Jaunā Gaita nr. 208, marts 1997

 

 

Lidija Dombrovska

AUDĒJA

 

Viņu sauca Saulrīte un neviens Saulkrastos par to nebrīnījās, jo viņa bija audēja un viņas iemīļotākais motīvs bija saule. Saulrītes Saules segās saulītes gan pušķoja sarkanus kociņus, gan mētāja zeltābolus.

Viendien, kad Saulrītei bija kādai izstādei jānoauž prāvāks audums, viņa, saulē pavērusies, ievēroja, ka daži sīki zariņi kokstarpē spīguļojošajā ugunsripā bija ievilkusi seju, un tūlīt viņai radās ideja sienas segas pussimts saulītēs ieaust cilvēcīgus vaibstus. Jaunu meiteņu mīlīgos, sievu rūpjpilnos, nīgros vai iecirtīgos, večiņu labestīgos.

Tā strādājot viņa pamazām, savu individuālo stilu izveidojot, kļuva populāra. Izstādēs |audis sabakstījās, vīpsnāja vai grozīja galvas.

- Mam, kādēļ tai puķē ir Šņukstenes deguns? Kādā skatē maza meitenīte iejautājās.

- Tās nav puķes Lienīt, tās ir saules.

- Saules? Bet tad kādēļ tai vienai saulei ir velna mātītes Žigulienes ģīmis?

- Tās tik ir saules un ne par ko citu nefantazē, māte tūlīt aizrādīja.

- Ja labi ieskatās, ir gan meitēnam taisnība, kāds no blakusstāvošajiem vērotājiem domīgi norūca.

- Kā tad, kā tad, es pati biju prāvā, kad viņu par vīra zāļošanu tiesāja, tās izvalbītās lūpas ir viņas, viena no skatītājām uztraukusies skaidroja un tūlīt savaldīgākā balsī piebilda - un tur lūk saulītēs smaida asā, nesavaldīgā Pipariene, lišķīgā Rankene un šplīnīgā Snoķene.

- Tā kundzīte, trešajā saulītē no augšas pa labi, vai tā nav Plostnieku biedrības Vanda Pludiņa?

- Nu tā taču ir gluži bāla un caurspīdīga, kāda sīka balstiņa iesērcās.

- Šķīstajiem rēgi nerādās, - tā kāds nopietna izskata jaunietis.

- Nu kādi tur rēgi, līdzības ir izteikti reālas.

- Ir, ir, Saulrītei ir vērīga acs.

- Kā sabiedrības dokumentācija tā iederas muzejā. Tā sega ir ģeniāla.

Tāds bija skatītāju spriedums, sega tika muzejā, un Saulrīte ar to bija kļuvusi slavena.

Lai publika velti nemeklētu salīdzinājumus ar paziņām, Saulrīte nolēma nākamajā darbā ieaust dzīvnieku motīvus. Lai sega būtu oriģināla, viņa pēc pašas dizaina ķērās pie darba un strādāja nenogurstoši no ausmas līdz rietam, līdz audums bija nobeigts un viņa apmierināta varēja atgūties. Tiklīdz jaunā sienas sega bija izstādīta, skates apmeklētāji to iesāka komentēt:

Tur ganās dīvaini mītiski zvēri, milzīgi bezastaini suņi vai vilki.

Nevienas irbītes, cielaviņas, neviena krāsaina putniņa, ne sūda vabolītes.

Nu tad jau būtu jāieauž Supersūdenes, Scarabaeidae gigantus, tādu mums gana.

Pēc gaŗām un pamatīgām pārrunām skatītāji nosprieda, ka šis darbs ir laikmetīgi iezīmīgs sniegums, kas audējas reputāciju cels jaunos augstumos.

Kā telēnu vietā var saskatīt suņus vai vilkus? Saulrīte sašutusi domāja. Vai viņa tiešām būtu tik nemākulīga zīmētāja? Segā taču pavisam uzskatāmi ganījās visas viņas māmuļas telītes, melnā Vabulīte, Raibaliņa, Baltgalvīte. Bet kas gan var pasauli un Homo Prudens izprast.

Vīlusies un nopukojusies viņa iesāka aust vēl prāvāku gabalu: uz tumšzila fona sudrabotos viļņos stilizētas laivas, īrēju nav. Auduma kompozīcija sastāv no krāsām un laivu formām. Kopiespaids - tāda mierīga tālāk plūšana. Varbūt arī vienmuļība, bet sižets īsti latvisks.

