Liepājas-Ventspils dzelzceļš
<zagarins@mail.stcc.mass.edu>
Diskusija par dzelzceļu 1996. g. jūlija sākumā
Latvijā populārais dziedonis Kaspars Dimiters 1990. gadā dziedāja:
Loko, loko lokomotīve,
Dzīve īstā man pie tevis te.
Ceļa reibonī jautrā mani nes,
Lai kā pasaulē dzīvo, redzu es.Vara rati, gari plati, ripodami, rībēdami veicināja tautu pašapziņu un centralizēja valsts varas Eiropas nacionālo atmodu laikmetā pagājušā gadsimtenī ne mazāk kā to darīja drukas preses, ražodamas grāmatas un avīzes mostošo tautu pašu valodās. Un šodien, tāpat kā drukātā vārda centralizēto autoritāti jauc un ārda elektroniskais mēdijs, tā arī dzelzceļus nomaina masveidīgi ražotie pasažierautomobīļi, asfalta maģistrāles un strūklu lidmašīnas. Dažās vietās pasaulē jau cilvēki skatās uz vilcieniem ar tādu pašu sentimentālu aci, kā uz zirgu ratiem un uz buru kuģiem. Amerikā katrā pilsētā būs atrodamas izpriecas vietas, kur pret samaksu var iesēsties kupejā īstā vecā vilcienā, ko vada īsts inženieris un kur biļetes nospiež īsts konduktors. Varbūt vilciens pat izkustēsies no vietas, lai pasažieriem ļautu izjust riteņu klaboņas ritmu pret dzelzs sliedēm.
Latvijā līdzīgas pārmaiņas notiek ar nokavēšanos, bet sāpīgi paātrinātā tempā. To zin katrs, kas viesojies Rīgā vismaz divas reizes kopš Latvija 1990. gadā iznira no Padomijas atpalicības. 1991. gadā no Rīgas uz Tallinu ar vilcienu varēja aizbraukt tik pat kā par brīvu, un autoceļi bija tik pat kā tukši. Bet jau 1994. gadā autoceļi bija satiksmes noslogoti, un dzelzceļi dārgi pat tautietim no Amerikas.
Jūlija mēneša pirmajā nedēļā Sveiks kopas diskusijas internetā pieskārās šīm pārmaiņām. Cerībā apgaismot ne tikai krīzi Latvijas transportsistēmā, bet arī raksturot elektronisko sakaru mēdiju kā tādu, sniedzu saīsinātu, bet reprezentatīvu ieskatu šai diskusijā.
N.B. E-adreses, kas beidzas ar .lv ir Latvijā, .de ir Vācijā, un .edu ir Amerikā.
Juris Žagariņš
03 Jul 96 03:41:20−0400
Pēteris <peteris@kuldiga.telekom.lv>
Šodien (3.07.96) pēdējo reizi iet vilciens no Liepājas uz Ventspili. Latvijas dzelzceļš šo iecirkni slēdz uz nenoteiktu laiku remontam, bet faktiski tā būs 121 km gara dzelzceļa posma likvidācija sakarā ar nerentabilitāti, mazu pasažieru plūsmi, lielām ekspluatācijas izmaksām, vietējo pašvaldību atteikumu subsidēt pārvadājumus utt. Šajā sakarībā rodas sekojošas pārdomas:
Kuŗi dzelzceļa posmi tiks slēgti nākamie? Tie varētu būt Alūksne-Gulbene, Suntaži-Ērgļi, Ieriķi-Gulbene, Limbaži-Rūjiena, utt...
Kuŗš no valsts nozīmes infrastruktūru apkalpojošiem uzņēmumiem nākamais sekos Latvijas dzelzceļa piemēram? Varbūt tas būs Lattelekom, kuŗa pārziņā esošie lauku telefona tīkli arī nes tikai zaudējumus? Lattelekom varētu piedāvāt vietējām pašvaldībām financēt to teritorijā esošos sakaru tīklus, atteikuma gadījumā pārtraucot sakaru pakalpojumu sniegšanu un iesakot izmantot LMT pakalpojumus ...
Līdzīgi varētu rīkoties arī Latvenergo vietās, kur elekroenerģijas patēriņš nesedz pārvaldes iekārtu uzturēšanas izmaksas. Vai nu vietējās pašvaldības subsidē Latvenergo, vai arī iegādājas vēja ģeneratorus ...
