Ārija Šulca

ĒRĢEĻU DIENU 15 UN LATVIEŠU ĒRĢELNIEKU ĢILDES AMERIKĀ 10 GADU ATCERE

1995. gada oktobrī pagāja 15 gadi no pirmajām Ērģeļu dienām, kas notika Bostonā 1980. gadā no 10-12. oktobrim un 10 gadi no Latviešu Ērģelnieku Ģildes Amerikā dibināšanas Filadelfijā 1985. gada 12. oktobrī. Publicējam fragmentu no Ārijas Šulcas Ziemeļamerikas ērģeļu dienu vēstures.

 

Latvija ir ērģeļu zeme. Pirmās ērģeles parādījušās Rīgā jau 14. g.s., bet sākot ar 18. g.s. visas baznīcas centušās iegūt ērģeles savā īpašumā. Brīvajā Latvijā līdz 1940. gadam, tāpat arī trimdas latviešu kultūras dzīvē ērģeles pa lielākai daļai saistījušās ar dievkalpojuma kuplināšanu kā korāļu, solistu, koŗu pavadīšanu, arī ar reliģiskām ceremonijām: kāzām, bērēm u.c., pavisam maz notikuši ērģeļu kā solo instrumenta koncerti. Ērģeļu mūzikas jaunrade minētā laika posmā nav sevišķi bagāta. Ērģeļu skaņdarbu komponisti pa lielākai daļai paši bijuši ērģelnieki: Alfrēds Kalniņš, Jānis Norvilis, Arnolds Kalnājs, Bruno Skulte u.c. Tie pazinuši ērģeļu techniskās iespējamības, kas arī parādās viņu kompozīcijās. Latvijas Valsts konservatorijā mācījuši ievērojami jauno ērģelnieku skolotāji: prof. Pauls Jozuus, prof. Nikolajs Vanadziņš.

Ideja rīkot Ērģeļu dienas radās Ludvigam Reiteram, toreizējam PBLA un ALA KF priekšsēdim. Ērģeļu dienu nolūks bija iepazīstināt plašāku sabiedrību ar dažādu paaudžu latviešu ērģelniekiem un latviešu ērģeļu mūziku, tā arī mudinot latviešu komponistus radīt ērģeļu mūzikas jaundarbus, iepazīstināt latviešu jaunās paaudzes ērģelniekus ar latviešu komponistu darbiem, pulcināt ērģelniekus un interesentus semināros un noklausīties referātus par ērģelēm un ērģeļu mūzikas komponistiem.

 

Ērģeļu dienu rīkošanas ideju kopējā darbā spārnoja ērģeļu virtuoze Dr. Ingrīda Gutberga. Tā radās 1. Ērģeļu Dienas Bostonā ALA’s protektorātā. Rīkotājos bija šaubas, vai šim jaunajam pasākumam būs nākotne, vai tas baudīs sabiedrības atbalstu? Interese par Ērģeļu dienām bija lielāka kā to rīkotāji bija iecerējuši − astoņas Ērģeļu dienas 15 gadu laikā ir pierādījums. Tika noorganizēta pirmā rīcības komiteja: priekšsēdis L. Reiters un mūzikas programmas vadītāja Dr. I. Gutberga. Pirmās Ērģeļu dienās piedalījās 26 ērģelnieki.

Šīm Ērģeļu dienām tika veltīti divi jaundarbi: Viktora Baštika Fantāzija un fuga par korāļa temu, kuŗu atskaņoja Ilze Akerberga, un Imanta Mežaraupa Latvju svīta ērģelēm (atsk. autors) un pūtēju kvintetam (O. Ozola vadībā). Ļoti plašu ērģeļu vēsturisko skati bija izkārtojis numizmats Eižens Dzelzkalējs. Ērģeļu dienas ar svētbrīdi ievadīja māc. Imants Kalniņš, tās atklāja toreizējais ALA’s priekšsēdis Jānis Riekstiņš. Notika divi koncerti: centrālā koncertā piedalījās Ilze Akerberga, Anita Gaide, Ingrīda Gutberga un Līga Zemesarāja, otra koncerta izpildītāji bija gan solisti, gan ansambļi kopā ar ērģelēm. Anatolijs Bērzkalns referēja par tematu Ērģeļu attīstība vēstures skatījumā, Gunta Plostniece − Latviešu ērģeļu mūzika un Imants Sakss − Latviešu ērģelnieku profili. Semināru par tematu Korāļi un liturģija mūsu draudzēs vadīja māc. Ivars Gaide. Ērģeļu dienu ietvaros notika dievkalpojums amerikāņu draudzē ar ērģelnieci Anitu Gaidi. Šīs draudzes koris nodziedāja A. Jurjāna - T. Ķeniņa Lūgšanu un E. Melngaiļa 19 Dāvida dziesmu. Pirmās ērģeļu dienas izdevās!

