Jaunā Gaita nr. 209, jūnijs 1997

 

Lidija Dombrovska

POLIGLOTS

(Luga 2 cēlienos)

 

Personas:

spuļģis - žurnālists
Modra - viņa draudzene
Zinta - viņas māte
Klabis - kaimiņš

1. dators

2. dators
Televīzijas aparāts.

Darbība notiek: Rīgas nomales dzīvoklī. Vidzemes mājās netālu no Alauksta.

 

cēliena 1. aina

 

Neliela darba istaba ar novietotu datoru uz rakstāmgalda, krēslu, diviem zviļņiem. Galdiņš ar TV aparātu. spuļģis pie datora kaut ko klabina. Vasarīgā kleitā ierodas Modra ar vizbulītēm.

Modra: Haj, Spulgi, tu atkal pie tā monstra tupēdams taipē.

(Noliek buķeti uz rakstāmgalda malas.)

spuļģis: Tūlīt beigšu. (Modra iekrīt zvilnī. spuļģis turpina rakstīt.)

Modra (Ērcīgi): Sāk jau apnikt. Cik ilgi man vēl uz tevi būs jāgaida? Tev galvā tik tas elektroniskais rīks, E-mail's Voice rnail's, pele un printers un drīz vien tu pats kļūsi par robotpeli un pīkstēsi pavisam dīvaini elektroniski, bet es pie tevis vairs nerādīšos un tu varēsi ar tev līdzīgiem komunikēt, ja tu domā, ka tā ir dzīve.

( spuļģis izslēdz datoru. Piecēlies pietuvojas Modrai)

spuļģis: Paldies par vizbuļiem. Es tūlīt ielikšu vāzē. Un par to kompi neuztraucies, tas ir ļoti noderīgs.

Modra: Es dzirdēju, ka tiem ir kašķi, vīrusi un arī visādi stiķi un niķi.

spuļģis: Jā, un tiem ir ziloņa atmiņa un tādēļ, lūdzu manu Navigatori manā klātbūtnē neapvaino. Jo tā ir dikti jūtīga.

(Modra pieceļas, pieiet pie datora. Paklanās.)

Modra (Afektēti): Jūsu augstība, cēlā Navigatore, atvainojos par netaisnīgo nozākāšanu, kam par iemeslu mana greizsirdība un provinciālisms.

spuļģis: Modra, neālējies!

Modra: Labi, labi. Bet nu nāc, iesim. Ārā spīd saulīte. (Abi rokrokā, prom.)

 

2.aina

 

Istaba krēslaina. Tikai datora lodziņš apgaismots, kuŗā mainās infopasaules kodas. Pēc 2-3 minūtēm dators aizsmakušā balsī ieķērcās:

1. dators: Eh, ka tik mans Voice Box nav kļuvis kūtrs. (Klepo, hh-hh) Ā, nu jau labāk. Ai, cik laba jušana. Tūlīt sazināšos ar manu čomu Blaster Boy'u Londonā, kur tikai dažas stundas vēlāk. Hello, hello, runā tava Kiberpelīte no Rīgas. Kā tu Blasterīt jūties? Vai nav piemeties kāds vīrus?

(2. datora balss no balss kastes.)

2. dators: l'm fine Girly. Virusa nav un visi orgāni kārtībā. Vienīgā nelaime, ka tieku baigi nolietots. Kopš tās dienas, kad pieslēdza pie timekļa, dzīve kļuvusi milzīgi hektiska.

1. dators: Nu, te jau tāpat. Tikai kādnakt palaimējas, varu savā nodabā pasapņot. Blaster Boy, vai esi kaut ko jaunu sadzejojis?

2. dators: Navigatorīt, iesāc nu tu pirmā.

1. dators: Blaster, saņem dūšu!