Bet varbūt tas viss saistās ar pašreizējo Latvijas reģionālās attīstības politiku ...
Varbūt sveikotājiem ir kādas domas par šiem jautājumiem?
Cerībā, ka dzelzceļš patiešām tiks remontēts, nevis likvidēts −
Pēteris.
3 Jul 1996 10:54:19 +0300 (EET DST)
Uldis S. Birgelis <Beregu@main.unib.bkc.lv>
Aha:) Neapmierinātajiem varētu piešķirt kādu mazu lokomotīvīti, lai tie braukā uz savu galvu un riskē ar savām dzīvībām. Posms Liepāja-Ventspils ir būvēts 2. pas. kara laikā, bet Rīga-Ērgļi − 30. gados, un kopš tā laika nav remontēti. Patiešām nesaprotu, kādi reģionālās attīstības apsvērumi var likt pakļaut briesmām cilvēku dzīvības.
Beregu
3 Jul 1996 12:05:56 +0300 (EET DST) Guntars <guntars@mail.bkc.lv>
Nekad savā mūžā neesmu braucis ar vilcienu Liepāja-Ventspils un netaisos to arī darīt. Bez tam, tā ir arī pierobežas zona, tā kā vilcienam tiešām tur nav ko darīt. Autobuss 2 x dienā būs labs diezgan. Un nevajag vilkt paralēles ar Latvenergo vai Lattelekom. ASV vispār neviens ar vilcienu sen vairs nebrauc, bet neesmu dzirdējis, ka tur kādam štatam vai pilsētai atslēgtu elektrību vai telefona sakarus.
Guntars
3 Jul 1996 12:47:47 +0300(EET DST) <schneemann@pinet.uni-jena.de>
Pēteris uzdeva nopietnu jautājumu, Beregu un Guntars to uztvēra no ļoti subjektīvām pozīcijām. Man šķiet, ka jautājums, kuŗi dzelzceļa posmi tiks slēgti kā nākošie un kādas ierobežotības varētu sekot citās saimniecības nozarēs, ir pamatots un nopietns. Negribu spriest par Latviju, tam man nav pietiekoši zināšanu, bet varu teikt, ka Vācijas jaunajās zemēs attīstība notiek tieši šinī virzienā, pie tam ārkārtīgi straujos tempos. Kas nav ienesīgs un neatmaksājas, tiek vienkārši wegrationalisiert t.i. noracionalizēts uz neatgriešanos vai arī privatizēts. Konkrētajā gadījumā būtu divas iespējas: Kurzemes mazās dzelzceļa līnijas privatizēt, vai arī paturēt komunālā (valsts) īpašumā, sanēt un nodarbināt tālāk. Kā vienā tā otrā gadījumā, cenas par dzelzceļa pakalpojumiem palielināsies vairākkārt. Tā ir maksa par progresu un brīvo tirdzniecību. Tie Sveiks lasītāji, kas dzīvo aiz Latvijas rietumu robežām, šo faktu varēs apstiprināt. Antiņa lomā paliek tie iedzīvotāji, kam šīs mazās dzelzceļa līnijas (arī citi valsts un komunālie pakalpojumi) patiešām nepieciešami. Tēze par Latvenergo un Lattelekom nemaz nav tik neiedomājama
Ināra
3 Jul 1996 16:28:25 +0300(EET DST) Pēteris Romanovskis <POROMO01@ULKYVM.LOUISVILLE.EDU>
Sveicieni! Manuprāt, Guntar, Tu nedaudz pārspīlē. ASV līdztekus autobusu un gaisa satiksmei pastāv arī izvērsts vilcienu kustības tīkls. Pats šopavasar braucu gar Atlantijas piekrasti no Baltimoras uz Vašingtonu, konduktors staigā pa vagoniem un nevienu neuztrauc, ka kāds nav paspējis biļeti iegādāties stacijā. Pa tām pašām sliedēm savus pasažieru vagonus ripina vairākas kompānijas (atšķirība ir, galvenokārt, biļešu cenā), aiz Ņujorkas šī pati līnija aiziet vismaz līdz Bostonai, un braucot nudien nemanīju, ka kāds būtu noraizējies, ka attiecīgā dzelzceļa līnija iet gar pašu Ziemeļamerikas Savienoto Valstu austrumu robežu.
