Miris Latviešu Rakstnieku Apvienības priekšsēdis

VIKTORS NEIMANIS

(1921. g. 29. VI - 1994. g. 29. I)

 

Viktors Neimanis vienlīdz labi pārzināja kā šachu un olimpiskās spēles, tā politikas un ekonomikas lauku. Turklāt viņš brīnumaini dziļi atsaucās uz mākslu − mūziku, baletu, teātri − bet it sevišķi uz rakstīto vārdu visās tā izpausmēs. Arī pats viņš bija izkopis Rietumeiropas preses eleganto stilu ar neierobežotu bet precīzu vārdu izvēli. Viktors Neimanis bija dzimis komunikators: pie viņa satecēja ziņas no visas pasaules, un viņš nesavtīgi dalījās ar tām tuvu un tālu. Tāpēc līdz ar viņa aiziešanu pārcirsta milzu daudzžuburu ķēde, ko diezin vai varēs atjaunot.

Viktors Visvaldis Aleksandrs Neimanis dzimis 1921. gada 29. jūnijā Liepājā. Viņa tēvs − piltenietis plkv. ltn. Oskars Neimanis bija pēdējais Rīgas pils komandants un aculiecinieks prez. Kārļa Ulmaņa beidzamajām dienām Latvijā, par kuŗām viņš saglabāja nozīmīgu dienas grāmatu. Viktors Neimanis sāka skolas gaitas Jelgavā, bet nobeidza Pirmo Valsts ģimnāziju Rīgā. Līdz ar studiju iesākšanu LU tieslietu fakultātē jau klāt bija Otrais pasaules kaŗš. Vācu okupācijas laikā par piedalīšanos studentu pretestības kustībā Viktoru Neimani iesloga Centrālcietumā, vēlāk Salaspils koncentrācijas nometnē.

Vācijā viņš nonāk Lībekā, kur pēc kaŗa pulcējas daudz bēgļu. Neimanis tur attīsta tālāk jau skolas laikā pasāktās žurnālista gaitas. Viņa tēvs jau kopš studiju gadiem Pēterpilī ir draugos ar daudziem tā laika latviešu sabiedriskās dzīves un mākslas cēlājiem (to starpā Jāzepu Vītolu), kas arī pēc kaŗa nonākuši Lībekā. Tā Viktoram Neimanim rodas plašs zināšanu un interešu diapazons, kas ļauj viņam izveidoties par tik daudzpusīgu personību.

Nonācis Amerikā, Neimanis studē politiskās zinības Ratgersa universitātē, vēlāk finanšu un banku zinības Ņujorkas universitātē, iegūstot bakalaura grādu. Ilgus gadus viņš apzinīgi pilda Volstrīta banku darbinieka pienākumus, bet līdztekus darbojas kā recenzents un kritiķis, esejists un lektors. Viņu ievēl dažādu literāru fondu valdē, studentu organizāciju vadībā, periodisku izdevumu redakcijas kolēģijā. Pēdējā laikā V. Neimanis bija žurnāla Universitas ASV redaktors un LaRAs priekšsēdis. Šādā kapacitātē viņš rīkoja LaRAs biedru tikšanos ar literātiem Latvijā; bet autoriem no Latvijas − Amerikā. Turklāt jau kopš 1975. gada V. Neimanis intensīvi darbojās Brīvības raidītāja (vēlāk Radio Brīvā Eiropa) darbā, ik nedēļas sagatavodams programmu par politiskiem, ekonomiskiem vai mākslas jautājumiem. Viens no viņa pirmajiem lieliem darbiem šai laukā bija Solžeņicina grāmatas Gulaga Archipelāgs saīsināta teksta ielasīšana klausītājiem Latvijā, kas turpinājās vairāk kā 30 pusstundas. Pavaļas brīžos V. Neimanis arī pats rakstīja atmiņu stāstus, bet atstāja šo talantu novārtā aizvien steidzamāku darīšanu dēļ.

Kopā ar dzīvesbiedri, dzejnieci Ainu Kraujieti, Viktors Neimanis piedalījies neskaitāmos rakstnieku sarīkojumos. Viņa pēdējais referāts nolasīts Ņujorkas Daugavas Vanagu namā Lāčplēša dienā, un pēdējo reizi sabiedrībā viņš parādījās drauga, gleznotāja Fridricha Milta bērēs, teikdams atvadu vārdus. Novembŗa beigās Viktors Neimanis pats iegula slimības gultā, kur viena komplikācija sekoja otrai. Viņš pacietīgi un drosmīgi centās tās pārvarēt, līdz 21. janvārī plkst. 6’os pievakarē viņa šīs zemes gaitas izbeidzās Stamfordas (Konektikatā) slimnīcā. Bēres, ar daudzu tuvu un tālu ciemiņu piedalīšanos un sirsnīgām piemiņas runām, notika 29. janvārī Ņujorkā. Viņa pelnu urnu novietos Brāļu kapos Katskiļos.

Bet viņa balstītie pasākumi, viņa rosinātās idejas, viņa spēja iedegties par taisnu lietu turpinās dzīvot mūsu vidū.

 

Dagmāra Vallena