IEDZĪVINĀTA VĒSTURE

Melānija Vanaga. Dvēseļu pulcēšana. Mātes cilts. Rīga. Karogs. 1995. 440 lp., il.

 

Vēsturniekiem un vēsturisku romānu rakstniekiem nekad nav īsti izdevies labi sadzīvot. Vēsturnieki aizrāda, ka rakstniekiem vajadzētu vairāk pastudēt vēsturi, iedziļināties attēlotā laika dokumentos un nepadoties kārdinājumam ļaut izdomai pilnu vaļu. Un tik tiešām, ja piemēram palasāmies romānus par Hercoga Jēkaba dienvidu zemju kolonijām, maz ko varētu atrast, kas būt noderīgs tiem, kas gribētu uzzināt par šo koloniju ģeogrāfiju vai vēsturi. Bet šos romānus lasot, lasītājs rod ieskatu par mūsu kolektīvo psichi, piemēram, ilgošanos pēc siltas vietiņas, kur katrs rieciens maizes nav sviedriem vaigā izcīnāms. Vēsturniekiem ir taisnība, šie romāni nav lietojami kā tūristiem ieteicamas rokas grāmatas. No otras puses, lasot mūsu vēsturnieku sacerējumus, tik bieži ir jānožēlo, ka laba dokumentācija ir ietērpta nekoptā stilā, jo vēsturniekam jau parasti nav laika mierīgi piestrādāt pie izteiksmes uzlabošanas.

Zināmā mērā, Melānija Vanaga māk apvienot sevī kā vēsturnieku, tā rakstnieku. Šis jau ir viņas otrais šāda žanra darbs. Un izteiksmīgāk kā pirmajā darbā, kur viņa apskata tēva cilti, autore padodas saviem rakstnieces instinktiem. Te atrodam vairāk izdomas, personīgās domas un iejūtas. Kā parasti, Vanaga dod chronoloģisku atskaiti, citē dažādus dokumentus, tiesas, protokolus, inventūras sarakstus, dienas grāmatas u.t.t. Bet no otras puses šoreiz atrodam arī daudz neapstiprināmu liecību. Un viss tas ir izteikts stilistiski koptā formā, kas liecina par autores valodas izjūtu. Šādā veidā vēsture tiek atdzīvināta, bet, protams, savā perspektīvē zināmā mērā ierobežota. Chronoloģiski tā aptveŗ periodu no 1621.g. līdz mūsu dienām un sniedz ainas no pilsētas un lauku dzīves grūtajos dzimtsbūšanas un karu laikos. Šī cilts mikrovēsture ietver sevī visas tautas liktenību. Šī ir saistoša lasāmviela, ieteicama visiem, kam patik vēsture iedzivināta.

Juris Silenieks