Jaunā Gaita nr. 207, 1996. gadā

 

 

PAR KĀDREIZĒJO GODĪBU UN ATGRIEŠANOS

 

Hagaja 1:3 „Kas vēl palicis jūsu vidū no tiem, kas šo dievnamu ir redzējuši tā kādreizējā godībā, un kā jūs šo namu redzat tagad?... Ņemies drosmi... pildies ar drosmi arī tu... Esi drošs savā rīcībā... strādājiet, jo Es esmu ar jums... Apsolījums, ko Es jums devu izejot no Ēģiptes zemes, paliek spēkā, un mans Gars valda jūsu vidū: Nebīstaties!”

Sen tas bij... un netikai pie Ventas ziedu laikā.

Atceraties kā dziedājām: „Kungs, vaidos tā zeme, kur sirds man un prāts...”

Atceraties? „Pie Bābeles upēm - tur mēs sēdējām un raudājām, kad pieminējām Ciānu. Savas kokles mēs tur pakārām vītolos, jo mūsu gūsta uzraugi tur prasīja no mums dziesmas un mūsu nomācēji līksmību: „Dziediet mums kādu no savām Ciānas dziesmām!” Kā lai mēs dziedam tā Kunga dziesmas svešā zemē? Ja es tevi aizmirstu, Jeruzaleme, tad lai nokalst mana labā roka. Mana mēle lai pielīp pie augšlejām, ja es tevi nepieminētu, ja es neatzītu Jeruzalemi par savu augstāko prieku!”

Atceraties, kā cerējām, kā dziedājām; ka svešumā klīstam ar ilgošanos...

Un kā tagad?

Vairs nav jāklīst; nav tikai jāilgojas.

Bet viss tur ir tik nolaists. Visādi svoloči visur kur.

Un mūsu sākotnējā sajūsma ir manāmi saplakusi, ja ne pavisam izzudusi.

Ko nu?

Varbūt nebūtu zemē metama ideja piegriezt vērību tam, ka mēs neesam vienīgie, kuŗi svešumā klīda ar ilgošanos...

Bet brīnumi notika.

Babilonijas trimdai pienāca gals. Tur nav vairs obligāti jāpaliek. Var braukt atpakaļ uz dzimteni.

Un lielākā tiesa tautiešu paliek bijušā trimdā. Jo tur jau ir iedzīvojušies. Nostabilizējušies. Asimilējušies.

„Ko nu mēs? Mēs jau esam tik veci!”

Pravietis Hagaja bija vecs. Ļoti vecs. Viņš bija redzējis Jeruzalemi pirms to izpostīja 586. gadā un tagad 520. gadā, atgriezies no trimdas, Dieva mudināts, viņš uzrunā tautu, kuŗa ir aizrāvusies ar iztiku un samierinājusies ar apkārtējo.

Tauta nav tikai dzimtenē aizrāvusies ar iztiku un samierinājusies ar apkārtējo.

Vai ir tā, ka tikai dzimtenei vajag dzirdēt šos Dieva vārdus: „Esi droša savā rīcībā... strādājiet...Apsolījums, ko Es Jums devu...paliek spēkā... Nebīstaties!”?

Māris Ķirsons