Jaunā Gaita nr. 208, marts 1997

KAD CIEŠANAS IEDVESMO

 

Žurnāla Audio 1996. gada janvāra laidienā lasāma izziņa arī par kādu izcilā komponista Pētera Vaska mūzikas kompaktdisku: „Vasks: Cantabile; English Horn Concerto; Message; Musica Dolorosa; Lauda. Normunds Schnee, English horn; Riga Philharmonic Orchestra, Krišs Rusmanis. Conifer Classics 75605 51236. CD; DDD; 76:43. Sound: A−, Performance: A”

Paskaidrojošos komentāros Džons Sunīrs (John Sunier) raksta, ka viens no labumiem, ko aukstā kaŗa beigas sniegušas rietumiem, ir plašāks ieskats vairākos lieliskos Austrumeiropas un Krievijas jaunlaiku mūzikas darbos. Šajā gadījumā, drosmīgo latviešu sirdsdegsme un iedrīkstēšanās saukt pēc brīvības, atspoguļota viena no viņu izcilāko mūsdienu komponistu, Pētera Vaska, mūzikā.

Diriģenta Kriša Rusmaņa dzīvā interese par Latvijas, Lietuvas un Igaunijas mūziku mudinājusi viņu iepazīties ar daudziem šo valstu labākajiem komponistiem un atskaņot viņu mūziku. Iecerētā Conifer sērija ar šī apgabala mūziku iesākas ar Vaska spēcīgajiem un saviļņot spējīgajiem skaņdarbiem.

Tālāk Sunīrs norāda, ka Vaskam ir saites ar poļu kompozīcijas skolu un ka viņš ciena Lutoslavski, Gorecku un Penderecki. Taču viņa vairāk melodiskais stils Sunīram šķiet tuvāks Ārvo Pērtam (Pärt). Vaska mūzikā ir vairāki ļoti emocionāli kulminācijas punkti. Uzsvars likts uz stīgu mūziku un stieptām, skumjām melodiskām līnijām. To visu var saklausīt dziļi iespaidīgā Angļu raga koncerta „Elēģija II” daļā. Vasks atsaucas uz austrumeiropiešiem raksturīgajām, ciešanu un bēdu pilnām „saknēm”, bet citkārt atzinies, ka tieši vēstures traģēdija izsauc spēcīgu, mākslinieciski radošu impulsu savu jūtu izpausmei.

Savu piezīmju noslēgumā Sunīrs paskaidro, ka divu skaņdarbu virsraksti jau paši izpauž to noskaņojumu, proti: „Cantabile” un „Musica Dolorosa”. Savukārt „Message” (Vēstījums) ir fascinējošs skaņdarbs stīgu orķestrim, sitamiem instrumentiem un divām klavierēm, kas dažās daļās atgādina Bartoka „nakts mūzikas gabalus”. Pats komponists „Vēstījumu” raksturo kā cīņu starp labajiem un ļaunajiem spēkiem. „Lauda” ir slavas dziesma Latvijai, ar atbalsīm no tautas deju melodijām un neparastu ritma instrumentu (tempļa klucīši un bongo bundžiņas) pielietojumu.

Kamēr Latvijas polītiķi lauza galvas par „ieiešanu Eiropā”, tikmēr latviešu komponisti (Vasks tagad un jau agrāk, tāpat arī Ķeniņš, Ramiņš un citi) pamanījušies ieiet pasaulē!

 

Biruta Sūrmane

 

Pēteris Vasks, dz. 16.IV 1946. g. Aizputē. Patreiz ārzemēs visbiežāk pieminētais latviešu komponists. Studējis Viļņas un Latvijas Valsts konservatorijās un ir pedagogs Emīla Dārziņa speciālajā mūzikas vidusskolā. 1996. g. maijā Vīnē Pēteris Vasks saņēma Herdera Kultūras balvu.