Jaunā Gaita nr. 200, marts 1995
Juris Rozītis
VISKIJS GULTĀ
...mozdamies trijos no rīta viens pats dubultgultā; stiepdams roku pēc skoča pudeles, kuru pirms aizmigšanas atstājis sev blakus; juzdamies kā kāds tēls no hameta romāna - no grāmatas, kas atvērta guļ uz grīdas blakus gultai; priecādamies par savu dekadenci - "viskijs gultā! kāpēc ne? es taču varu darīt, ko gribu;" atkal un atkal spēlēdams plates uz gramofona, ko ienesis guļamistabā, meklēdams atbalstu savām jūtām citu cilvēku dziesmās...
...and though our separation
it pierced me to the heart
she stili lives inside of me
we've never been apart......ieraudams vēl vienu šļuku viskija, un raudādams; |audams sev raudāt, raudāt, izraudāties līdz galam; nesavaldīdamies - "kāpēc savaldīties? man taču ir laiks! daudz laika! varu ļaut visam noritēt līdz galam."; meklēdams pa grāmatu plauktiem visus romānus, kuros varētu būt kādi uzbudinoši erotiski apraksti; lasīdams lorenca un millera un bukovskija grāmatas, un onanēdams...
...visions of your chestnut mare
shoot through my head
and are making me see stars......atkal raudādams, un dusmās lamādams dainu - "kāpēc? kāpēc? vai viņa neaptver cik tas man sāp?"...
...eeeeediot wind
blowin every time you move your teeth
you're an eeediot babe
it's a wonder that you still know how to
breathe......pie sevis domādams - "ja tik es varētu ar viņu atkal izrunāties, kārtīgi izstāstīt viņai visu... bet nē - es taču esmu mēģinājis, un tas neiet, un es nevaru, un viņa nespēj mani saprast, tāpat kā es nesaprotu kāpēc viņa to dara... bet viņa jau to nedara - tas bija mūsu kopīgs lēmums, tam tā jābūt, un tas ir pareizi"...
...sacerēdams dzejoli "mīlestība ir mauka," un sviezdams mantas pa istabu, un ar dūri dauzīdams pret sienu, un ar nagiem kniebdams pats savā miesā, un kliegdams, un iedzerdams vēl viskiju, no pudeles...
...i've been double-crossed now
for the very last time
and now i'm finally free
i kiss goodbye the howling beast
on the borderline that separated you
from me......un uzmetis drēbes mugurā, un nemazgājies, neskuvies iedams ārā, un nopircis pīcu un alu, ēzdams, dzerdams tos kādā parkā pa ceļam, vai ari atnācis mājā, tos gultā notiesājis; un vāļādamies pa gultu, izbaudīdams savas ciešanas...
...un gulēdams un raudādams un dzerdams un dziedādams un kliegdams un dusmodamies un kādreiz pat smīnēdams par sevi, bet pamatos tomēr juzdams, zem visa, ka tas ir pareizi, ka tas ir veselīgi; un juzdamies tukšāks un tīrāks pēc raudām; un juzdamies brīvāks pēc kliegšanas; un pamatā visu laiku ar mīlestību domādams par dainu un bijušajiem laikiem; un klusībā novēlēdams viņai laimi un mieru...kamēr asaras atkal saskrēja acīs, un tas sāka atkal kliegt...
...and if she's passing back this way
i'm not that hard to find
tell her she can look me up -
if she's got the time...