MŪSU JAUNIE TALANTI − VIJOLNIECE DAINA PLOSTNIECE

 

Man bija 4 gadi, kad sāku mācīties vijoli spēlēt. Tāpēc, ka biju tik jauna, nevaru atminēties, kādēļ tieši izvēlējos šo instrumentu, bet droši vien tā bija manas mātes izdoma. Varu gan atminēties, ka man tūlīt šis instruments ļoti patika un ka bija grūti mani aizraut prom no man novēlētā vingrināšanās laika. Spēlēju arī klavieres un vienu laiku pat flautu, bet vijole bija man vismīļākā.

Bērnībā biju savu vecāku vislielākā muzikālā ietekmē. Vienmēr mājās skanēja mūzika, jo mana māte mācīja klavieŗu spēli un dziedāšanu savā studijā. Mans tēvs nebija profesionāls mūziķis, bet dziedāja baznīcas korī un jaunībā kādu laiku spēlējis čello. Kā maza meitenīte atminos, ka arī es vienmēr dziedāju. Mana ģimene stāsta, ka no rītiem viņus dažkārt uzmodinājusi mana tautasdziesmu dziedāšana.

Sākuma gados mācījos Settlement mūzikas skolā Filadelfijā. Vēlāk biju šīs konservatorijas orķestŗa otra koncertmeistare. Tur mācījos pie vairākiem skolotājiem, kas visi ir mani iedvesmojuši, katrs savā zināmā veidā, un veduši mani ceļā uz vijolnieces karjeru.

Ģimnāzijā ļoti nopietni sāku domāt par šīs karjeras izvēli. Tanī laikā mācījos pie Dāvida Arbena (Arben), kas bija otrs koncertmeistars Filadelfijas orķestrī. Jutos priecīga, kad pēc ģimnāzijas beigšanas tiku uzņemta Eastman School of Music, kur mācījos pie Charles Castleman. Šinī skolā ieguvu lielu praksi orķestŗa spēlē un kamermūzikā. Tur man bija liela izdevība mācīties no daudziem ievērojamiem mūziķiem. Pēc trim gadiem iestājos Moravian (Moravian) koledžā, kur turpināju mūzikas studijas un kur arī biju koncertmeistare koledžas orķestrī. Šo pavasari ieguvu bakalaura grādu, saņemot arī T. Edgar Shields piemiņas balvu mūzikā.

Vasaras mēnešos bijusi izdevība piedalīties jauno profesionālo mūziķu programmās un festivālos. Esmu spēlējusi stīgu kvarteta programmā Masačusetā un Penn's (Penn's) Woods un Spoleto mūzikas festivālos.

Daudz esmu koncertējusi arī latviešu publikai dažādos sarīkojumos, koncertapvienības koncertos, kā arī vispārējos dziesmu svētkos. Indianapoles dziesmu svētkos biju soliste jauno mākslinieku koncertā.

Esmu arī piedalījusies latviešu mūzikas nometnē Kanādā un spēlējusi šīs nometnes orķestŗa turnejā Toronto, Bostonā un Ņujorkā. Šīs latviešu mūzikas dzīves aktivitātes ir devušas man kā jaunai mūziķei daudz pieredzes. 1989. gada vasarā apciemoju Latviju pirmo reizi − turnejā ar Baptistu draudžu kamerkori. Mēs braucām pa visu Latviju un uzstājāmies gan mazās lauku baznīciņās, gan arī lielās Rīgā un Liepājā. Bija aizkustinoši redzēt to zemi, par ko visu mūžu biju dzirdējusi, no kuŗas nāca mani vecāki, un tur spēlēt un dziedāt. 1993. g. septembrī man bija gods spēlēt solo koncertu Latvijas prezidentam Guntim Ulmanim Huntera koledžā Ņujorkā. Tas bija vienreizējs piedzīvojums. Spēlēju galvenokārt latviešu autoru programmu − A. Šturma, J. Vītola un H. Pavasara darbus.

Ja jautātu, kāda mūzika man visvairāk patīk, man būtu grūti atbildēt. Man patīk klausīties un spēlēt visādu laikmetu mūziku, un es varu atrast, kas mani saista gan pirms baroka laika mūzikā, gan 20tā gadsimta modernos darbos. Bet ja tomēr būtu jāizvēlas, tad teiktu, ka romantiskā perioda un agrā 20tā gadsimta darbi ir tie, ko man vislabāk patīk spēlēt. Teiktu, ka Brahms un 20tā gadsimta sākuma franču komponisti ir man vismīļākie.

1994. gada rudenī kā stipendiāte turpināšu studijas maģistra grādam Wichita State universitātē, kur mācīšos vijolspēli pie Dāvida Perija (David Perry). Esmu arī angažēta kā vijolniece Wichita simfonijā. Nākotnē ceru savienot koncertmākslinieces karjeru ar skolotājas darbu koledžā.