Jaunā Gaita nr. 208, marts 1997

 

Ziņas un neziņas no tīkliem un tīmekļiem

 

KULTŪRA VAI TUKŠU SALMU KULŠANA?

Tieši pirms pagājušajiem Ziemassvētkiem bija vērojama neparasta rosība interneta citkārt nopietnajā un mazrunīgajā latviešu valodas vēstkopā politika. Iesilušajā sarakstē par cilvēku tiesībām un demokratiju Latvijā un citās zemēs, tā vien iznāca, ka katrs mēģinājums tematu un terminus precizēt noveda uz arvien plašākām abstrakcijām un uz arvien neizsmeļamākām dziļdomībām. Pats pēdējais salms uz šī kamieļa muguras nāca no viena tautieša, kas nevainīgi pieminēja kultūru kā faktoru cilvēktiesībās un demokrātijā...

Juris Žagariņš

 

 

19 Dec 1996 05:29:05 +0200 (EET)
<Pupedis@aol.com>
Re: jūs tur ņematies bez jēgas

Imants Sakss rakstīja:

„Tāpēc pie malas tos amerikāņu domāšanas principus. Labāk, lai domājam pa savam, nevis kā citi. Vienā kultūrā amerikāņu nekultūru neienesīsi.”

Es atvainojos, ka as iekāpju strīda vidū, bet es nesaprotu, kāds sakars ir kultūrai ar cilvēku tiesībām. Par to, ka Amerika ir daudz nekulturālāka nekā Latvija, nav šaubas. Bet tas tikai nozīmē, ka Latvijā būtu vieglāk ievest cilvēku tiesības nekā Amerikā, jo latvieši būtu daudz pašapzinīgāki ar savām tiesībām. Brīvības sākums vienmēr nozīmē lielo bardaku, bet tomēr labāk būt brīvam. Demokrātiju nevar uzturēt sistēma, kuŗā daži ir brīvāki nekā citi.

Andrejs Makwitz

 

 

19 Dec 1996 17:01:48 +0200 (EET)
<
73042.2162@CompuServe.COM>
Kultūra Latvijā un Amerikā

Andrejs rakstīja:

„Par to, ka Amerika ir daudz nekulturālāka nekā Latvija, nav šaubu.”

Vai Andrejam ir taisnība? Vispirms Andrejam vajadzētu noskaidrot, kas ir kultūra, kā salīdzināt dažādas kultūras un kā tās aprēķināt? Vai zem jēdziena kultūra jāsaprot tikai māksla un visas tās klasiskās izpausmes, vai arī cilvēku savstarpējās attiecības? Vai kādu tautu uzskatīt par sevišķi kulturālu, kas savus līdzcilvēkus vēl nesen dzina gāzes kambaros vai mērdināja gulagos?

Vai Latvija ir kulturālāka par Ameriku šodien, grūti spriest. Nedomāju, ka kļūdīšos, ja secināšu, ka jebkurā kultūras jomā vairāk ir sasniegts un ir spējīgāki cilvēki Amerikā nekā Latvijā. Tad arī ir jāprasa, kur ir nekulturālāki cilvēki, Latvijā vai Amerikā?

Nesen Čikāgas Mākslas Institūtā papildinājās Latvijas Ministru prezidenta padomdevēja kultūras jautājumos. Viņa nevarēja beigt jūsmot par Čikāgas architektūru, daudzajām mākslas galerijām un dažādu žanru mūziku.

Rūsiņš Albertiņš, Pie Čikāgas

 

 

19 Dec 1996 21:02:06 +0200 (EET)
<zagarins@mail.stcc.mass.edu>
cilvēku kultūra

Rūsiņš Albertiņš rakstīja:

„Vai Latvija ir kulturālāka par Ameriku šodien, grūti spriest /.../
Tad arī ir jāprasa, kur ir nekulturālāki cilvēki, Latvijā vai Amerikā?”

