Vilius Pēteraitis, Mažoji Lietuva ir Tvanksta. Viļņā 1992. 456 lp.

 

Grāmatas izdevējs ir Mazās Lietuvas fonds un Viļņā Zinātnes un enciklopēdiju izdevējs. Autors ir no Klaipēdas apvidus, studējis Lietuvā, vadījis angļu un anglistikas nodaļu vairākās universitātēs, pēdējā laikā dzīvojis Kanādā un rosīgi darbojies dažādos lietuviešu zinātniskos pasākumos. No lietuviešu valodas speciālistiem Gāmatas tapšanā piedalījies, starp citiern, arī P. Joniks un no Lietuvas A. Vanags. Plašā grāmata ar 456 lappusēm ir ar diezgan garu kopsavilkumu angļu valodā (365. - 401.lp). Apcerējumu veido atsevišķās daļas: šā seno prūšu apvidus ūdeņu vārdu etimoloģiskā vārdnīca, ūdeņu vārdu veidošanās un analīze (semantiskās un etimoloģiskās īpatnības), ūdens fiziskās īpatnības - krāsa, skaņa, temperatūra, dziļums un plašums, citas īpašības, kas ir vārda pamatā. Skarta ir vietvārdu saskare un līdzīgums vai atšķirība no citām valodu grupām. Mūs visvairāk var interesēt tas, kas teikts par latviešu valodu, par sakariem ar lībiešiem un radniecību ar somu vietvārdiem. Grāmatas 323. lp minēti senie patapinājumi no somiem, kas sastopami visās trijās baltu valodās. Daudz baltismu ir arī somu valodā, piem., lohi, latv. lasis, liet. lašis, lašišas, pr. lasasso.

Somu valodā ir arī vārdi, kurus var izskaidrot kā aizguvumus no prūšu valodas: somu ankerias, pr. angurgis 'zutis', somu hirvi, pr. sirwis 'alnis', somu panu, pr. panno 'uguns'.

Baltismi somu valodā ir:

somu kelta, keltainen, liet. geltas, geltonas, latv. dzeltens, pr. geltaynan;

somu taivas, liet. dievas, latv. dievs, pr. deivas;

somu halla 'Nachtfrost', liet. šalna, latv. salna, pr. salta 'kallt';

somu hanhi, liet. žasis, latv. zuoss, pr. sansy;

somu vuohi 'Ziege', liet. ožys, latv. āzis, pr. wosee.

Koku vārdi mēdz būt nedaudz atšķirīgi prūšu, latviešu un lietuviešu valodā: pr. ansonis, liet. ažuolas, latv. ozols; pr. addle, liet. egle, latv. egle.

'Bērzs' un 'liepa' saskan visās trijās baltu valodās: pr. berse, liet. beržas, latv. bērzs; pr. lipe un leip, liet. liepa, latv. liepa.

'Juodas' sastopams lietuviešu valodā (un retāk latviešu valodā) kā tumšas krāsas apzīmējums. Ir arī nedaudz vārdu latviešu un lietuviešu valodā, bet ne senprūšu valodā, piem., liet. didelis, latv. dižs, pr. debikan; liet. karklas, latv. kārkls, bet pr. apewitwo; liet. molis, latv. māls, pr. laydis; liet. žiurkė, latv. žurka, pr. duckis.

No sīkākām kļūmēm šai grāmatā jāmin dažā labā vietā latviešu atbilstošās formas trūkums, piem., pie rastas ir pr. tresde, liet. strazdas, bet ne latv. strazds. Daudzos gadījumos latviešu formai trūkst vai nu mīkstinājuma žimes (dubli 272. lp, celš 327. lp) vai garumzīmes (marša, bart 327. lp, atals 326. lp); vai arī garumzīmes ir par daudz (kādags = kadags 273. lp).

Dažos gadījumos latviskā forma rakstīta vai nu nepareizi (326. lp cirvs = cirvis), dažkārt tās pieminējums nav gluži pareizs, piem., 325. lp minētā dzeguse parastāk ir dzeguze.

Visumā plašā grāmata ir vērtīgs papildinājums studijām par baltu valodu vecāko posmu.

 

Velta Draviņa