Laivas sega tika atkal izstādīta un apbrīnota. Skates apcerētajam cienījamajam Āķa kungam nebija divu domu, viņa izpratnē laivas simbolizēja zārkus. Latviešu izmiršanu irēju trūkuma dēļ.

Katram cilvēkam esot kāds sargeņģelis. Ar Eņģeļu segu aušanu es pierādītu, ka mana pasaules uztvere ir pozitīva, Saulrīte domāja un iesāka atkal dzīparu šķeterēšanu, vērpšanu, kamolos tīšanu un pacietības nodarbību - mēnešus ilgstošu aušanu.

Kad beidzot visi simts eņģeļi linaudumā bija ieausti, sega izcēlās ar īpatnēju, retu skaistumu. Atkal ielūgta izstādīt, Saulrīte par savu darbu dzirdēja visdažādākās atsauksmes:

Eņģelīšu sega ir skaista, bet pilnīgi nelaikmetīga. Lai neaustu velnus, auž eņģeļus. Saulrīte ir nonākusi radīšanas krizē.

Spārnotās būtnes ir tūristi, kuŗi mums ieved valūtu.

Ka tik nav nonākusi kādas reliģiskas sektes slazdos Svēto Eņģeļu Biedrība vai Amerikā populāro The Bad Angels.

Laikā, kad mūsu politiskajā scenārijā melnās avis steidzas nopervēties baltas, daudzu pilsoņu lūgsnās ir ieslēgti debess valstības vēstneši eņģeļi.

Šis darbs ir mākslinieces attīstības apliecinājums. Temata izvēle norāda, ka Saulrīte ir nobriedusi māksliniece, par segu izteicās Āķis un laikrakstam Dienas Muša uzrakstīja rakstu ar virsrakstu: Audēju inspirēja debess eņģeļi.

Šai dzīvītē var daudz ko piedzīvot, Saulrīte nodomāja un nolēma, ka ir pienācis laiks stila pārmaiņai.

Ar gobelēna techniku eksperimentēdama, sienot un pinot radīja dažādu formu abstraktus veidolus un divus dučus no tiem izstādīja ‘Krāsaino Dzīparu’ slavenajā galerijā pašā pilsētiņas centrā.

- Saulrīte iesprukusi avangarda dumbrājos, viņas agrākie cienītāji uztraucās.

- Lindiegu, auklu, virvju pinumu samistrojums. Tad mūsu senmātēm, dekorāciju jomā, piemita smalkāka gaume.

- Ko nu par to, šie te samudžinājumi atgādina midzeni.

- Sumpurņa perēkli, ha, ha. Jāpalūr, vai aiz tām bārkstīm nav jau kāds noslēpies.

- Ar sakņu, čemuru, āžbārdu atdarināšanu Saulrīte skatītājus nespēs valdzināt.

- Labāk būtu tos pašus eņģelīšus audusi, te tik jaunrades vārdā gandrīz katrā darbā vīd senatnīgums.

- Tā ir vides māksla. Mošķu pazaru valstība.

- Very nice indeed, really diabolic, vai cienījamā māksliniece pieder raganu kultam? Kāds ieinteresēts ērmīga izskata jauneklis apjautājās.

- Probably the greenies - zaļajiem, kāda večiņa nošņaukājusies atteica.

- Pinumus var skatīt no abiem galiem, vienmēr tas pats, monotona bezkrāsainība.

- Veidolu abstraktā forma var visspēcīgāk ietekmēt skatītāju, un to es laikraksta lasītājiem darīšu zināmu, spalgā balsī sacīja vietējiem labi pazīstamais Āķis.

Recenzijā par izstādi bija rakstīts, ka vislabāk viņam esot paticis darbs ar nosaukumu Velni.

No tā laika Saulrīte tika iesaukta par Velnu audēju, bet tas viņu ne uztrauca, ne ietekmēja. Par ļaužu valodām nebēdādama, viņa tik turpināja strādāt un pārtraukuma laikā savā nodabā uzdziedāja:

Lai bij prieki, kam bij prieki,
Audējiņai lieli prieki.
Izgudrēm ļaudis melsa,
Izgudrēm slavināja.