avīzes pilnas pareģojumu
no mācitājiem profesoriem un lajiem
par to ka cilvēku kultūra
taisoties bojā iet
un kukaiņiem tādiem kā man tas
šķiet visai ticami bet
viena lieta ko vēl nesaprotu ir
kāpēc cilvēku suga to sauc par kultūru
cilvēku sabiedrība nekad nav bijusi
tik labi organizēta kā jebkurš
skudru pūznis
jeb bišu strops
un visos senajos cilvēku kultūras centros
valdnieki ir kukaiņi nevis cilvēki
kukaiņi ir tālu priekšā cilvēkiem
ar savām organizatoriskām spējām
un ar savām ētiskajām izdarībām
zirnekļi skrubina ēģiptes faraonu
mumificētos kājpirkstiņus
un babilonas ķēniņi ir blusu infestēti
bet tie jau pārāk izmiruši
lai to sajustu

archy prusaks

[Prusakperšas tulkotas no Don Markvisa (Don Marquis) „The Lives and Times of Archy and Mehitabel.”]

 

 

 

20 Dec 1996 03:34:13 +0200 (EET)
<IUGleske@aol.com>
Re: cilvēku kultūra

Pirmkārt, archy prusaks neko nepiemin par demokrātiju un par kukaiņu tiesībām. Viņš kultūru uzskata tikai kā parasītu pasākumu (kājpirkstus skrubināt, infestēt).

Otrkārt, viņš salīdzina kultūru ar organizāciju. Cilvēku kultūra sastāv bieži no tā, kas stāv ārpus organizācijas. Kultūra ir saistīta ar garīgu attīstību, bet organizācija prasa tīri pretējo.

Nē, nē, prusakus gan nevar laist pie šprices.

visu labu indulis no nh
ps man liekas prusakus vācijā sauc krievus

 

 

 

20 Dec 1996 07:48:41 +0200 (EET)
<Pupedis@aol.com>
Re: Kultūra Latvijā un Amerikā

Albertiņa kungs rakstīja:

„Vai Andrejam ir taisnība? Vispirms Andrejam vajadzētu noskaidrot, kas ir kultūra, kā salīdzināt dažādas kultūras un kā tās aprēķināt.”

Es lietoju vārdu kultūra visplašākā nozīmē. Man nav nekas pret Ameriku, es šeit tomēr dzīvoju, tajā pašā Čikāgā. Bet bieži, kad es runāju ar amerikāņiem par citām zemēm, viņiem nav ne jēgas. Meksika, Moldavija, Monrovija un Monako ir viņiem viena un tā pati vieta. Kad es iebraucu Amerikā 1978. gadā un sēdēju 9. klasē, es varēju labāk lasīt angļu valodā nekā mani skolas biedri, un matemātikas klasē 18 gadu veci skolnieki labi ja varēja izgudrot, cik ir 3 x 4... Tad man diemžēl ir jāsaka, ka Latvijā ir augstāks kultūras līmenis.

Bet arī mākslā es domāju, ka latvieši Latvijā ir vairāk attīstīti nekā amerikāņi Amerikā. Tas nenozīmē, ka latvieši ir gudrāki jeb labāki, nekā amerikāņi. Tas tikai nozīmē, ka Eiropā un Latvijā teātris, opera, klasiskās mākslas tiek augstāk vērtētas nekā Amerikā. Un šis arī nenozīmē, ka tās „mākslas” ir vairāk „vērtīgas”, tas tikai nozīmē, ka šīs mākslas ir tuvākas „kultūrai” nekā „populārai kultūrai”. Es personīgi labāk klausītos „Beatles” nekā Bachu un labāk ietu uz kinoteātri un skatītos Lethal Weapon nekā sēdētu teātrī un mēģinātu saprast Hedda Gabler.

Andrejs

 

 

 

20 Dec 1996 14:43:11 +0200 (EET)
<ke4hw@apcnet.com>
Re: cilvēku kultūra

Indulis Gleške rakstīja:
„
ps man liekas prusakus vācijā sauc krievus”

Vācijā prusakus sauc par „Kakerlaken”.

Georgs Liepiņš, KE4HW
Radio amatieris un profesionāls dīkdienis

 

 

 

20 Dec 1996 16:26:13 +0200 (EET)
<73042.2162@CompuServe.COM>
Andrejs par kultūru Latvijā un Amerikā

Andrejs rakstīja:
„
Tad man diemžēl ir jāsaka, ka Latvijā ir augstāks kultūras līmenis..”

