JAUNĀS GAITAS DZEJNIEKI: VALDIS KRĀSLAVIETIS

 

Jau pagājuši 36 gadi kopš Valža Krāslavieša debijas Jaunās Gaitas 12. numurā, 1957. gadā. Viņš piederēja tai dzejas jaungaitnieku paaudzei, kas uzskatīja Jauno Gaitu kā savu žurnālu, kas tāpēc auga un veidojās līdz ar viņiem. Kritiskajā brīdī, kad Jaunās Gaitas redakcija un saimniecības daļa pārcēlās no ASV uz Kanādu 1960. gadā, tas bija tieši V. Krāslavieša dzejolis „Kokteilis ar laika degli” (JG 19) kas tā sajūsmināja Marisu Vētru par dzejoli un jaungaitniekiem vispār, ka viņš uzņēmās organizēt un vadīt sarīkojumu par labu Jaunajai Gaitai Sv. Andreja baznīcas zālē Toronto. Redaktors L. Zandbergs atceras, ka šī zāle bija stāvgrūdām pilna, un sarīkojums jūtami palīdzēja Jaunajai Gaitai nostabilizēties savā jaunajā mājvietā.

Bijušais leģionārs Valdis Krāslavietis ir dzejas kaŗavīrs, kas nekad nav izvairījies dzīvot un rakstīt pēc savas pārliecības, par ko viņš dažkārt saņēmis smagu kritiku. Daudziem nepatika viņa kritiskais atskats uz latviešu iesaistīšanos Hitlera un Vācijas mērķos, arī Krāslavieša biežie braucieni uz Latviju tika uzskatīti kā naiva komunistu mērķu neizpratne. Šiem jautājumiem Krāslavietis pieskaras vēstulē JG redakcijai 1991. gadā, sakarā ar ielūgumu piedalīties Jaunās Gaitas rīkotajā literārā cēlienā Kanādas latviešu dziesmu svētkos. Krāslavietis raksta:

... Jādomā, ka tā sauktā atmoda nesākās 1989. gada 2. jūlijā. Dzejnieki, ar kuŗiem satikos, jau 1970. gadā bija mūsu domu biedri. Man ir bilde, kur Čaklais un Peters lasa Jauno Gaitu manā istabā hotelī Rīgā un priecīgi smīn. Ko es uz turieni netiku mūsu periodikas aizvedis! Visa mana ģimene. Kā nekā − es tur biju jau 12 reizes.

Man ir grūti čivināt tikai pa virspusi. Iepriekšējos dziesmu svētkos mani uz Kanādu neviens nelūdza. Tagad lasām avīzēs, kā mūsu jaunieši, beidzot nokļuvuši dzimtenē, par to jūsmo un solās palikt pie savas tautas. Tas ir ļoti skaisti. Bet uz Latviju braukt jau varēja kādus 20 gadus. Cik jauno latviešu jau neesam par šiem gadiem pazaudējuši mūsu „stingrās stājas” dēļ?

Sāp sirds arī par to, ka šodien dzimtenes latvieši ar varu cenšas palikt ārzemēs, kaut demogrāfiski mēs jau burtiski stāvam pie kapa malas. Kā mēs atgūsim Latgali? ...

J.Z.