JAUNĀS GAITAS REDAKCIJAI:

Divi stāsti − M. Timmas „Pagale ugunskurā” un A. Neretas „Tālrunis zvana” − skaŗ kādu ļoti aktuālu trimdas dzīves problēmu: jauktās laulības; veido, ja tā varētu teikt, moderno mīlestības trijstūri: kāds latvietis (konkrētā gadījumā abos stāstos − latviete) partnera izvēlē starp latvieti un sveštautieti.

Sevišķi interesants problēmas risinājums abos stāstos jo tādēļ, ka atbildes meklētāja ir pati jaunatne.

Kamēr M. Timma savā darbā (ievietots Jaunā Gaitā Nr. 1) nonāk pie mūsu tautiskajai pašapziņai glaimojošā „happy end”, A. Nereta rāda, ka ne vienmēr lietu var uztvert tik vienkārši un ka ne vienmēr izskaņa ir gaiša.

Gribētos teikt, ka Neretas darbs ir senā purva bridēja tēma, bet svaigumu un aktualitāti tā iegūst tādejādi, ka trešais, „godīgais” drāmas dalībnieks šoreiz ir sveštautietis un ka darbība nenorisinājas uz Latvijas zemes, bet svešumā. Un līdz ar to šī purva bridēja tēma tiek pacelta no tīri personīgas vispārīgā plāksnē, t. i. trimdas latviešu „būt vai nebūt”, savas tautības saglabāšana.

Lai cik mēs būtu pret jauktām laulībām, laikam būs jāsāk saprast: jaunajiem latviešiem izraugoties sev dzīves biedru, nepietiek, ka viņš ir tikai latvietis. Tautība nedrīkst būt vienīgā vērtība, ko spēj vai grib sniegt nākamajam dzīves draugam.

Nedrīkst aizmirst, ka ļaunās īpašības, atklātas pie savējiem, sāp daudz vairāk nekā redzot tās pie svešniekiem. Kur kāda svešnieka nosodāma, neglīta rīcība izraisa labākā gadījumā nožēlu, vai pa lielākai daļai atstāj mūs vienaldzīgus, tur savējā kļūdas sāp kā paša. Un reti gadās tādi eņģeļi, kas arvien un arvien no jauna spēj piedot, kaut arī sekas skaidri nojaužamas, kā to Neretas stāstā jūt meitene, izšķīrusies par sveštautieti: „Istaba gan ir gaiša, bet tā arvien vēl bija tukša.”

Lai paldies Neretai par šīs aktuālās, jaukā formā tērptās, tēmas risinājumu. Cerams, ka šis stāsts liks dažam labam pārdomāt, vai palīdzēs izprast apstākļus, kas rada jaukto laulību problēmu un briesmas trimdas latviešu nākotnei, jo tautība nav vienīgā vērtība, ko cilvēks spēj sniegt nākamajam dzīves draugam.

Vecjauniete

Redakcijas piezīme: Andras Neretas stāsts jau agrāk iespiests „Ausmas” 34. nummurā. Sniedzam to saviem lasītājiem šajā izdevumā.

 

JAUNĀS GAITAS REDAKCIJAI:

Pateicos par Amerikas Latviešu Jaunatnes Apvienības apgādā iznākušo pirmo „Jaunās Gaitas” nummuru, kuru Jums ir bijis labs prāts man piesūtīt. Lasu to ar prieku un patiku un no savas puses varu teikt, ka sava bagātīgā satura un labā gaumē ieturētā izpildījuma dēļ, žurnāls neapšaubāmi modinās mūsu jaunā lasītāja interesi un atradīs pienācīgu atsaucību..

Apsveicot centīgos izdevējus un līdzstrādniekus un novēlot tiem jo labus panākumus, Ar patiesu cieņu,

A. Spekke

Latvijas sūtnis A.S.V.

 

JAUNĀS GAITAS REDAKCIJAI:

Paldies par piesūtīto jaunatnes žurnālu „Jaunā gaita”.

Žurnāls kādai idejiskai vienībai ir kā ugunskurs, kas rāda gaismu un pie kuŗa var sildīties. Jo gaišāku šo uguni kursiet un turēsiet, jo tālāk tas rādīs gaismu un arī vairāk sildīs.

A. Puķīte

(L.A.B. Daugavas Vanagu A.S.V. valdes pr.)