Andrej, par Taviem uzskatiem par kultūras un izglītības atšķirībām starp Ameriku un Latviju varētu airzautīgi un manuprāt interesanti debatēt dienām. Diemžēl nāk virsū Svētki un tāpēc atļaušos pastāstīt Tev vienu savu nesenu piedzīvojumu Latvijā.

Lieta šāda: manā rīcībā bija Latvijas valdības šoferis ar auto. Šoferis bija 25 gadus vecs, latvietis, precējies un 3 bērnu tēvs. Visumā jauks jauns cilvēks. Kādu rītu es viņam teicu, Andri, brauksim uz Gulbeni. Dotajā brīdī mēs atradāmies Skolas ielā, Rīgā. Kad Andris sāka braukt pāri Daugavai, es viņam prasīju, „kur Tu brauci?” Atbilde bija: „zinait, Albertiņa kungs, es nezinu, kur Gulbene ir”. Es Andrim nepaprasīju, bet šaubos, vai viņš zinātu, kas bija Emils Melngailis vai Andrejs Jurjans!

Priecīgus Svētkus! Rūsiņš

 

 

 

20 Dec 1996 16:28:24 +0200 (EET)
<73042.2162@CompuServe.COM>
Par kultūru un organizāciju

Indulis no Ņuhampšīras rakstīja:
„
Cilvēku kultūra sastāv bieži no tā, kas stāv ārpus organizācijas. Kultūra ir saistīta ar garīgu attīstību, bet organizācija prasa tīri pretējo.”

Man šķiet, Induli, ka Tu esi aizbraucis mazliet šķērsām. Vai nav tā, ka kultūra sāka visumā attīstīties tikai tad, kad cilvēki sāka dzīvot pilsētās; t.i. vairāk vai mazāk organizētās sabiedrībās? Ja nebūtu organizācijas, valdītu haoss. Ja valdītu haoss, nez vai kultūra mūsu izpratnē spētu pastāvēt? Es šaubos.

Priecīgus svētkus! Rūsiņš

 



 

20 Dec 1996 18:24:24 +0200 (EET)
<lvunda@aol.com>

Andrejs iztirzā R. Albertiņa vēstuli in re kultūra Latvijā un ASV un starp citu stāsta par sāvām skolas gaitām šādi:

„...labāk lasīt angļu valodā nekā mani skolas biedri, un matemātikas klasē 18 gadu veci skolnieki labi ja varēja izgudrot, cik ir 3 x 4... Tad man diemžēl ir jāsaka, ka Latvijā ir augstāks kultūras līmenis...”

Andrej, nevajag sajaukt kultūru un izglītību, tie nav vienmēr viens un tas pats. Piemēram, tas amītis, kas varbūt vēl arvien nevar sareizināt 3x4 tomēr nāk laikā uz darbu, neplenderē, un darba laikā nestiepj gumiju, kamēr Latvijā kulturālais skatās, ko vien var ieraut nāsīs un kā iedzīvoties uz citu rēķina. Ne jau visi, bet diemžēl daudz par daudz, īpaši jo kulturālāki un vadošāki (sk. mūsu polītiķus).

Priecīgus Ziemassvētkus un laimīgu Jauno gadu
Ivars

 

 

 

20 Dec 1996 21:49:27 +0200 (EET)
<
P0ROMA01@ulkyvm.louisville.edu>

Ivar, man pašam ļoti patīk kritizēt. Bet, ja manā klātbūtnē kāds cits sāk par daudz (manā uztverē) kritizēt (tā sakot, apgalvot bez personīgas pieredzes), tad jūtu, ka man viss personīgais apspalvojums sāk slieties stāvus. Jau ilgi savā archīvā glabāju raksta kopiju par izglītības jautājumiem (no ārzemju preses slejām), un ja iznāks laiks pa svētkiem, Jums par godu to pārtulkošu.

Ar cieņu
Pēteris Romanovskis

 

 

 

20 Dec 1996 23:42:31 +0200 (EET)
<lvunda@aol.com>

Labvakar, Pēter!

Ja man ir tas gods būt tam Ivaram, ko uzrunājiet, tad manis pēc varat no angļu vai vācu valodas netulkot, un arī līdz janvāra sākumam nesūtīt, jo nebūšu mājās.

