DUNSDORFA ARCHĪVA 31. SĒJUMS

Archīvs XXXI. Sakārtojis Edgars Dunsdorfs. Kārļa Zariņa fonds, Latviešu Apvienība Austrālijā, PBLA: Melburnā, 1992. 216 lp.

 

Savā laikā kritiķis Jānis Rudzītis raksturoja latviešu drukāto vārdu trimdā; tā radītājus un izplatītājus ar vārdkopu "apbrīnojama vitālitāte un radoša darba varonība". Šie vārdi visā pilnībā attiecināmi uz Austrālijā kopš 1960. gada publicēto gadskārtējo izdevumu Archīvs un tā ilggadīgo redaktoru, tautsaimnieku un vēsturnieku, Melburnas Universitātes profesoru Dr. Edgaru Dunsdorfu, kuŗš ieies mūsu grāmatniecības vēsturē kā veselas rindas kapitāldarbu autors (lai tikai pieminām četrus biezos Daugavas sējumus, kur aplūkota Latvijas vēsture no 1600. līdz 1800. gadam (vienā sējumā kopā ar Arnoldu Spekki) un Kārļa Ulmaņa dzīve, tad vēl vairākus apjomīgus vēstures atlantus un daudzus zinātniskus rakstus gan latviski, gan arī svešvalodās), bet arī kā latviešu trimdas vēstures, īpaši kultūras un sabiedrisko rosmju apzinātājs un dokumentētājs.

Trimdas jeb polītemigrācijas posms patiešām ir bijis pietiekami ilgs, lai varētu runāt par tā vēsturi, kuŗas pētīšana nākamībā un jau tagad grūti iedomājama bez Archīva 31. sējuma, faktiski vairāk, jo ne viens vien laidiens tika publicēts divreiz un pat trīsreiz stipri pārveidotos un paplašinātos izdevumos ar vairāku gadu atstarpēm. Pirmais sējums, piemēram, parādās 1960., 1969. un 1973. gadā.

Pie Archīva šūpuļa klāt stāv Latviešu Apvienībai Austrālijā un Jaunzēlandē pakļautais Austrālijas Latviešu Centrālais archīvs. Ar ceturto sējumu (1964) izdošanā ieslēdzas Kārļa Zariņa Fonds, bet, sākot ar piekto sējumu, par līdzizdevēju kļūst Latviešu Apvienība Austrālijā Zinātņu nozare. Ar 1973. gadu Archīva izdošanā sāk piedalīties arī Pasaules Brīvo Latviešu Apvienība. Trimdas vēstures pētniekiem, tāpat kā pārējiem interesentiem, darbu daudzkārt atvieglo Archīva līdz šim pēdējais, 1992. gada nogalē klajā laistais 31. sējums (Melnburnā, 216 lp.) - iepriekšējos trīsdesmit sējumos iekļauto materiālu rādītājsējums, kur redaktors pats dod vispirms konspektīvu, lielā mērā vēsturisku pārskatu par katru Archīva sējumu. No pārspiestajām atsevišķo sējumu titullapām un satura rādītājiem paveŗas informācijas bagātība - no mākslas, mūzikas, literatūras, vēstures, valodniecības, zinātnes un technikas līdz izglītībai, folklorai, teātrim un grāmatniecībai; no polītikas, demogrāfijas, diplomātijas, tautas veselības un baznīcas līdz daždažādām sabiedriskām rosmēm, saimniecībai, Baltijas zeltam, kaŗavīriem un pensionāriem.

No alfabētiskajiem rādītājiem kļūst skaidrs, ka 30 gadu posmā šī unikālā izdevuma veidošanā ar rakstiem piedalījušies ap 300 vismaz divu paaudžu trimdas zinātnieku, sabiedriskie un kultūras darbinieki, žurnalisti, kritiķi, dokumentālisti, un ar ilustratīvo materiālu - vairāk nekā 100 mākslinieku. Šiem pamatrādītājiem pievienojas vēl citi - portretos attēloto personu, diagrammu, karšu, faksimilu, fotoattēlu, kā arī mūžībā aizgājušo Archīva autoru uzskaite.

Būs lasītāji, kas mazliet paraustīs plecus par šajā trimdas chronikas rādītājsējumā sķietami nevietā iestarpināto "Pareģojumu", kas aizņem veselas 17 lappuses. Par "Pareģojumu" tuvāk paskaidrots tā apakšvirsrakstā: "Izcilā Latvijas komponista Valtera Kaminska velte Edgaram Dunsdorfam" - tā ir koša dziesma ar pavadījumu un paša Archīva redaktora, rosmīgā un nenogurdināmā darba rūķa vārdiem.

Drīz atkal Jāņugunis baltās
Jāņugunis spožās
Miglu kliedēs,
Svešiem sveikas mās,
Savējos mājup aicinās.

Tā, cita starpā, lasāms reproducētajās Kaminska nošu lapās.

No aplūkojamā Archīva sējuma nepaliek skaidrs, vai tagad, kad "savējie", t.i., trimdinieki tiek mājup aicināti, 31. gadskārta "Dunsdorfa archīvam", kā to mēdz dēvēt tautas mutē, ir pēdējā. Liekas, ka vēl pāris sējumos derētu nodokumentēt trimdas iziršanu un mājup došanos.

 

Rolfs Ekmanis