Jaunā Gaita nr. 197, augusts 1994

59 

1994. g. maijā

1993.g. novembrī ASV valdības Enerģijas ministrijas slepenā Draudu apsvēršanas nodaļa (the Department of Energy’s − DOE − Office of Threat Assessment) privāti cirkulēja analizi, kuŗā pirmo reizi minēta iespēja, ka bīstamu atomieroču ražošanu ‘zināmās’ valstīs veicina kriminālelementi, sākot ar Krievijas mafiju. Patreizējā turienes chaosa un iestāžu nevarības gaisotnē, kukuļojot ierēdņus, pētniekus un militāru personālu vai tiem piedraudot, mafija izlaupa vāji apsargātas stratēģiskas noliktavas un laboratorijas, kārto militāru izejvielu (arī atommateriālu) transportu pāri robežām ar otras puses ‘partneru’ palīdzību un piedāvā izputējušās padomijas militārkompleksa labākās ‘smadzenes’ brīvā tirgū. „T.s. atomdraudam drīz var būt krimināla piegarša.” ASV valdība, pašmāju ķildās un skandālos sapinusies, nezina ko darīt − un klusē. Tas pats DOE pētījums citē drošu informāciju, ka jau 1991. gadā Krievijā varēja sazīmēt pie 4000 dažādu kriminālorganizāciju − kuŗas vairāk vai mazāk savā starpā sadala ‘rosmes’ un, dabīgi, peļņu. Tālāk:

• Organizēto kriminālgrupu apm. ceturtā daļa izveidojusi aktīvas saites un sadarbību ar līdzīgām grupām bijušās padomju republikās un ārzemēs. Ienesīgākais ‘ikdienas knābiens’ patlaban: automašīnu nolaupīšana Eiropā (tās vēlāk ‘piedāvā’ Krievijas tirgū), ieroču, narkotikas un ielas meitu piegāde pretējā virzienā.

• Gandrīz visas kriminālgrupas rosmēs iesaistījušas uzpirktus valdības ierēdņus, policistus, robežsargus, muitniekus un militārus ‘vadoņus’. „Tagad grūti zināt, kas valdībā, kas mafijā” − tā viens ASV Maskavas sūtniecības darbinieks. Bijušā ‘valsts īpašuma’ izlaupīšana notiek sistemātiski, vienmēr un visur.

• Privātuzņēmumu 40% un valsts uzņēmumu 60% atrodas smagā mafijas ietekmē vai klausa tās pavēlēm bez pretestības. Krievu mafijai pieder puse valsts komercbanku, un jau 50%-80% veikalu, viesnīcu, noliktavu, transitpunktu un pakalpojumu firmu Maskavā. Liela Sv. Pēterburgas tirdzniecības rajona daļa ir līdzīgi mafijas apsēsta, un visur biznesmeņi maksā 15% ‘drošības naudu’. Ražošana ir praktiski apstājusies, jo ‘brīvais tirgus’ ir zagļu rokās.

• Korupcija bruņotos spēkos plosās epidēmiskos apmēros: pag. gada februārī Krievijas Aizsardzības ministrija ziņoja, ka sodīs 3000 virsnieku sakarā ar ‘šaubīgiem veikala darījumiem’, bet 46 ģenerāļi gaida kaŗa tiesu, tāpat pieķerti dažādos koruptos gājienos. Nelegāla „...militāru materiālu pludināšana kriminālavotos bijušās padomijas ieročus piegādā ekstrēmistiem, nacionālistiem un mafijai − ne vien sagrautās impērijas teritorijā, bet visur pasaulē.” Noliktavas sargā vienaldzīgi zaldāti, kuŗi viegli padodas kriminālu ‘aicinājumiem’.

• Organizētas kriminālgrupas izmanto jaunākos ieročus un technoloģiju − faksus, īsviļņu raidītājus, satelīttelefonus, datorus − kamēr kārtības sargiem nav nekā tuvu līdzīga. Mafijas ierindnieki bauda algas un privilēģijas, par kuŗām kārtības sargi var tikai sapņot.