Ar sveicienu
Ivars

 

 

 

21 Dec 1996 02:56:16 +0200 (EET)
<Pupedis@aol.com>

Ivars man atbildēja:

„Andrej, nevajag sajaukt kultūru un izglītību, tie nav vienmēr viens un tas pats. Piemēram, tas amītis, kas varbūt vēl arvien nevar sareizināt 3x4 tomēr nāk laikā uz darbu, neplenderē, un darba laikā nestiepj gumiju, kamēr Latvijā kulturālais skatās, ko vien var ieraut nāsīs un kā iedzīvoties uz citu rēķina.”

Kāds sakars ir darba ētikai ar kultūru? Par to, ka Latvijā ir ļoti daudz cilvēku, kuŗi vēl nesaprot, ka, lai tiktu uz priekšu, vajag vispirms izkāpt no gultas, arī nav šaubas, bet kāds tam ir sakars ar kultūru? Varbūt es vienkārši pārpratu vārdu „kultūra” šinī sarunā?

Andrejs

 

 

 

21 Dec 1996 03:04:33 +0200 (EET)
<Pupedis@aol.com>
Re: Andrejs par kultūru Latvijā un Amerikā

Rūsiņš Albertiņš rakstīja:

„... Kad Andris sāka braukt pāri Daugavai, es viņam prasīju, ‘kur Tu brauci?’ Atbilde bija: ‘zinait, Albertiņa kungs, es nezinu, kur Gulbene ir.’ Es Andrim nepaprasīju, bet šaubos, vai viņš zinātu, kas bija Emils Melngailis vai Andrejs Jurjans!” ;-)

Tas diemžēl ir taisnība, un es pats nevarētu atrast ne Gulbeni, ne Melngali.

Andrejs

 

 

 

22 Dec 1996 00:28:20 +0200 (EET)
<P0ROMA01@ulkyvm.louisville.edu>
Re: Andrejs par kultūru Latvijā un Amerikā

Sveicieni! Rūsiņ, sacītais vairāk atgādina anekdoti. Uz Gulbeni nokļūst pa Vidzemes šoseju līdz Smiltenes pagriezienam, tad pa labi un līdz pašai Gulbenei. Vairāk izskatās pēc tā, ka jauneklis būs mēģinājis Amerikas ciemiņu izāzēt.

Pēteris Romanovskis

 

 

 

22 Dec 1996 05:51:27 +0200 (EET)
<IUGleske@aol.com>
Salmu kulšana par kultūru

Sveiki!

Lai gan ir interesanti kādreiz šo to pārrunāt, diemžēl šīs sarunas par kultūru iznāk galīga salmu kulšana.

Vārdam „kultūra”, skatoties modernā (amerikāņu) vārdnīcā, ir pamatā attīstīšana vai audzināšana, kā piemēram, lauksaimniecībā. Protams, lietojam ne tikai kā darbības vārdu, bet arī lietas vārdu — tātad, kultūra arī nozīmē cilvēka izglītību/nostāju/inteliģenci.

Varētu teikt, ka cilvēks, kam ir kultūra, ir cilvēks, kas attīsta savu domāšanu, izturas godīgi. Tādēļ, jādomā, ka izglītība tomēr spēlē lomu! Bet pilsētas vai citas organizācijas gan nav vajadzīgas (vienalga, ko saka prusaki vai viņu līdzskrējēji). Piemēram, Amerikas seniedzīvotājiem (indiāņiem) bija ļoti augsta kultūra, bet pilsētas ne visiem. Tāpat liela daļa no mūsu rietumu (Kristīgo-Jūdu) „kultūras” izcēlās no klaidoņiem austrumu tuksnešos. Moderni ļaudis sajauc technoloģiju ar kultūru.

Bet Andrejs to lietu padara skaidru:

„kultūra arī ir kautkas labs, un visiem tā ir laba lieta, bet es personīgi labāk klausītos „Beatles” nekā Bachu un labāk ietu uz kinoteātri un skatītos Lethal Weapon nekā sēdētu teātrī un mēģinātu saprast Hedda Gabler...”

Un arī viena cita interesanta lieta – minēju vienai darba biedrei par šo Lat/vs/Ami kultūras jautājumu, un viņa arī domā, ka latviešiem augstāka kultūra! Vai nav joki?
Viņa gan nepazīst daudzus latviešus. Mani, protams...

