka visas formas dabā rodas no centriski rotējošu spēku laukumiem. Šādu bezķermeņa spēku kustību māksliniekam jāmēģina parādīt savos darbos. Savu darbu techniskā apdarē Klucis sekoja Voldemāra Matveja teorijām, eksperimentējot ar faktūrām, atsakoties no krāsas kā tīra izteiksmes līdzekļa, bet pielietojot dažādus materiālus kā koku, metallus, betonu, krāsainus papīrus, fotomontāžu, smiltis u.c. kā stāstošu virsmu ar šo materiālu raksturu, spīdumu un citām īpašībām.
Klucis, sekojot sava laika mākslā vadošām strāvām, sāka zīmēt futūristiski, kubistiskā garā, bet, arī pielietojot šo izteiksmes veidu, viņš drīz vien sāka to pārveidot, papildināt ar sava paša atzinumiem. Kubisti savos darbos, salaužot reālu motīvu, sapludināja atsevišķos krāsu laukumus. Klucis to veidoja citādāk. Gleznā Sarkanais cilvēks viņš krauj šos laukumus vienu uz otra, atdalot tos vēl ar reljefiem robežu ieēnojumiem, tādā kārtā pastiprinot dziļuma dimensijas iespaidu. Interesanta ir skice lielai sienas dekorācijai sakarā ar Augstākās padomes sasaukšanu 1918. gadā Uzbrukums (Latviešu strēlnieki − ilustrācija 1). Te tēlotais strēlnieku grupas uzbrukums pamatots uz reālu elementu futūristisku, kubistisku stilizāciju. Uz šāda pamata Klucis veido ar uzsvērtām vertikālām, horizontālām un diagonālām koordinātām spēcīgu augšupvērstu kustību, ko vēl pastiprina iespraustā statiskā fotomontāža. Tātad pavisam citāda pieeja latviešu strēlnieku tēlojumam kā Grosvalda, Baltgaiļa vai Strunkes strēlniekos. Šī skice satur jau visus Kluča darbu raksturīgos elementus. Konsekventi pielietoti, tie sasniedza savu vistīrāko formu t.s. konstrukcijās. Viņš pilnīgi atmeta ķermeniskās formas, atkāpās arī no bezķermeņu suprematismā brīvi plūstošām formām, to vietā koncentrējot zīmējuma uzbūvi uz kopēju centru.
1. ilustrācija. G. Klucis. Uzbrukums (latviešu strēlnieki).
Vispilnīgāk Klucis savas idejas izteicis kādās konstrukciju kompozīcijās, kur sešas piramidālas formas krustojas kopējā centrā un piramidu galotnes balstās uz divām konstrukciju aptverošiem rāmjiem (ilustrācija 2). Konstrukcija rādīta perspektīvā no sāniem vai no augšas, tā skaidri iezīmējot trīs dimensijas − vertikālo, horizontālo un diagonālo asi. Ceturto dimensiju, kustības un laika momentu, uztveram dažādi. Ja koncentrējam skatu uz ārējā rāmī novietotām piramidu galotnēm, sajūtam centrtieces spēku, kubistiskie elementi tiecas dziļumā uz kopēju centru. Turpretim centrbēdzes kustības izjūtu panākam, ja fiksējam piramidālo formu galotnes iekšējā rāmī; zīmējuma elementi plūst prom no centra. Bez tam iespējams iedomāties rotāciju katram krustotam piramidālo formu pārim virzienā no augšas uz leju, gan no kreisās uz labo pusi un otrādi. Šādā veidā rādīts iespējamās kustības moments un kustības relativitāte. Centram tuvāk stāvošie punkti riņķo ātrāk, tālākie lēnāk. Cits šīs konstrukcijas motīva variants, vēl viens spilgts piemērs Kluča telpiskai domāšanai (ilustrācija 3), krustotās piramidālas formas, kuŗas veido virzienā uz iekšu, uz kopēju centru samazinājušies pakāpieni, sakopotas lodē, kas balstās uz gaŗas diagonālas ass. Te iespējamās kopējās rotējošās kustības katrai piramīdai ap savu asi un visām kopā ap rotējošo lodi. Te Klucis architektoniski būvē savas izdomas, ieliekot ģeometriskās formās iespējamo riņķojošo spēku kustības.