Ar cieņu Pēteris Romanovskis
3 Jul 1996 16:47:41 +0300(EET DST) Guntars <guntars@mail.bkc.lv>
Varbūt ka es tiešām nedaudz esmu pārspīlējis, bet kad es biju ASV, konkrēti Denverā, vietējie jaunieši man rādīja pusnojauktas dzelzceļa sliedes un teica, ka vilciens − tā ir vēsture.
Guntars
4 Jul 1996 01:04:19 +0300(EET DST) <Joseph.Truckson@UC.Edu>
Denverā tiek nojaukti dzelzceļi kuŗi pārvadāja raktuvju materiālus. Tagad raktuves nedarbojas, un dzelzceļi uz turieni nav vajadzīgi. Līdzīgs stāvoklis varbūt būs arī Vestvirģīnijā, bet svarīgie dzelzceļi tomēr pastāv, jo tie pārvadā preces un cilvēkus. Protams, dažas sliedes nojauktas, jo to bija par daudz, bet kustība starp stratēģiskiem punktiem tomēr pastāv dažādu iemeslu dēļ.
Jāzeps Trucksons Cincinnati, ASV
4 Jul 1996 11:40:26 +0300(EET DST) Guntars <guntars@mail.bkc.lv>
Bet kāpēc maršrutā Liepāja-Ventspils nevarētu kursēt prāmis pa jūru. Tas, man liekas, ir lētāk.
Guntars
4 Jul 1996 13:21:19 +0300(EET DST) Pēteris Galējs <peteris@lmt.lv>
Es nezinu, bet, manuprāt, dzelzceļš ir izmirstošs transporta veids − viena lokomotīve maksā 2.5 miljoni latu, vēl vagoni, sliedes, stacijas utt. Rezultātā sanāk tādas izmaksas, ka par šo naudu var nopirkt simtus autobusu un citus transporta līdzekļus, kā arī izremontēt ceļus. Un plānot valsts transporta sistēmu tā, lai vajadzētu pārvadāt preces starp divām blakus stāvošām ostām ir pavisam stulbi. Te nu jāatzīmē, ka es praktiski neko nejēdzu no transporta attīstības problēmām, tāpēc šis viedoklis jāuzskata par diletantisku.
Pēteris Galējs
5 Jul 1996 08:50:09 +0300(EET DST) SigurdsTakeris <stakeris@acad.latnet.lv>
Katrā ziņā dzelzceļš ar 1 sliežu ceļu, kā Ventspils-Liepāja aizņem daudz mazāku platību nekā automaģistrāle. Bez tam, ja tur ir uzbērums, tad šāda ceļa likvidācija, lai zemi atdotu lauksaimniecībai, neizmaksā lētāk, kā šī ceļa sakārtošana tālākai ekspluatācijai. Bez tam, ja izmanto tvaika lokomotīves, tad degvielas sagatavošana ir iespējama arī Latvijā. Neesmu ne ekonomists, ne dzelzceļnieks, bet argumenti kā tiek pamatota tā vai cita projekta īstenošana pie mums tomēr notiek tik fantastiski diletantiski, ka lielāko daļu argumentu iespējams apgāzt arī nespeciālistam. Pie tam, bieži vien, izmantojot tos pašus projektu autoru apgalvojumus, tikai ar nelielu laika nobīdi.
Dzelzceļa biļetes esot pārāk lētas. Pašlaik Latvijā tarifs ir 1 santīms/km. Šī iemesla dēļ esot jālikvidē pasažieru pārvadājumi, jo tai esot jābūt 3 sant./km. Pirms 2 gadiem, kad uzlika šo tarifu (pretēji Latvijas valsts satversmes nosacījumiem) argumenti bija tādi paši. Tomēr, cik var saprast šajos 2 gados praktiski nekas nav izdarīts ne sliežu ceļu uzturēšanai, ne arī vagonu parka atjaunošanai.
Sigurds Takeris
5 Jul 1996 10:13:21 +0300(EET DST) <ilmars@iph.sal.lv>
Sigurds Takeris rakstīja:
<Katrā ziņā dzelzceļš ar 1 sliežu ceļu, kā Ventspils-Liepāja aizņem daudz mazāku platību nekā automaģistrāle.>
Maģistrāle šajā mazapdzīvotajā apvidū būtu galīgi garām, ko tur vestu?