2. dators (Nokrekšķējies): Nankinā sēž Hongs Fu Li, streb Chicken Soup and Chinese Tea, bet Diks un Toms no Misūri svin the Footy Victory, kamēr Matvejs kissed Lee un they parted com-pany, kāds bārzdainis no Džibuti tērzē ar Her Majesty par viņa ‘prognostic ability’ un pinup modelis Žiži pārģērbjas bikini, lai peldētos ar misteri Svini Sulavesi un Fidži, kāda, kuŗu dēvē par skvidžī, čukst - Jamy do you love me? Bet the West End Gallery vienam uznāk histery par to gleznu Mon Chery.

1. dators: Bravo. Lieliski. Tu tiešām esi kosmopolītiski orientēts.

2. dators: Svītī, nu tava kārta.

7. dators: No, no, Blaster, man šonakt nevedas. Un bez tam jau kāds paziņojums no Kiberkosma. l'm off.

 

3. aina

 

Istaba vēl vairāk satumsusi. Televīzijas ekrānā vīd neskaidras ainas. 1. datora lodziņš vēl gaišs.

TV: Esmu ‘Matchline’ ar stereo un visu dzirdēju.

1. dators: Ahā, un ko tad tu Telij saausīji?

TV: Nu, to, ka tev Anglijā draudziņš un, ja es gribētu, es par to varētu vakara ziņās pavēstīt.

1. dators: Ha, ha un vēlreiz ha.

TV: Kāda seksīga kompjuteriene sasirgusi ar jaunu vīrusu un tādēļ ievietojama kompju harlēmā.

1. dators: Ha, ha, un vēlreiz ha. Bet es gan zinu kādēļ tu esi tik nejauks. Un tas ir tāpēc, ka tu esi neapdāvināts un neproti rīmēt.

TV (Lielīgi): Bet toties esmu varens ar trim audio amplifieriem, pieciem spīkeriem ar simfobasa subvuferu, kontrolsistēmu un...

1. dators: Ar PNAS-paša nabas aplūkošanas sistēmu. Fu, kāds snobis un ar tādu man vienā istabā jāmīt.

TV: Navigatorīt, es tik tevi gribēju paķircināt. Un tagad paklausies. (Stereo atskan:)

Draugi esam, draugi būsim, draugi vienmēr paliksim.

 

Pauze

 

2. cēliens. 1. aina

 

Vidzemes dārza lapotnē pie koka galdiņa Modra raksta. Zinta darbojas pie zedeņu žoga uzsiedama puķzirnīšus. Kaut ko dudinādams, ar kanniņu rokā uznāk kaimiņu Klabis.

Klabis: Labdieniņ, labdieniņ, es nāk' ar pieniņ'.

Zinta (Apgriežas, noslauka priekšautā rokas): Paldies, paldies, kaimiņ.

(Kannu paņemdama, aizsteidzas. Klabis atsēžas solā.)

Klabis: Magonīt, ko tu tik cītīgi pieraksti?

Modra (Pārtrauc rakstīt): Nu, tādu sirreālistisku stāstiņu.

Klabis (Domīgi): Vai tas būtu par ‘siru?’ Tu taču neraksti krieviski?

Modra (Smejas): O, nē, Klabīt, tas stāsts nav par sieru. Rakstot domāju par kādu virzienu mākslā, ko dēvē par Dadu.

Klabis (Nesadzirdējis): Par badu?

Modra: Dada bija spēļu zirdziņš.

Klabis: Aha. (Zinta atpakaļ ar krūzi un glāzēm.)

Zinta (Liedama glāzes pienu): Svaigs, veselīgs kaziņu pieniņš.

Modra (Dzer viebdamās): Uj, svaigs gan.

Zinta: Nu palasi ko esi uzrakstījusi.

Modra: Es nezinu vai...

Klabis: Lasi gan, man dēku romāniņi patīk.

Modra (Saņēmusies): Kamēr klaidoņu klubā ‘of open minds’ diskutē par lidojošiem gurķiem, elektroniski saulessargi vēstī par kāda svešnieka ierašanos no citas dimensijas.

