„Palīdzēt pacienta miesīgajās kaitēs ārsts spēj tikai tad, ja tas spēj viņā saskatīt cilvēcīgo būtni.”   Dr. Pāvils Vasariņš JG 100. numura jubilejas sarīkojumā Ņujorkā, 1974.g. oktobrī B. Rozīša uzņēmums

 

Pēc daudzu gadu klusēšanas tagad Latvijā ir iespējams izteikt atklātu atzinību ārzemēs dzīvoeleģjošiem latviešiem par darbu ar ko viņi ir palīdzēeleģjuši un vēl vienmēr palīdz savai dzimtenei. To ir saņēmuši gan tie, kas bijuši cienīti un godināti brīvajā pasaulē, gan tie, kuŗu pūles un uzdrošieleģnāšanās gaŗajos Latvijas okupācijas gados sniedzās pāri robežām un ierobežojumiem, neievērojot savās patvēruma zemēs daļas latvieeleģšu sabiedrības pret tiem vērsto nosodošo noeleģstāju.

Viens no Latvijas atzinības saņēmējiem, par tur veikto darbu medicīnas laukā, ir daudzu gadu Jaunās Gaitas līdzstrādnieks un latviešu literatūeleģras atbalstītājs Dr. Pāvils Vasariņš, pazīstams Hamiltonas dermatologs. 1995. g. vasarā viņš saņēma Latvijas Medicīnas Akadēmijas goda doktora diplomu.

Pāvils Vasariņš ir dzimis Rīgā. Skolas gaitas sācis Čiekurkalnā. Ģimnāziju viņš beidza Eslingenā un iesāka studijas. Ieceļojis Kanādā turpināja medicīnas studijas un 1955. g. ieguva ārsta tiesības. Profesionālo izglītību Vasariņš vēlāk papildināja A.S.V. iegūstot speciālista-dermatologa diplomu. Kopš 1968. gada strādā privātā praksē un ir mācības spēks Makmāstera universitātē Kanadā.

Pie valodnieces Valerijas Bērziņas-Baltiņas iemācījies labu latviešu valodu, iepazinies ar latviešu literatūras vērtībām un ieguvis profeeleģsionālu izglītību Pāvils Vasariņš dzīvē ir izstarojis gara kultūru, nesagaidot un nesaņemot godināeleģšanu un atzīšanu. Daļēja viņa sekmīgā darba lauka uzskaite: Latviešu prese, žurnāls gaisa spēku izpalīgiem, Hamiltonas latviešu biedrība, Latviešu preses biedrība, Jāņa Jaunsudrabiņa prozas balvas fonds, Latviešu Ārstu un Zobārstu apvienība, Jaunā Gaita...

Popularizējot latviešu literatūru, lasījis referātus par dzeju trimdā un dzimtenē (Hamiltonā vien 25 referāti!) Pāvila Vasariņa ārsta darbs un medicīeleģnas grāmatas ir profesionālas, viņa cilvēcīgo attiecību veidošana − izcila. Viņš spēj redzēt un vērtēt visas lietas to kopsakarībā: dzīvi un dzeju, dzīvi un zinātni, sapņus un īstenību. Labs pieeleģmērs Pāvila Vasariņa plašajam redzes lokam, savstarpējo sakarību izpratnei ir viņa atbilde uz vienu no Veras Streitas jautājumiem nesenā intervijā Latvija Amerikā (2.9.95.):

„Medicīnai ciešs sakars ar gara kultūru vispār. Piederu pie tās ārstu saimes, kas pārliecināti, ka ikviens pacients ir ne tikai slimnieks ar kādu noteiktu kaiti, bet cilvēks ar garīgo saturu. Palīeleģdzēt pacienta miesīgajās kaitēs ārsts spēj tikai tad, ja tas spēj viņā saskatīt šo cilvēcīgo būtni. Tie ir tie faktori, kas nosaka ārsta apiešanos ar pacientu.

Savā paidagoģiskā darbā ar medicīnas studeneleģtiem allaž esmu centies iemācīt topošajam dziedniekam ne tikai metodi kā saskatīt slimības pazīmes, bet kā ar pareizo nostāju un attiecību veidošanu starp pacientu un ārstu panākt vēlamo rezultātu − izārstēt slimnieku − pēc tam viņa veselību saglabāt. Šis ir pamatprincips manā saskarē ar mediķiem Latvijā. Esmu pārliecināts, ka manām pūlēm mest laipu pāri šķietami dziļaeleģjam bezdibenim, kas šķir tur un te ir bijuši zināmi panākumi. Tas arī novedis pie tā, ka saņēmu goda diplomu.”

L.Z./A.Z.