• Izputējis kādreizējais t.s. ‘čekas drauds’: pārliecība, ka vismaz krasākos likumu pārkāpienus izmeklēs un sodīs bez žēlastības. No otras puses ir arī skaidrs, ka daļa agrāko ‘čekas mednieku’ tagad kā labi organizēti ‘biznesmeņi’ iziet pavisam citādos medījumos... Amerikāņu reportieris Sīmūrs Heršs (Seymour Hersh), kuŗa plaša šī pētījuma analize lasāma š.g. jūnija Atlantic žurnālā zem virsraksta The Wild East (Mežonīgie austrumi), intervijās arī panācis citus atzinumus:

• No 1992-1994.g. posma ASV Starptautiskās attīstības biroja (US Agency for International Development) $1.4 biljonu piešķīruma ‘kapitālisma un privatizācijas veicināšanai’ Krievijā, apm. 30-50% netieši aizgājis mafijas centienu veicināšanai − resp., palīdzējis bijušai kompartijas birokrātijai ‘uzpirkt’ izsolē izlikto. Uzņēmumu kontroles laba daļa vēlāk, kā minēts, nonākusi mafijas rokās. Tā arī smagos apmēros viltojusi pilsoņiem izsniegtos ‘ieguldījuma kuponus’, ‘ieteikusi’ citiem kuponu īpašniekiem neierasties (kamēr ‘savējie’ ieradās ar koferiem) utt. Tā īsti ‘privatizēts’ maz kas, ‘pārņemts’ stipri daudz.

• Rietumu pilsoņiem un ieguldītājiem Krievijā draud aplaupīšana, ja ne nopietnāki bojājumi. Pasta un transporta iestādes sistemātiski zog. Muitnieki zog. Robežkontroles, viesnīcu un banku aģenti ziņo mafijas ‘partneriem’, ja ieradušies ‘viesi’ ar naudas žūkšņiem vai citām ‘derīgām’ mantām, kur tie būs, ko tie darīs, utt. Mērķis − gatavs.

• Ar visu savu masīvo izlūkošanas sistēmu, kuŗa − tagad atklājies − palīdzējusi Jeltsinam noturēties pie varas reakcionārā puča laikā ar pārķertu sazvērnieku sarunu atšifrējumiem, ASV valdība tomēr neprot precīzi teikt, cik liels ir palikušais krievu atomarsenāls, kur tas atrodas, cik droša ir spridzekļu apsardzība (par ‘parastiem ieročiem’ nemaz nerunājot). Nopietns drauds. Tieši tāpēc Enerģijas ministrija (bet kāpēc ne ārlietu?) rūpējas par mafiju.

• Bet, lai kā, ASV valdība baidās kritizēt ‘draugu’ Jeltsinu, jo aizrādījumi varētu vēl vairāk ‘destabilizēt’ polītisko stāvokli Krievijā. Tātad − labāk pūstošu ‘stabilitāti’ ar bezgala korupciju, ultranacionalistu draudiem, tramīgu militāru personālu... Bēdīga bilde! Kopvilkumā Heršs citē daļu no runas, kuŗu pag. gada rudenī teikusi Amerikāņu universitātes (American University, Vašingtonā) profesore Luīze Šelija (Louise Shelley):

„ ...Organizēta kriminalitāte no apakšas līdz augšai iesūkusies gandrīz visu jaunatbrīvoto bijušās padomju impērijas republiku valdībās, un ar tādu tvērienu, ar tādu iefiltrēšanos tālāk sabiedrībā, ka nav vairs runa par ‘kriminālproblēmu’, bet par fenomenu, kas ietekmēs šo valstu attīstību vispār...

Ir iespējams, ka (tur) organizētu kriminālu pavēles nomainīs kompartijas domināciju. Kā citās zemēs piedzīvots, kriminālorganizācijas ierobežos brīvas vēlēšanas, iegrožos preses brīvu izteiksmi. Kur reiz darba došanu noteica valsts plānošana un padevīgas arodbiedrības, to izšķirs kriminālu draudi; mafija pati ir jau viena no galveniem darba devējiem. Valsts saimniekošanu ekonomijā nomainīs kontrole, kuŗu uzspiedīs kriminālgrupas ar kapitāla monopolu.

Tātad komunisma sabrukums, iespējams, nevedīs vis uz demokratizāciju, uz pāreju sacensības pilnā kapitālismā. Tieši otrādi: organizētu kriminālelementu uzplaukums var nospraust pavisam citādu attīstības virzienu − uz polītisku padevību un mākslīgu ‘tirgu’. Te kontroli izveidos bijušo kompartiešu varas vīru un organizētu kriminālu kliķe, jo šo grupu rokās patlaban atrodas (salaupītā) kapitāla lielākā daļa...”

Bet mēs jau tādu neieceram Latviju. Ko saka Latvijas valdība? Kādu nākotni jūt Latvijas pilsoņi?

Juris Mazutis