ŅUJORKAS MĀKSLAS PANORĀMA

 

Ņujorkas mākslas panorāma kā allaž žilbinoša. Bez Pablo Pikaso gleznoto portretu superizstādes Modernajā Mākslas muzejā, kur jāgaida ilgi, lai tiktu pie skatīšanās, savu vārdu Ņujorkas mākslas galerijās bija pieteikušas slavenas latviešu gleznotājas. Pazīstamajā McKee galerijā kārtējā personālizstāde notika gleznotājai un grafiķei Vijai Celmiņai. Plašās modernās galerijas sienas greznoja Vijas melno debešu zvaigznāji.

Pavirši vērojot likās, ka Celmiņa atkārto redzētu uvertīru, bet tā nav. Šoreiz māksliniece atļāvusi debesu izplatījumus pārsteigt ar kādas komētas vai cita gaišuma ierašanos gleznas četrstūrī. 

Kāds latviešu gleznotājs − reālists, kas pats ir humora mīļotājs un reizē kritiķis, nosaucis šo jaunumu par kabatas spuldzes vai auto starmešu atblāzmu. Var jau meklēt visādas metaforas, bet skaidrs ir tas, ka Vija Celmiņa mirgo spoži pie pasaules mākslas debesīm, par ko liecina tikko notikušā Vijas uzņemšana slavenajā amerikāņu Arts and Letters kluba biedru sastāvā.

Vizuāli iespaidīga bija arī četru Latvijas mākslinieču izstāde Mimi Ferzt galerijā SOHO. Izstādes noorganizētāja bija Rīgas ukraiņu izcelsmes māksliniece gleznotāja Zoja Frolova, kuŗai nesen šai pašā galerijā kopā ar vīru Jāni Jēkobsonu bija personālizstāde. Pārējās izstādītās mākslinieces bija: ekspresīvi brīvā un spilgtā Helēna Heinrihsone, eleganti sofistikētā un dekadentā Frančeska Kirke un pelēcīgi izsmalcinātā līniju virtuoze Ieva Iltnere. Visām četrām Rīgas māksliniecēm kopīgs ir personīgais zemteksta vēstījums un tā īpatsvars. Sevišķi spilgti tas parādās Zojas Frolovas lielajos audeklos. Visām četrām māksliniecēm izkopta gleznošanas techniskā varēšana, kas brīžiem var kļūt par apbrīnošanas objektu. Izstādes kopskats iespaidīgs.

Izstādei sagatavots krāšņs katalogs, kuŗā atrodama vērtīga Ohajo Valsts universitātes mākslas vēsturnieka doktoranda Marka Švēdes apcere par izstādītajām gleznotājām.

Izstādi padarīja personīgāku pašu mākslinieču klātbūtne.

 

Voldemārs Avens