 

Pēc triju gadu atstarpes 2. Ērģeļu dienas notika Toronto, 1983. gadā no 21-23. oktobrim. Tās atbalstīja LELBA, un tās risinājās Mārtiņa Lutera 500 gadu atceres zīmē. Piedalījās 14 ērģelnieki. Šo svētku ietvaros notika trīs lieli, divi īskoncerti, septiņi referāti un triju stundu saiets ērģelniekiem. Komponists Tālivaldis Ķeniņš šīm Ērģeļu dienām bija veltījis kompozīciju par korāļa temu Skaistais Kungs Jēzu, kuŗu atskaņoja Anita Gaide atklāšanas koncertā. Galvenā koncerta atskaņotāji: Anita Gaide, Vija Klucherte un Andris Rožukalns. LELBA archīvārs māc. E. Ķiploks un numizmats E. Dzelzkalējs bija iekārtojuši plašu izstādi. Kā referenti piedalījās prof. Dr. E. Grīslis, Dr. I. Gutberga, māc. E. Ķiploks, māc. K. Kuškēvics un ērģeļu pētnieks L. Railijs (L. Riley). Iespaidīgā noslēguma dievkalpojumā − koncertā Paceliet balsis piedalījās pieci ērģelnieki, pūtēju kvintets un apvienotais koris Arvīda Purva vadībā.

 

Trešās Ērģeļu dienas notika Filadelfijā − 1985. gada 12. un 13. oktobri ALA protektorātā. Tās atklāja Ērģeļu dienu ierosinātājs L. Reiters, ALA KF priekšsēdis T. Bērziņš un mūzikas nozares vadītāja G. Plostniece, Filadelfijas brīvo latvju biedrības telpās. Šīm Ērģeļu dienām komponists Arnolds Šturms bija veltījis jaundarbu Fantasia Pastorale un komponists Imants Mežaraups Pārtīta 2x6, kuŗus koncertā atskaņoja Anita Gaide un Marta Prāmniece. Dievkalpojumā − koncertā Filadelfijas latviešu ev. lut. Sv. Jāņa draudzes dievnamā, piedalījās Bukskauntijas un Filadelfijas baptistu un luterāņu draudžu apvienotais koris diriģentu V. Baštika, E. Ķera, V. Liepiņas un Ā. Šulcas vadībā, vokālais ansamblis Melodija − vadītāja G. Plostniece un Filadelfijas vīru dubultkvartets Ojāra Jurjāna vadībā. Ērģeļu mūziku atskaņoja Ruta Āzis, Ingrīda Gutberga un Dāvis Ūsis. Par praktisko darbu dievkalpojumos referēja Anita Gaide, par Alfrēdu Kalniņu Gunta Plostniece un par ērģeļu literatūru Ingrīda Gutberga.

Ērģelnieku saietā pulcējās ērģelnieki, citi mūziķi un interesenti kopējām pārrunām. Sanāksmes dalībnieki atzina, ka Ērģeļu dienas ir jau kļuvušas par tradiciju, kas turpināma, un nolēma dibināt latviešu ērģelnieku organizāciju, kas apvienotu latviešu ērģelniekus, citus mūziķus un interesentus − atbalstītājus. Tā dzima Latviešu ērģelnieku ģilde Amerikā (LEĢA).

