TRĪS JAUNI OPERDZIEDĀTĀJI AMERIKĀ

 

1995.g. pavasarī Ziemeļamerikas latviešiem bija izdevība noklausīties trīs jaunus dziedoņus no Latvijas nacionālās operas − soprānu Ingu Kalnu, mecosoprānu Karmenu Radovsku un tenoru Miervaldi Jenču ar pianisti Lailu Holbergu.

Koncertus organizēja Ņujorkas latviešu koris, un tie turpina Nacionālās operas solistu Amerikas koncerturneju sēriju, kas sākās jau pirms vairāeleģkiem gadiem.

Šie koncerti ir vienmēr gaidīti, jo tie ir cēluši gaismā ievērojamus talantus: gan jaunus, gar arī jau nobriedušus māksliniekus savu karjeru kalngalos.

Šīs pēdējās koncerturnejas laikā Latvijas nacioeleģnālās operas durvis vēl nebija vērušās atjaunotā krāšņumā. Tomēr operas aktīvitāte Rīgā nav pārāk samazinājusies. Operas tiek uzvestas citās zālēs, un publikas interese šinī mākslas žanrā paliek dzīva un neapsīkst. Kad pagājušā ziemā bija izdevība iegriezties Rīgā, simfoniskā orķestra koncertu klausījāmies Lielās ģildes pustukšā zālē. Traviatas izrāde Dailes teātrī toties bija izpārdota.

Daži operas ievērojamākie solisti atraduši sev vietas svešās zemēs − Vācijā, Zviedrijā, Šveicē un citur, bet tas nenozīmē, ka viņu balsis atkal neskanēs atjaunotā Baltā namā. Operas vadība vienmēr ir interesējusies par jaunu dziedātāju piesaistīšanu operai un sekmīgi veicinājusi topoeleģšo operu zvaigžņu karjeras.

Šo turneju dziedātāji iesāka latviešu centrā Priedainē, siltā aprīļa vakarā. Tālāk ceļš viņus veda uz Ņujorku, Bostonu, Klīvlandi, Čikāgu, Minneapoli, Kalamazū, Linkolnu, Demoinu un Indianapoli. Visur viņi bija gaidīti ar lielu sajūseleģmu, un mūziķi cildināja viņu sniegumus.

Inga Kalna ir jaunākā no šīs dziedātāju trejotnes un arī daudzpusīgākā savā muzikālā izglītībā, nupat beigusi Latvijas mūzikas akadēmiju (1994.g) ar bakalaura grādu muzikoloģijā. Viņa arī mācījusies klavieres Emila Dārziņa mūzikas skolā.

Kalna iesāka Priedaines koncertu ar Mocarta trisdaļīgo garīgo solo kantāti Exultate Jubilate no kuŗas vispazīstamākā daļa ir beigu Alleluia. Šis darbs rādīja mākslinieces skaisto balss tembru un vijīgumu. Skaidri un tīri bija gamveidīgie vokālie skrējieni, un spožas skanēja augšējās notis. Viņas interpretācija bija ar romantisku noslieci, bet šāda pieeja piesaistīja klausītāju interesi varbūt vēl vairāk nekā tradicionāli klaeleģsisks izpildījums.

Tālāk programmā Kalna valdzināja ar Meijerbēra (Meyerbeer) Cavatina no Les Huguenots un Paminas āriju no Mocarta Die Zauberflöte. Abās dziedātājas balss skaistums un techniskais spožums mūs apbūra. Paminas ārijā patika Kalnas balss vieglums un savdabīgais krāšņums. Skaidrs, ka mūsu priekšā nostājusies dziedātāja, kuŗa ieņems jo svarīgu vietu Latvijas mūzikas dzīvē un ārpus tās robežām.

Karmena Radovska beigusi Latvijas mūzikas akadēmiju 1988. g. un tūlīt iesaistījusies Nacionāeleģlās operas darbībā.