Visu labu,
Indulis no NH, kur ziemā domā vairāk par malkas grēdām nevis par kultūru.

PS. Sitiet bungas, pūšiet taures, taisiet ugunskurus!!! Saulgrieži ir klāt!!!

 

 

 

22 Dec 1996 15:42:12 +0200 (EET)
<zagarins@mail.stcc.mass.edu>
Re: Salmu kulšana par kultūru

Sveiki!

Indulim no NH, kas ziemā domā vairāk par malkas grēdām nevis par kultūru, un kas rakstīja par kultūru kā salmu kulšanu:

„Bet pilsētas vai citas organizācijas gan nav vajadzīgas (vienalga, ko saka prusaki vai viņu līdzskrējēji)”

Prusaki saka tā (No Dona Markvisa „Arčija un Mehitabeles dzīves un mūži”):

kā kukaiņu valstības
reprezentatīvam man nācies
šad tad pārdomāt kā gan
cilvēki pamato savu pārākuma apziņu
viss ko viņi zin viņiem
jāiemācās kurpretī mēs
kukaiņi jau zinām visu
nepieciešamo kad piedzimstam
piemēram cilvēkiem bija
jāizgudro lidmašīnas
pirms viņi varēja palidot
bet ja mušiņa nemācētu lidot
tiklīdz tā piedzimusi tad tās
vecāki to bez žēlastības
izraidītu no ģimenes es
raksturotu cilvēkus
kā vienu dīvainu divkāju
sugu kas nespēj paskriet
pietiekoši ātri lai savāktu
to ko tā pati sev parādā
un kas attiecas uz valdības
iestādēm pat pēc tūkstošiem
gadu pieredzes un prakses
tās nemāk sakārtot cilvēku
sabiedrības tā lai tās būtu
cienīgas sacensties ar caurmēra
skudru pūzni jeb bišu stropu
cilvēki neprot būvēt namus
ne tuvu tik daiļus kā
zirnekļu tīklus un vēl nekad
neesmu redzējis cilvēku pilsētu
kas būtu gluži tik jautra kā
odu mākonītis kad tas uzgājis
resnu pliku kungu kempingā
bet ja runa ir par individa
skaistumu kas gan būtu jebkad
redzējis vīru vai sievu
vai bērnu tik skaistu
kā taurenīti un ja tu pateiktu
kādai dejotājai ka tā kustas
kā jāņtārpiņš tad
viņa justos apglaimota
jebkurš mūzikas komponists
uzpūstos lepnumā ja viņš
mācētu atdarināt
circeņu dziesmu vasaras naktī
cilvēki pat neprot savā
starpā apkaŗoties ar tādu
mērķtiecību un prasmi
kā zaldātskudru armijas
lai gan gadu simteņiem viņi
maz ko citu darījuši kā
savstarpēji apkaŗojušies un
pēc tam punktierējuši kā
par to samaksāt cilvēki ir
neglīti dīvainuļi kas lieto
to mazumiņu smadzeņu kas
viņiem ir lai iepītos
nepatikšanās un tad viņi
apvaino likteni kad neprot
no tām izķepuroties
vienīgais cilvēku izgudrojums
kas kukaiņiem nav
ir nauda cilvēki ir allaž
gatavi visu ko citu uzupurēt
lai dabūtu sev naudu un tad
vēlāk viņi konstatē ka
par naudu nevar atdabūt
atpakaļ to ko viņi uzupurējuši
savā skaudībā viņi
mēģina kukaiņus iznīcināt
bet paiet laiks un visas viņu
pilsētas nograuž kukaiņi es
tev prasu kas notika ar babilonu
ka tur tagad mājo tikai blusas
arīdzan ar ninevu un tairu
cilvēku kultūra sastāv no
apsēšanās aplī lai viens
otram ausī iestāstītu
cik cilvēki ir nāvīgi gudri
lūdzu pasaki apkures vīram
lai viņš izliek citu
šķirni prusakindes jo
no tās ko viņš pagājšgad
izlika man nav vairs kaifa
sākumā tā deva
zināmu stimulāciju
bet nu vairs nav ne smakas
līdz turpmākam

archy prusaks

 

Jaunā Gaita