 

Ceturtās Ērģeļu dienas Čikāgā 1987. gada 24. un 25. oktobrī atklāja prāv. Vilis Vārsbergs. Sekojošā koncertā draudzes dievnamā piedalījās ērģelnieki Valdis Treimanis un Dāvis Ūsis, soprāns Gunta Plostniece un Ciānas draudzes koris R. Kalnmala vadībā. Šajās Ērģeļu dienās kā klausītāji iesaistījās arī Kr. Barona latviešu skolas bērni, kuŗus māc. I. Gaide iepazīstināja ar dažām ērģeļu kompozīcijām, tās uz ērģelēm demonstrējot Anitai Gaidei. Sevišķu prieku skolēnos izraisīja G.F. Hendeļa Muzikālie pulksteņi. Centrālā ērģeļu koncertā Anita Gaide atskaņoja komponistam Viktoram Baštikam pasūtināto jaundarbu Balāde ērģelēm. Koncertā piedalījās arī Ingrīda Gutberga un Marta Prāmniece, bet jaunos ērģelniekus īskoncertā pārstāvēja Ruta Āzis, Kārlis Jurisons un Dāvis Ūsis. L. Reiters referēja par ērģeļu pirmsākumiem, I. Gutberga par D. Bukstehudi sakarā ar viņa 350 gadu dzimšanas dienas atceri, G. Plostniece par latviešu ērģeļu mūziku. Semināru par korāļiem un liturģiju vadīja māc. I. Gaide. Ērģeļu dienas noslēdza ekumēniskais dievkalpojums Ak, kaut man tūkstoš mēles būtu.

 

1989. gadā bija 5. Ērģeļu svētki Toronto no 6.-8. oktobrim. Tie bija bagāti ar koncertiem, referātiem un diskusijām. Visu notikumu kulminācija noslēguma dienā bija dievkalpojums Teici to Kungu vārdos un skaņās. Dzejnieces Lidijas Ventas Dobrovoļskas veltījums Teiksim to Kungu ar jaunām un skaidrotām balsīm svētku dalībnieki nodziedāja māc. I. Gaides vadītā atklāšanas svētbrīdī Michaela Rundāna ērģeļu pavadījumā. Galvenajā koncertā piedalījās trīs izcili ērģelnieki: Anita Gaide, Ingrīda Gutberga un Andris Rožukalns un Toronto operas tenors Marks Dibuā (Dubois). Koncerta programmā sevišķu ievērību guva rīcības komitejas pasūtinātais jaundarbs komponistam Tālivaldim Ķeniņam Skerco − Fantāzija ērģelēm, ko atskaņoja Anita Gaide. Ingrīda Gutberga spēlēja Jāzepa Vītola Pastorāli. Pārējos koncertos bez ērģelniekiem vēl piedalījās soprāna soliste Gunta Plostniece un Thelma Rožukalns, Sv. Jāņa draudzes vokālais ansamblis un stīgu ansamblis Brigitas Alkas vadībā, Sv. Andreja draudzes koris Arvīda Purva vadībā. Interesanti bija dzirdēt ērģelnieces Vellas Melceres atskaņojumā izvilkumus no Sirla Raita (Searle VVright) Latviešu mozaīkas. S. Raits ir pazīstams amerikāņu ērģelnieks un komponists. Latviešu mozaīka ir tema ar variācijām par Jāzepa Vītola korāli Dievs dziesma man. Ar šo korāli komponistu iepazīstinājusi Vella Melcere. Darbs atskaņots vairākās ASV baznīcās ērģeļu koncertos un 1987. gadā publicēts Oksfordas universitātes apgādā kā viena no kompozīcijām Amerikas Ērģelnieku Ģildes 90 gadu jubilejas antoloģijā. Ārija Šulca referātā iztirzāja Jāzepa Vītola korāļu meldijas un Meldiju grāmatu, bet Imants Sakss iepazīstināja ar atšķirīgo jaunajā latv. ev. lut. draudzes dziesmu grāmatā. Gunta Plostniece pastāstīja klausītājiem par savu neseno Latvijas apciemojumu, kuŗā viņa ar ASV noorganizēto latviešu baptistu kori dziedājusi dažādās vietās Latvijā baptistu draudzēs. Referāta turpinājumā G. Plostniece pievērsās Alfrēda Kalniņa personībai un viņa ērģelnieka darbam. Dr. Ingrīda Gutberga iepazīstināja klātesošos ar ērģeļu literatūras vēsturi.