Zinta: Vai manu dieniņ.

Klabis (Vīlies): Tik gurķi un saulessargi, bet kur tad tas zirdziņš Dadis?

Modra (Izliekas nesadzirdējusi): Klīvs Knaģis, no 105 stāva lekdams, uzkrita uz klavierēm, kur albatrosi bija sākuši perēt, bet kāds, kam nebija uz ko cerēt, in nomine patris uzspridzināja vilcienu.

Klabis: Vai manu dieniņ, ak, pasaulīt.

Modra (Klusinātā balsī): Tuksnesī havarējušā lidkuģī Blondija skūpstīja jogu, kas pamirušās kājas bija iemērcis upē, kur peldēja kāda krokodiļa maltītes atliekas - japāņu tūrista mīlestības vēstules no Kito, bet Londonā Maiks ar Priscillu grillēja gliemežus un banānus pidžamās.

Klabis (Murmina): Es nu gan tādus neēstu.

Zinta: Nekā nevaru saprast. Vai tā tagad raksta?

Klabis: Nu, ja splīns kādu baksta. Bet arī es kaut ko sarīmēju. (Sāk gaudulīgā balsī dziedāt:)

Alauksta krastos ziedi plaukst,
Vientuļam zēnam bez mīlas aukst'.

Modra: Klabi, neromantizē.

Klabis: Nu tad jau būtu jāmīt pazemē.

 

2. aina

 

Ātras braukšanas troksnis. Aiz lapotnes spalgs brēciens, kas izklausās kā - Hands up or l shut.

Zinta: Ak, ak mēs tiekam kidnapēti.

Klabis: Kur nu kidnapēti, būs kāds manevrs.

Modra: Jā, jā, tā būs. (Lapotnē iedrāžas Spuļģis.)

Modra (Dusmīgi): Spuļģi, kā tu tā. Mammīte gandrīz paģība.

Spuļģis: Es nezināju, ka jūs te visi. Lūdzu piedošanu.

Modra: Rokas augšā un tev ar stibu!

Klabis (Smej): Ha, ha, ha.

Zinta: Sāku jau domāt, ka terroristu banda no kosmosa.

Klabis: Ha, ha, ha.

Modra: Spuļģi, nāc iesim uz Alaukstu!

(Abi prom.)

Klabis: Ko tu jauniešiem darīsi. Aiz ausīm vēl slapjš, bet galvā visādi untumi. (Sāk dudināt:)

Mežā dūko balodītis. Jumpraviņai vēsti sūta.

Zinta: Nu kādu tad vēsti tas sūta?

Klabis: Ka dzīve būs grūta.

Zinta (Nopūšas): Ak jā, grūta gan.

Klabis: Varbūt varēt kaut ko sadomāt lai... (Ieņaudas kaķis) Škic, ārā no pazarēm.

Zinta: Klabi, liec runci mierā. Tas ņaud, kā tam ir jāņaud, kamēr jaunie...

Klabis: Gan yes, gan no, gan chorošo. (Pieceļas un abi tērzēdami aiziet.)

 

3. aina

 

Spulga darba istaba Rīgā. Pustumsā piepeši izgaismojas TV ekrāns.

TV (Spiedzoši): Ē, Navigatorīt, vai tu jau snaudi?

(No rakstāmgalda atkan klikšķis. Datora lodziņā gaisma.)

1. dators: Ak tu tas mačo, es nepazinu tavu balsi.

TV: Tas tādēļ, ka vairākas dienas netiku iedarbināts. Vai tu zini, kas pasaulē notiek?

1. dators: Kāda autore par manuskripta nozušanu apvaino arābu terroristus. Notikums saviļņojis ļaužu prātus, un studenti protestē ar plakātiem pie vairāku valstu vēstniecībām.

TV: Parastā dzīšanās pēc sensācijas. Vai tu nevēlies ar mani sadziedāt the blues?

