MOTORLAIVĀ, CEĻĀ NO LIELUPES UZ SLOKU

Tagad, kur beidzot esmu

uzskaņots,

uz manis spēlē:

Lielupe spēlē,

krastmalas niedru starpā viens

virs zilā kreklā

spēlē,
motorlaiva, ar ko
braucu, priežu zaļums kreisajā
krastā, četras akadēmiskās
airētājas, pat
elektrības torņi,
dziesmiņa, ko pats
dudinu, -

viss bez žēlastības,

ar lielu aizrautīgu,

vēlu

mīlestību

uz manis

spēlē -

un pārmaiņus esmu varen

raudulīga priežu koka

vijole, cinisks, resns motorlaivas

kontrabass,

klarnete ar Lielupes niedres

mēli, sienu statiņu pasaules maigākās

bungas, -

esmu orķestris,

spēlētāji

visi ir

viens nežēlīgs, saprotošs, prasīgs

                                mīli!

Nu, mīlu jau,

nežēlo mani.