<Bez tam, ja tur ir uzbērums, tad šā ceļa likvidācija, lai zemi atdotu lauksaimniecībai, neizmaksā lētāk, kā šī ceļa sakārtošana tālākai ekspluatācijai.>
Kāpēc lauksaimniecībai? Šāds uzbērums var būt par pamatu labu labajam ceļam (ne maģistrālei).
<Bez tam ja izmanto tvaika lokomotīves, tad degvielas sagatavošana ir iespējama arī Latvijā.>
Tikai līdzi jādāvā 2 vagoni ar malku, un jāliek pasažieri pie kurtuvēm. Neba degvielu sastāda lielāko dz-c ekspluatācijas izdevumu daļu.
<Dzelzceļa biļetes esot pārāk lētas. Pašlaik Latvijā tarifs ir 1 santīms/km. Šī iemesla dēļ esot jālikvidē pasažieru pārvadājumi, jo tai esot jābūt 3 sant./km.>
Fakts ir fakts. Ja neticat Latvijas dz-ceļniekiem papētiet cenas (sant/km) citās valstīs. Ja nemaldos, piemēram, Zviedrijā ap 1 kron/km. Pie tam, Latvijas pasažieri, atšķirībā no Zviedrijas, ir visai zaglīgi, biļetes nepērk. Esošā soda nauda, bezzobainā sistēmā ir ņirgāšanās par likumību, godīgumu utt.
<Tomēr, cik var saprast šajos 2 gados praktiski nekas nav izdarīts, ne sliežu ceļu uzturēšanai, ne arī vagonu parka atjaunošanai.>
Dz-ceļa posmā Lielvārde (vai vēl tālāk) Ikšķile (vai vēl tālāk) pilnīgi nomainītas sliedes abos virzienos. Šim nolūkam iegādāta jauna produktīva tehnika (laikam Zviedrijā). Ja ņem vērā, ka 2 joslu ceļa posms 0.5 km garumā Rīgā izmaksāja 0.3MLs, varat iedomāties cik maksāja šis remonts. Tas, jādomā, nebūs vienīgais piemērs. Katru dienu braukājot ar vilcienu esmu ievērojis, ka sliežu ceļi tiek apčubināti bieži. Dz-ceļš ir patiešām dārgs prieks, un nauda tajā nāk pateicoties preču pārvadājumiem. Starp citu, Latvijas iedzīvotāji ar vilcieniem braukā vidēji ap 3 reiz vairāk kā pārējās Baltijas valstis.
Laimīgais dz-c. pasažieris Ilmārs G
8 Jul 1996 18:49:04 +0300(EET DST) Liga Ramana <ligar@lanet.lv>
Sveiki!
Mani tiešām izbrīnīja lielākās daļas rakstītāju attieksme pret dzelzceļa jautājumu. Tāds viedoklis var būt pilsētas iedzīvotājam, kam ir labs darbs un kas var izmantot savu personīgo mašīnu, ja kur jābrauc. Bet ko lai dara tie lauku iedzīvotāji, kam nav mašīnas un tuvumā ir tikai dzelzceļa pietura. Vai varat iedomāties kā ir, ja līdz tam autobusam, ar ko daudzi iesaka braukt, ir jāiet kājām vairāk kā 10 km? Un ja cilvēks ir braukājis ar vilcienu uz pilsētu, uz darbu, jo mājas tuvumā vienīgā iespēja ir naturālā saimniecība? Tas tiešām ir reģionālās attīstības jautājums, jo šie cilvēki būs spiesti pārvākties uz pilsētu.
Es saprotu, ka dzelzceļu vajag remontēt, bet īstenībā jau nav runa tikai par posmu Liepāja-Ventspils. Arī citos virzienos šogad pamatīgi samazināja dzelzceļa satiksmi. Man ar to sāpīgi nācās saskarties virzienā Rīga-Rūjiena. Ja pirms pāris gadiem bija 6 vilcieni dienā līdz Alojai katrā virzienā, tad tagad ir tikai 2, un labi vēl, ka tā. Man tas patiesībā nozīmē tikai to, ka ar vilcienu vairs nebraucu, jo tas neiet man vajadzīgajā laikā. Bet vilciens ir lētāks un ērtāks. Brauciena ilgums ir tieši tāds pats kā ar autobusu. Es neticu, ka autobusam izmaksas ir mazākas − vienkārši ceļus neremontē un biļešu cenas uzliek lielākas, tāpēc iznāk izdevīgāk.
