TEMATU TURPINĀJUMS

Indra Gubiņa. Vai slīdēja mākonis? Romāns. Toronto: Amber Printers and Publishers Ltd., 1994. 247 lp. Regīnas Černavskas apvalka zīmējums.

 

Savā jaunākajā romānā Indra Gubiņa turpina tematus, kuŗiem pieskārusies jau vairākos agrākos darbos. Ranta Kore, no kuŗas redzespunkta risinās sižets, ir materiāli labi situēta pusmūža latviešu sieviete, kas dzīvo Toronto, Kanādā, bijusi precējusies, bet romāna laikaposmā jūtas vientuļa un ilgojas pēc ideālas draudzības ar pretējā dzimuma pārstāvi. Šī ilgošanās ir apcerīga, bet pasīva un nogaidoša. Netrūkst ari jau iepriekšējos romānos satiktās kontrasta figūras ar līdzīgu likteni (Margrieta Lode), kas arī zaudē laulāto draugu, bet neļauj bēdām sevi paralizēt un enerģiski plāno savu tālāko rosīgo dzīvošanu. Centrālā vīrieša figūra ir ģeofiziķis Bertolds Rasa, no kuŗa sieva ar bērniem aizgājusi pirms 14 gadiem, smagi ievainojot Bertolda patmīlību un atstājot viņa sirdī neizdzēšamu rūgtumu.

Bez šiem galvenajiem tēliem romānu apdzīvo plašs personāžs, kuŗa gaitas autore atjautīgi un mērķtiecīgi sakrusto ar Rantas stāsta pavedienu. Gubiņai teicami padodas personu raksturojumi, dažkārt pavisam skopos vārdos izceļot kādu tipu lasītāja acu priekšā kā dzīvu, piemēram kaut vai taupīgo, sauso praktiķi, omulīgi vēlīgās Pazaru Elizabetes vīru.

Romānā pretstatīta Rantas un Margrietas dzīves ziņa, kas savukārt noved pie cita, vispārināta pretstatījuma - proti, romantisma un reālisma sadursmes, kas lielā mērā nosaka Rantas attieksmi pret dzīvi un līdzcilvēkiem. Vai drīkst gremdēties romantiskā sapņošanā, kad nodzīvots jau pāri pusmūžam? Ranta personificē apliecinājumu atbildei - jā! Drīkst! Viņa un viņai līdzīgi nemaz citādi nevar, neskatoties uz praktiskajām konsekvencēm. Autore Rantas noslieci un romantismu un viņas šķietamo bezpalīdzību reālās dzīves apstākļos psicholoģiski paticami pamato vairākos atskatos uz viņas bērnības pieredzi. Romantisma gaisotne neuzbāzīgi bet nepārprotami dominē visā romānā, gan sākuma situācijā un nākošajos sižeta pavērsienos, gan Rantas sapņos par ilgotu tuvību ar Bertoldu, gan dāsnajos dabas daudzveidīgā skaistuma tēlojumos.

Skarbāku un šodienas īstenībai atbilstošu toni ieskandina Rantas un Bertolda saruna par piederību un iespējamu palīdzību Latvijai, kā arī par ciemošanos un varbūtēju pilnīgu atgriešanos dzimtenē.

Tāpat kā citkārt, Gubiņa arī šo romānu iesāk ar intriģējošu epizodi, kas lasītājā tūlīt pamodina interesi par turpmāko. Drīz vien kļūst skaidrs, ka Rantai ir sava līdzība ar pirmajā lappusē minēto kaķēnu, kuŗu Bertolds gan pabaŗo, bet mājā iekšā nelaiž. Vai Rantai tomēr izdosies iekļūt Bertolda sirdī? Un vai vispār būtu labi, ja viņa tur iekļūtu? Atbildes jāmeklē katram lasītājam romāna lappusēs.

Autore romāna darbību nesteidzina, bet bīda uz priekšu visai rāmi, tīksmīgi pakavējoties pie detaļām, atskatiem un ieskatiem daudzu Rantas līdzcilvēku dzīvē. Par lasītāja neatslābstošu modrību tomēr gādā gan lokanā latviešu valoda, gan interesanti novērojumi un atziņas par cilvēku savstarpējām attiecībām kā sabiedrībā, tā it sevišķi ģimenes lokā.

Ar moderniem stila meklējumiem Gubiņa nenodarbojas. Viņa ar smalki redzīgu aci novēro un izpēta, pārdomā un tad pavēsta tālāk lasītājam, pēc labākajām reālistiskās un tomēr tēlainās stāstniecības tradīcijām, kuŗu sākumi sniedzas atpakaļ līdz pat Homēra laikiem.

Vai slīdēja mākonis 1994. gada rudenī saņēma Pasaules Brīvo Latviešu Apvienības Kultūras fonda godalgu. Indras Gubiņas kontā ieskaitāmas vairāk kā 20 grāmatas - daiļproza, dzeja, ceļojumu apraksti. Trimdas latviešu sabiedrība viņas darbus allaž novērtējusi atsaucīgi, savā laikā piešķiŗot autorei arī Jāņa Jaunsudrabiņa un Krišjāņa Barona prēmijas.

Biruta Sūrmane