JG202 PRESES SPOGULIS

Šajās nedēļās latviešu dzejas draugi pāršķirsta Veronikas Strēlertes grāmatas meklējot piemērotas rindas sēru sludinājumiem un nekrologiem par viņu pašu. Šo rindu rakstītājam iepatikās gaišs, skaists, optimistisks pants Lietus lāsē, kaut tas bija minimāli jāpāršuj, priedēkli pa- aizstājot ar priedēkli aiz-:

„Atver savu dvēseli brīnumiem Un ieej aizsaulē, kā briedis ieiet Dziļas vasaras skanīgā mežā.”

E. Silkalns, Austrālijas Latvietis, 26.5.95.

Viesojoties Toronto, Latvijas pilnvarotajam lietvedim Kanadā Mārtiņam Lācim bija izdevība pasniegt dzejniecei Veltai Tomai piešķirto 4. šķiras Triju Zvaigžņu ordeni. Pasniegšanas ceremonija, piedaloties preses pārstāvjiem un dažiem viesiem, notika bij. Latvijas goda konsula Kanadā Dr. E. Upenieka mājās. Piespraužot ordeni dzejniecei, lietvedis Mārtiņš Lācis savā īsajā uzrunā uzsvēra, ka tas ir pateicības un atmiņu simbols par paveikto darbu. Dr. E. Upenieks atgādināja Veltas Tomas „tiltu cēlējas” nopelnus.

„Triju zvaigžņu ordeņa pasniegšana,” LV. Latvija Amerikā, 2.9.95.

Man, kā jau ciniskam žurnālistam, tūlīt rodas jautājums par to, vai valdība tiešām tik enerģiski pūlētos ap Bankas Baltija noguldītāju apmierināšanu, ja netuvotos 6. Saeimas vēlēšanas. Lai nu kā, bet 200.000 cilvēki ir liels vēlētāju bloks. Ķecerīgā doma, ka te sanāk sava veida balsu pirkšanas rodas daļēji tāpēc, ka Banka Baltija nebūt nav pirmā Latvijas komercbanka kas ir „nolikusi karoti”, un es neatceros, ka citos gadījumos augstie vīri būtu tikpat aktīvi centušies atrast naudiņu, ko atdot noguldītājiem.

„Par bankām”, Kārlis Streips, Čikāgas Ziņas, 1995. g. sept.

Garš vai īss bija šis nedēļu garais mirklis, grūti spriest. Skaidrs, ka tas bija laika sprīdis. Tas nekas, ka no rīta jāceļas sešos, kad tik ļoti nāk miegs, un jau pēc stundas jāklausās virsvadītāju norādījumos. Tāpēc jau ir svētki, kas nenotiek katru dienu.

„Jaunība nebeidzas. Svētki beigušies. Atā − līdz nākamajiem.” Ilze Zveja (par Latvijas skolēnu dziesmu un deju svētkiem) Neatkarīgā rīta avīze (NC) 3.7.95.