Kā savu pirmo sniegumu šinī koncertā dziedātāja bija izvēlējusies trīs izvilkumus no Marģera Zarieleģņa Partita baroka stilā. 1963. gadā sarakstītais darbs ir īpatns krievu mūzikas elementu un 20. gadsimta stilu maisījums. Mūzikā arī ieskanas senlaiku baznīcas dziesmu motīvs. Grūti bija sadzirdēt kādu muzikālu jēgu šiem dziedājueleģmiem, un, kaut arī Radovska tos pasniedza labskanīgā izpildījumā, tie palika nesaprasti un neiespaidīgi.

Daudz laimīgāka izvēle bija Šarlotes dziedājums no Masnē (Massenet) operas Werther un Prineleģceses ārija no Čilē (Cilèa) operas Adriana Lecouvreur kā arī Habanera no Bizē (Bizet) opeeleģras Carmen. Visās šīs trīs operu ārijās mākeleģsliniece apliecināja sevi kā elegantu un izteiksmīeleģgu dziedātāju ar labu skatuves stāju un dobju un sulīgu mecosoprāna balsi. Īpaši pārliecinošs bija Šarlotes dziedājums, muzikāli pārdomāts un iespaidīgs.

Miervaldis Jenčs tāpat kā Kalna un Radovska skolojies Latvijas mūzikas akadēmijā, kuŗu beidzis 1990. gadā, un kopš 1993. gada ir Naeleģcionālās operas solists.

Viņa pirmais sniegums bija divas ārijas no Žilinska operas Zelta zirgs − Ak tu tētiņ, Svešo tētiņ, un Sirds kā uguns. Šīs arī bija vienīgās latviešu komponistu ārijas koncerta programmā.

Lai gan tautā iecienīts, Žilinska Zelta zirgs nav viens no latviešu operas mūzikas augstvērtīgāeleģkiem piemēriem. 1959. gadā rakstītā operā daudz sentimentalitātes − gandrīz līdz pārmērībai. Savā laikā opera tomēr piedzīvoja vairāk simtu uzvedumu.

Šīs pārspīlētais romantisms varbūt efektīgs mazos devumos un tādēļ arī Jenča sniegums bija pievilcīgs. Vokālā ziņā tas bija spožs un nevainojams.

Tālāk mākslinieks vēl dziedāja Frederika āriju no Čilē operas L’Arlesiana. Šī opera mazāk pazīseleģtama Amerikā, pirmoreiz šeit to uzveda tikai 1962. g. Filadelfijā. Jenčs to pasniedza ar tīru skanīgu tembru un skatuvisku pārliecību.

Īsti atraisīti un krāšņi skanēja populārie Fināle no Bizē Carmen (Radovska un Jenča duets) un trio no Verdi La Traviata.

Ar sajūsmu klausījāmies jauno operu dziedoņu sniegumus un prasījām vēl. No vairākām piedeeleģvām īpaši jāatzīmē Ingas Kalnas atskaņojumus − J. Ķepīša tautas dziesmu aranžējums Skaisti dziedi lakstīgala. Šī tautas dziesmu apdare rādīja dziedātājas apskaužamo balss techniku. Tik akrobatiskus un tanī pašā laikā muzikāli skaistus frāzejumus tikai reta izdevība dzirdēt un rets kas to spēj.

Radovska vēl izjusti dziedāja J. Vītola Man prātā stāv vēl klusa nakts un tenors Jenčs vēl valdzieleģnāja ar E. Dārziņa Spāniešu romanci.

Lieliska bija pianiste Laila Holberga. Beigusi Latvijas mūzikas akadēmiju, viņa kopš 1980. gada darbojas ar Nacionālās operas solistiem kā operu iestudētāja un pavadītāja. Pianistes labā stila izjūta un muzikālais priekšnesums piešķīra katram darbam īpatu muzikālu noskaņu.

Bija izdevība satikt māksliniekus pēc koncerta. Viņi izteica prieku būt Amerikā, bet nebija sagaieleģdījuši tik siltu pavasara vakaru, kas ierobežoja viņu ārpus programmas sniegumus. Citās reizēs viņi dziedot vēl daudz vairāk! Varbūt citās zālēs klausītājiem bija izdevība vēl izbaudīt kādu papileleģdus āriju kas pagāja mums garām.

Gaidīsim atkal nākošo Nacionālās operas solistu grupu mūsu vidū.

 

Gunta Plostniece