Ar cieņu, Līga.
9 Jul 1996 10:37:47 +0300(EET DST)
Ivars Dannebergs <ivars@vallas.valmiera.rkb.lv>
Līga Ramana rakstīja:
<Vai varat iedomāties kā ir, ja līdz tam autobusam, ar ko daudzi iesaka braukt, ir jāiet kājām vairāk kā 10 km?>
Jautājums tikai, vai nav lētāk palaist autobusu ap to apvidu, ja dzelzceļš ir tik nerentabls?
<Bet vilciens ir lētāks un ērtāks.>
Par ērtībām, laikam tā ir gaumes lieta. Un par cenām, vilciens Rīga-Valmiera 1.25Ls, laiks 2.45 st. autobuss Rīga-Valmiera 1.02Ls laiks 2.30 st. Par citiem maršrutiem neesmu sevišķi informēts.
Ivars
9 Jul 1996 15:46:26 +0300(EET DST)
Roberts Franckevics <robertsf@acad.latnet.lv>Ivars Dannebergs rakstīja:
<Jautājums tikai, vai nav lētāk palaist autobusu ap to apvidu, ja dzelzceļš ir tik nerentabls?>
Neaizmirsīsim, ka autobusu maršrutus apkalpo citi kantori, kuŗiem ar dzelzceļu nav nekāda sakara. Ja autobusu līnija ir rentablāka Latvijai kopumā, taču autobusu firmām − NORDEKA u.c. tā var būt pietiekoši nerentabla, lai viņi to negribētu! Tas nozīmē, ka mūsu slavenajā tirgus ekonomikā ir centralizēti jānosaka, kuŗam kantorim (dz-c. vai kādam autobusu) jāpārvadā tos iedzīvotājus un jācieš lielākus vai mazākus zaudējumus. Brīvās tirgus ekonomikas pielūdzēji, visdrīzāk jau, neko tādu pavēlēt neies, un tiem nelaimīgajiem lauciniekiem, kas paši savas vainas dēļ, dzīvo nepareizajās vietās, nāksies tik ar kājiņām nostaigāt 10 vai vairāk kilometrus, lai tiktu pie transporta. Nav jāaizmirst ka IR cilvēki, kuŗi to fiziski nevar izdarīt.
Cerībā uz to labāko, Roberts Franckevičs
10 Jul 1996 09:22:23 +0300(EET DST)
Ivars Dannebergs <ivars@vallas.valmiera.rkb.lv>
Ir tāda lieta, kā subsīdijas, tikai baidos, ka valsts netaisās subsidēt nerentablu transportu visur, kur kādam jāiet 10 km ar kājām, (šeit cilvēki vienkārši bija pieraduši pie lēta un ērta dzelzceļa, ir vietas Latvijā, kur nav ne dzelzceļa ne autobusa.)
Ivars
10 Jul 1996 20:06:15 +0300(EET DST)
Kaspars Bērziņš <leocat@hq.telekom.lv>
Roberts Franckevičs rakstīja:
<...un tiem nelaimīgajiem lauciniekiem, kas paši savas vainas dēļ, dzīvo nepareizajās vietās, nāksies tik ar kājiņām nostaigāt 10 vai vairāk kilometrus, lai tiktu pie transporta.>
Kāpēc cilvēki dzīvo tur, kur viņiem ir jāiet 10 km līdz transportam? Gan jau kaut kāds labums viņiem no tā atlec. Kāds leknāks zemes gabaliņš, vēlme pēc klusuma, tīksmināšanās par sabrukušo sentēvu celto klēti utt.
Manuprāt, katrs cilvēks dzīvo tur, kur viņš grib dzīvot (zem grib ir iekļauta arī vēlme nemainīt esošos apstākļus, necensties dabūt uzlabojumu...)
Kādēļ kaut kur jābrauc tiem, kas fiziski nevar līdz transportam aiziet? Ko viņi darīs izkāpuši no pie mājas durvīm pienākušā transporta līdzekļa?
OK... invalīdi pensionāri... tādā gadījumā varbūt savilkt dzelzceļu no ikvienas būdas līdz slimnīcai? Oi − līdz vairākām slimnīcām − jāļauj taču cilvēkam izvēlēties, kur ārstēties ...
K., kuŗa vecmāmiņa dzīvo laukos 2 un 6 km attālumā no transporta un jūtas Labi.