Sestās Ērģeļu dienas izskanēja Ņujorkā 1991. gadā 12. un 13. oktobrī. Tās tāpat kā visas iepriekšējās bija bagātas koncertiem, referātiem, semināriem un muzikālu dievkalpojumu. Šo pārdomāto, bagātīgo, saturā saistīgo programmu sastādīja LEĢA priekšsēde Dr. Ingrīda Gutberga un sestās Ērģeļu dienu Rīcības komitejas sekretāre Dace Aperāne. Pirmo reizi Ziemeļamerikas Ērģeļu dienās piedalījās trīs Latvijas mākslinieki: ērģelnieks − komponists Aivars Kalējs, čelliste Dace Ābele un vijolniece Evija Ozoliņa. Izņemot galveno koncertu, visi pārējie sarīkojumi notika Ņujorkas latviešu ev. lut. draudzes Jonkeru dievnamā. Tajos piedalījās 30 mūziķi, ansamblis Melodija Guntas Plostnieces vadībā un apvienotais koris, diriģentes: Irēne Upeniece-Jasuta un Ingrīda Stule. Atskaņoti tika 27 komponistu darbi (22 latviešu komponisti). Svētku koncerts skanēja Sv. Pētera dievnamā Manhetenā, atskaņotāji bija ērģelnieki: Andris Rožukalns, Ingrīda Gutberga − kuŗa iepazīstināja klausītājus ar Pētera Vaska jaundarbu Te Deum, kas veltīts Ērģeļu dienu iniciatoram L. Reiteram − Anita Gaide un Aivars Kalējs. Koncertā piedalījās arī vijolniece Rasma Lielmane un čelliste Dace Ābele. Paneli par jauno latviešu luterāņu baznīcas korāļu grāmatu vadīja māc. Ivars Gaide. Šis temats izraisīja dzīvu klausītāju līdzdalību pārrunās. Referātā par latviešu ērģeļu būvētājiem un ērģelniekiem sākot ar 17. g.s. pirmo pusi bagātīgas ziņas sniedza Latvijas ērģelnieks Aivars Kalējs. Dace Aperāņe vadīja paneli par ērģeļmūziku no komponista viedokļa. Viņa referātā un ar videofilmu arī ieveda klausītājus komponista Pēteŗa Vaska pasaulē. Vaska muzikālā valoda ir daba un tauta. Gunta Plostniece iepazīstināja apmeklētājus ar Viktora Baštika garīgām dziesmām, kuŗās saklausāma tuva un dziļa attieksme ar Dievu.

Sakarā ar V.A. Mocarta divsimto nāves dienas atceri Ērģeļu dienu programmā bija Mocarta darbu koncerts un Ingrīdas Gutbergas referāts.

 

Septītās Ērģeļu dienas notika Klīvlandē 1993. gada 23. un 24. oktobrī. Ērģeļu dienu moto − Dievs ir ērģeļbalsīs.

Šajās dienās izskanēja 40 skaņdarbi. Tos atskaņoja deviņi ērģelnieki, pieci dziedātāji, flautiste un vokāls ansamblis. Galvenā koncertā Ingrida Gutberga atskaņoja Paula Dambja Ērģeļu Partitu − pirmatskaņojumu, kas bija rakstīts šīm ērģeļu dienām un veltīts L. Reiteram. Galvenā koncerta atskaņotāji vēl bija ērģelnieki Andris Rožukalns un Tālivaldis Deksnis. Solo dziesmas un duetus dziedāja Pēteris Lielzuika un soprāns Solveiga Raja, ērģeļu pavadījumus veicot Tālivaldim Deksnim. Ingrīda Gutberga referēja par komponistu Pauli Dambi, kuŗš ir viens no redzamākajiem Latvijas komponistiem. Par Latvijas ērģelēm referēja un filmu rādīja Tālivaldis Deksnis.

