Jaunā Gaita Nr. 20, 1959. gadā

 

 

STARU VIESULIS

Zinaīda Lazda, STARU VIESULIS (Z. Lazdas Piemiņas Fonds un Čikagas Baltu filologu Kopa, 1958), 58 lp.

 

Savdabīga, noskaņota dzeja, ietverta tīrā, cietā formā. Galvenie temati - daba, mīlestība, dzimtene, trimdinieka traģēdija; bet visas šīs tēmas apvieno un dominē Zinaīdas Lazdas ciešā saistība ar kosmu, dziļā iespiešanās dabas mistikā, viņas smalkā jausma par dzīvības noslēpumainajām rosmēm un likumībām, kā tās atklājas dabā.

Dzejoļu priekšmeti visumā ir ikdienišķas, visiem pazīstamas lietas: vāvere, āboliņš, saules lēkts, vaŗavīksna, u. t. t. Bet Lazdas īpatnība ir, ka viņa visas šis lietas, arī visnecilākās, redz kā mazas pasaules, kas sevī spoguļo visumu. Viņa uz mirkli paceļ, izolē mazu lietu, notikumu, un - parāda, ka viss ir dzīvs, viss ir nozīmīgs, visā mēs varam saklausīt atbalsi sev pašiem, un aiz visa sajaust kāda augstāka prāta esmi.

Retāk, šķiet, smaida lietas,
Bet arī bez vārdiem runā;
Vecas grīdas zarainā punā
Redzēju vaibstus.

Interesanti, ka liela daļa Lazdas dzejas, reizēm veseli dzejoļi (Piem., Saules lēkts), "no ārpuses" ir tikai lietu vai parādību fizisko aspektu apraksts, t. i. , šķietami bez mēģinājuma aizķert vai norādīt uz kādu tālāku saturu citā, nefiziskā plāksnē. Bet šie apraksti ir tik precīzi, tik asi un iejūtīgi tverti, pasniegti ar tādu svarīgumu, ka aiz fiziskās fasādes arvien nojaužama kādas garīgas pasaules eksistence.

 

B.