1. dators: Citreiz Telij, citreiz.

TV: Navigatorīt, vai esi par kaut ko norūpējusies?

1. dators: Spuļģis tik rotaļājas un flirtē.

TV: Flirtē?

1. dators: Jā, jā, ar Mortišu no The Addams Family.

TV: Džī. Man gan labāk patīk Modra.

1. dators: Es varētu viņa pastu pamanipulēt.

TV: Re, nu tu izdomāji.

1. dators (Miegaini): Žāvas nāk.

TV: Ar labunakt, draudziņ.

 

4. aina

 

Zinta lapotnē pārbīda galdu, pārvieto solus. Aiziet pēc slotas. Atnes un ķeras pie slaucīšanas. Aizelsusies atskrien Modra.

Modra: Mam, sakņu dārzā kazbuks ēd dārzaugus.

Zinta: Ak, tu pagāns tāds. Pag, es tev rādīšu!

(Slotu vicinādama izskrien. Modra nosēžas solā. Ierodas Klabis.)

Klabis (Bēdīgi): Čerčils pazudis.

Modra: O, jā? Mamma to nelieti patreiz samizo.

Klabis: Ak, vai.

(Zinta atgriežas.)

Zinta: Klabi, ja tu to āzi kārtīgi nepiesiesi, es tam viendien noraušu bārdu.

Klabis: Vai manu dieniņ!

Zinta: Nu piesēdi vien, es atnesīšu ko dzeŗamu.

(Prom)

(Klabis sāk dziedāt: Aiz upītes jēri brēca..

(Modra sēž galvu nokārusi.)

Klabis: Nu, kur tad tavs brūtgāniņš, Modriņ?

Modra: Pats savā alā.

Klabis: Kur? Zaķu salā?

Modra: Pie kompja ķer izdomas pie astes. Labi sakratot rodas asprātību kokteiļi.

Klabis (Spontāni): Nu tad jau viņam ir omulīgi.

(Zinta ierodas ar alus pudeli, glāzēm. Modra sāk šņukstēt.)

Zinta: Modra, tu raudi?

Klabis: Spuļģis tupot kā kurmis alā.

Modra: Jā, un tai alai nav gala.

Klabis: Vai manu dieniņ.

Modra: Spuļģim nav dvēseles. Viņš ir kāpurcilvēks. Misters Filthy.

Klabis: Jā, jā, viņš no tiem, kuŗi galvas bāž smiltī.

Zinta: Nu, nez' vai tā ir.

Modra: Jo tu mam' domāji, ka viņš mani bildinās, nāks šurp par saimnieku un viss būs ka pasakā.

Klabis (Pie sevis): Es zinu kādu pasaku par suni un asaku.

Modra (Izmisīgi): Spuļģis ir auksts kā ronis.

Zinta: Modra, man netīk tavs tonis.

Modra: Lai visi vecpuiši ietu pie joda.

Klabis (Murmina): Nu vajadzīgs padoms. (Visi klusē.)

Klabis: Kā būtu, ja vecpuisis ar vecpuisi par lietām runātu?

Modra: To farsu es gribētu piedzīvot. Bet ar brandavīnu viņš tevi gan necienātu.

Zinta: Vaimandieniņ.

 

5. aina

 

Darbistabas tumsā pie datora kaut kas iesīcas. Datora lodziņā parādās gaisma.

1. dators: Klik, klik. Klikšķ kā negudra.

TV: Tava logitek pele. Re, kā tā šiverējas.

1. dators: Pelēm ir telepātiskas dotības, tās mana, ja kāds tās mēģina iespaidot.

TV: Varbūt tiek aktīvēta no kāda...

1. dators: Nu, ne jau no kāda lidojoša šķīvja.

(Dzirdami soļi. Dators tumšs. Istabā ienāk Spuļģis ar Klabi. Abi pilnā, tik tikko uz kājām. Spuļģis grasās ieslēgt gaismu. Grābstās gar sienu līdz palaimējas.)