 

1995. gadā no 6.-8. oktobrim notika 8. Ērģeļu dienas (otrreiz Bostonā). Visi sarīkojumi izņemot svētku koncertu, notika Bostonas Trimdas draudzes dievnamā un blakus telpās. Svētku koncerts notika skaistajā All Saints dievnamā Bruklainā (Brookline). Šo dienu piecos koncertos un noslēguma dievkalpojumā piedalījās 21 mūziķis un koris, tika atskaņori 49 skaņdarbi (34 latviešu komponisti) notika viens seminārs un četri referāti. Izpildītāji bija dažādu paaudžu mūziķi no Latvijas, Kanādas un ASV. Vērtīgs pienesums ērģeļu mūzikai bija jaundarbi − Romualda Jermaka Laudatio Organi (1994) un Maijas Eifeldes Jūras dziesmas (1995) − 8. Ērģeļu dienu pasūtinājums. L. Reiters bija izkārtojis kultūrvēsturisku skati, kas atspoguļoja iepriekšējās Ērģeļu dienas − dažādi vēsturiski attēli, raksti u.c. Galvenajā koncertā piedalījās mūsu ievērojamākie koncertērģelnieki: Anita Gaide, Ingrīda Gutberga, Vija Klucherte, Andris Rožukalns un no Latvijas Tālivaldis Deksnis. Bez jau minētajiem jaundarbiem programmā skanēja M. Rēgera, I. Ramiņa, H. Pavasara, T. Ķeniņa un L. Garūtas ērģeļu mūzika. Divus V.A. Mocarta ērģeļu duetus atskaņoja māsas Anita Gaide un Vija Klucherte.

Ērģeļu dienas atklāja Ludvigs Reiters; rīcības komitejas priekšsēde Dr. Ingrīda Gutberga novēlēja šo Ērģeļu dienu skaņām skanēt par godu Dievam un cilvēkiem, Trimdas draudzes mācītājas vēlējums bija − Topiet gara pilni, muzicējot tam Kungam. Dzejniece Lidija Venta Dobrovoļska bija veltījusi dzejoli Ir vērts mums piedzīvot Ērģeļu dienas. Atklāšanai sekoja muzikāli bagāts koncerts. Iepriecinoši bija redzēt un dzirdēt koncertu programmu izpildītājos un atskaņojamo darbu autoros arī latviešu jauno un visjaunāko paaudzi. Koncertā piedalījās ērģelnieki I. un K. Gutbergas, T. Neff un T. Deksnis; soprāni G. Plostniece un R. Fetler; baritons K. Grinbergs; klarnetists O. Ozols; altvijolniece A. Voldiņa; Trimdas draudzes koris (dir. P. Aldiņš un R. Fetler). Viens koncerts bija veltīts komponista − lieliskā improvizātora Alfrēda Kalniņa darbiem. Ērģeļu dienu noslēgumā dievvārdos un mūzikā piedalījās mācītāji: Sarma Eglīte, Anita Gaide, Ivars Gaide, Imants Kalniņš un teoloģijas students Mārtiņš Balodis. Draudzes dziedāšana mijās ar muzikāliem priekšnesumiem. Semināru Dievs dziesma man vadīja māc. Ivars Gaide ar Anitu Gaidi pie ērģelēm; piedalījās arī kvartets (L. Aldiņa, M. Aldiņš, P. Aldiņš un A. Kuprisa). Dziļi pārdomātā referātā referents iztirzāja jautājumu Kur iederas garīgā dziesma? Doma baznīcas ērģelnieks prof. T. Deksnis divos referātos iepazīstināja klausītājus ar Latvijas ērģelēm un to stāvokli tagad, pakavējās pie dažādiem ērģeļu veidiem, uzbūves un aprūpes kā arī sniedza imformāciju par ērģelniekiem. Izsmeļošs bija Daces Aperānes referāts par Latvijas komponistes Maijas Einfeldes dzīvi un darbiem; viņas Jūras dziesmas šajās Ērģeļu dienās atskaņoja T. Deksnis. Ārija Šulca referātā Ērģeļu dienu 15 un LEĢA 10 gadu atcere pakavējās pie Ērģeļu dienu vēstures, sākot no dibināšanas gada, kā arī pie Latviešu Ērģelnieku Ģildes Amerikā dibināšanas. Ziemeļamerikas ērģeļu dienas bijušas arī viens no ierosmju avotiem ērģeļu dienu rīkošanai Latvijā. Tur pirmās notika 1990. gadā, un piedalījās arī mūziķi no ASV: ērģelnieki I. Gutberga, V. Melcere un A. Rožukalns, dziedones G. Plostniece un T. Rožukalne. Kopējā sadarbībā tiek kopta, nostiprināta un saglabāta latviešu ērģeļu kultūra.