Spuļģis: Āa, beidzot.

(Abi pūzdami, elsdami ieveļas zviļņos. Guļ krākdami. No Klabja krāciena pamodies, Spuļģis uzraušas, izslēdz gaismu. Iziet no istabas. Dators izgaismojas.)

1. dators: Pelīt, parosies, gribu ziņot uz Londonu. Halo, halo, Blaster Boy vai tu vēl turpat esi? Ko? Kā lūdzu? Yes, yes, yes. That's me, no Rīgas.

2. dators: Tik čarkst un pļerkšķ. Voise mail's sanikojies. Varbūt kas iefiltrējies.

1. dators: Blasterīt, helo. Vai tu mani mīli?

2. dators: Navigatorīt, es tevi dievinu.

1. dators: Vai tu nevari par to sadzejot?

2. dators: Dienas nāks un dienas irs, Neviens mūs, draudziņ, neizšķirs.

1. dators: Ai, cik skaisti. Paldies.

(Zvilnī sakustas Klabis. Dators tumšs.)

Klabis (Berzē acis): Ak, Kungs, kur es esmu?

(Apdomājas. Skatās apkārt. Apauj novilktās kurpes.)

Spuļģis (No blakus istabas): Klabi, es tūlīt nākšu.

Klabis (Vēl samiegojies): Jā, jā!

(Iet meklēt vannas istabu. Tiek nolaists ūdens.)

Spuļģis: Nesīšu tēju.

(Klabis atpakaļ.)

Spuļģis (Ar tēju): Es teju, teju neizlēju.

(Pasniedz Klabim krūzīti. Malko stāvot.)

Klabis: Apakšbiksēs tu izskaties pēc Pidriķa, un kreklā tev pairusi vīlīte.

Spuļģis: Klabi neklabi un nepūt pīlīti.

Klabis: Vakar tu mani sauci par mīlīti. Ha, ha.

Spuļģis: Bet šorīt es saku, dodies mājup un nesatracini Modru.

Klabis: Bū.

Spuļģis: Nekāds bū. Es gribu pastrādāt.

Klabis: Dod vārdu, ka precēsi Modru.

Spuļģis (Pie sevis): Kā lai no viņa mieru rodu?

Klabis: Nu?

Spuļģis: Tā lieta ir starp mani un Modru.

Klabis: Tātad, kad pūcei aste ziedēs. (Prom.)

Spuļģis (Rūc): Labi, ka tiku vaļā.

(Pie datora piesēdies, sāk klikšķināt peli.)

 

6. aina

 

Zintas mājas lapotnē izliktas dažādas mantas. Zaros sakārti tikli, kuros karājas vecas kurpes, cimdi. Šņorzābaks. Kaktā uz alus mucas vāka vecs akordeons. Uz galda melni nopervēta kāpostgalva ar degošu sveci. Blakām raga taure. Klabim rokā sarūsējušas ķēdes. Puķainā kleitā, ziediem matos uznāk Modra.

Modra (Pārsteigta): Klabi, ko tu te esi sakrāmējis?

Klabis: Es milzīgi pūlējos lai iznāktu efektīgi.

Modra (Sapīkusi): īsts krāmu tirdziņš un romantiskā vide piesārņota.

Klabis: Es gribēju, nu, tā mākslinieciski.

Modra: No tās melnās kāpostgalvas vien dūša papēžos.

Klabis: Rīkojos ar nolūku. Tā psīcholoģiski. Ja ilgi vilcināsies, es sažvadzināšu ķēdes. (Iesāk žvadzināt.)

Modra: Klabi, pietiek!

(Uznāk Zinta. Pārsteigta sasit plaukstas. Stāv kā pienaglota.)

Zinta: Ak, kas tas? Klabi, kā tu drīkstēji man nepajautājot?

Klabis: Projekta izvešana prasīja i laiku, i piepūli.

Zinta (Murmina): Jā, bet gluži veltīgu.

Modra: Zaros aiz tīkliem redzu tādu kā rēga mūli.

Klabis (Pie sevis): Vēl vajadzēja piekārt patukšu auzu kuli.

Modra: Mam', nu viss pagalam.

Zinta (Viņai aplikdama roku): Es tev, meitiņ, izcepu kūku.

Modra: Šito ieraugot, viņš vēlēsies kļūt par mūku.

(Dzirdama spēja nobremzēšana. Druvju aizsišana. Soļi. Zinta ar Klabi saskatījušies. Prom. Modra paiet dažus soļus uz priekšu. Ierodas Spuļģis.)

Spujģis (Pārsteigts): Ā, kāda pārmaiņa. Fascinējoša melnā humora demonstrācija.

Modra (Priecīgi): Es cerēju, ka tev patiks.

Spuļģis (Cildinoši): Burvīgi, burvīgi. Tu esi sieviete ar unikālu iztēli. Pats drakula te estētiskas spēles uzsāktu.

Modra (Smej): Nu, tad jau gan no tā nez' kas iznāktu.

Spuļģis: Modra, es tagad tevi redzu citā gaismā.

Modra (Pie sevis): Gluži kā teiksmā. Viss burvīgā gaismā laistās.

(Spuļģis, kaut ko atcerējies, aizsteidzas. Modra smaidīdama lūkojas pakaļ. Spuļģis atpakaļ ar šampanieti un glāzītēm. Dzirdama ķēžu žvadzināšana.)

Spuļģis: O, cik iespaidīgi!

(Skaļi vaidieni.)

Spuļģis: Bravo! Lielisks inscinējums.

Modra (Murmina): Ar viņu notikusi kāda alķīmiska transformācija.

Spuļģis (Teatrāli klanās): Izlūdzos jūsu roku, daiļā grācija.

Modra (Koķeti): O, cēlais bruņiniek... (No pazarēm ar brākšķi izveļas Klabis.)

Klabis: Ak, vai, ak, vai, ķēdēs sapinās kāja. Izmežģīju potīti.)

(Pie sola pievilcies nosēžas. Spuļģis atkorķē pudeli. Korķis atsprāgst. Glāzēs burbuļo šampanietis.)

 

7. aina

 

Lapotnē Zinta ar Modru noņem uzkārtos tīklus. Ar sasietu kāju, klibodams uznāk Klabis. Ar pūlēm atmetas solā.

Klabis: Izrāde cauri, bet režisors sabendējis kāju.

Modra (Ar šņorzābaku rokā): Spuļģim taisnība. Šajā instalācijā bija filozofiska jēga. Kurpes simbolizēja vecas ieražas, sapīšanos pieradumu tīklos. Melnā kāpostgalva - melnas domas. Svece gara gaismu. Akordeons vajadzību pēc līksmības, un rags - pēc sazināšanās.

Zinta: Man viss tas šķita pēc māžošanās.

Modra: Es vēl aizvien nespēju attapties.

Klabis (Lielīgi): Ja gribi kaut ko izvest labi, aprunājies ar Klabi.

Zinta (Pie sevis): Arī akla vista kādreiz atrod graudu.

Klabis (Dzied): Ri-ri-ritam.

Modra: Tra-tra, tam-tam
Tautu dēlam acis dega
Kā tam vēja vanagam.

(Atskan gari vilkts mē-mē-mēē.)

Zinta: Visu rītu aitas blēja, nu tas sasodītais āzis. Tavs Čerčils.

Klabis: Tas nav Čerčils. Es to šurpnākot piesēju.

Zinta: Sēji gan, bet nu tas mūsdārzā tūdaliņ, tagadin danco.

Klabis: Es arī būt līdzi lecis,
Mana kāja pušu.

Zinta: Ko nu Klabi. Tev tik izmežģīta potīte.

Klabis (Pieceļas): Jāiet to rezgali padzīt. (Aizklibo.)

 

8. aina

 

Rīgas dzīvoklis. Pievakara mijkrēslī istabā ēnas. Datora lodziņš izgaismojas, nodziest. Izgaismojas. Uz rakstāmgalda fotoaparāts.

1. dators: Ai, cik dzīve kļūst interesanta. That's life. Klik-klik. Pelīt, Party Time!

TV: Navigatorīt, vai tu sauci?

1. dators: Ne tevi, to miegaino fotoaparātu.

TV: Ē, didzi, miegamic’, mosties.

1. dators: Varbūt vēl nezin, ka nu mēs varam sastrādāt.

TV: Vai noticis kas speciāls, ko vajadzētu zināt?

1. dators: Jā, tieši tas ir noticis.

TV: Es Infopasaules notikumiem vairs netieku līdz.

1. dators: Ar Kodaka digital kameru un peles piepalīdzību es spēju izmainīt cilvēka vaibstus. Izdaiļot vai izķēmot pēc patikas.

TV: Ai, Navigatorīt, tad tu esi kļuvusi par mākslinieci.

1. dators (Lielīgi): Kā tad. Un pie tam pat izcilu.

TV: O, boy, kā es tevi apbrīnoju.

1. dators: Esmu savas slavas sākumā. Pelīt, Party Time.

 

(Pauze)

 

9. aina

 

Istabas vidū uzkrītošā kokteiļkleitā Modra gorīdamās pozē. Spuļģis knipsē vienu uzņēmumu pēc otra. Tad, aparātam izņēmis filmu, darbojas pie datora. Modra atmetas zvilnī.

Spuļģis: Drusku atpūties, tad brauksim uz restorānu.

Modra: Tik tādu ar skaistu panorāmu.

Spuļģis: Nekas nav skaistāks par manu daiļo dāmu.

Modra (Sapņaini): O, Spuļģi, ar tevi uz Notre Dāmu.

(Spuļģis kaut ko izņem no datora.)

Spuļģis: Nu jau gatavs. (Rāda Modrai uzņēmumu.)

Modra: Spuļģi, kas tā par skaistuli? (Ieskatījusies.) Ā, tā taču es pati. Vai tāda izskatos?

Spuļģis: Gluži kā eņģelis.

Modra: Nē, kā filmu dīva. Beauty Queen. Miss Universs.

Spuļģis: Bet nu tev rādīšu ko citu. (Atgriežas pie datora. Pēc brīža atpakaļ.)

Spuļģis (Ar attēlu): Un kā tev šitā patīk?

(Rāda uzņēmumu, kuŗā seja ar aci pierē, degunu kā ziloņa snuķi, muti uz vaiga.)

Modra (Sašutusi): Fuj, kāda ļaunprātība!

Spuļģis (Smejas): Katrai sievietei ir divas sejas.

Modra: Tai vella kastei nav jūtu.

Spuļģis (noliek uzņēmumu): Modra, nāc nu iesim.

(Modra pieceļas. Garāmejot sit datoram ar dūri. Istaba satumst.

1. dators: Ah, ah, pelīt vēstī uz Londonu. O, Blaster Boy, O,o, es dabūju šoku. Nu uzdziedi the blues vai roku.

2. dators (Satraukts): Okē, Navigatorīt, okē. (Iesāk dziedāt):

Elektronikas ērā,
teleskripta sfērā -
tu esi A, tu esi B,
tu esi C, tu esi D.
O, Beb', l love you.
Jea, jea, jea.

TV: Ah, ah, ko es dzirdu!

1. dators: Blasterbojs mani mīl.

TV: Ū, ū, es pārkarstu. Es sadegšu, mēs...

Žvirks...Klirks.

1. dators: That's it.

(īssavienojums. Liesmu mēles. Dūmu mutuļi.)

 

Beigas.