JG209 Gundars Ķeniņš-Kings. Vērtējumos līdz ausīm

1997. gada janvārī ASV aģentūra Standard & Poor’s pirmo reizi ierindoja Latviju starp t.s. investīciju valstīm, kuŗās ārzemju ieguldījumus var atzīt par samērā drošiem.

Attiecība uz valsts ilgtermiņa obligācijām vietējā valūtā Standard & Poor’s vērtējumā Latvija ievirzījās vienā līmenī ar Ungāriju un Poliju, reizē pat nedaudz pārspējot šīs valstis attiecībā uz drošību ilgtermiņa obligācijām ārzemju valūtā.

JG lūdza profesoru Ķeniņu-Kingu novērtēt un komentēt šo ievērojamo notikumu.

VĒRTĒJUMOS LĪDZ AUSĪM

Gandrīz gribas stāstīt par putniņu, kas reiz bija līdz ausīm siltā vietā un sāka priecīgi nelaikā čivināt.

Jo vairāk Latvija iesaistās pasaules saimnieciskajā dzīvē, jo to vairāk vērtē. Jo vairāk vērtējumu, jo vairāk par Latviju zinām. Jo vairāk zinām, jo vairāk varam palīdzēt. Ja esam atstāti ābečniekos uz otru gadu, dusmojamies. Ja liecība laba, priecājamies. Pārmaiņu apstākļos, Einara Repšes vārdiem runājot, labus vērtējumus ir grūti iegūt un viegli pazaudēt.

Paši vērtēsim vērtējumus. Manus agrākos spriedumus par Latvijas attīstību JG 198. nr. atcerēsies tie Nacionālās Operas apmeklētāji, kam ziemā salst kanāla puses telpās, un tie, kas saredz progresu Melngalvju nama (angliski, lūdzu, „Moorhead House”) atjaunojumā. Nacionālā Bibliotēka aizkavējusies, gaidot uz valsts naudu.

Tagad pie lietas. LETAs 1997. gada 7. marta ziņās lasām, ka Andris Šķēle priecājas par Latvijas valsts vērtspapīru novērtējumu, par ko lasījām šī gada 23. janvārī izdevumā The Baltic Times. Latvija tagad ir uzskatāma par civilizētu valsti, saka pats ministru prezidents, kur var ieguldīt naudu. Tas gan nav viegli izdarāms, īstermiņa parādzīmes var pirkt izsolē Rīgā. Šī gada marta vidū Ņujorkas naudas tirgos vēl nevienu Latvijas valsts vērtspapīru nevarēja atrast. Vēl pat glīti iegravētām Latvijas obligācijām īsti starptautiska pieprasījuma nav.

Tomēr tas, ka Latvija parādījās financistu vērtējumos gan par 1995., gan 1996. gadu, ir vērā ņemams sasniegums. Kā jau teicām, šādi vērtējumi ir atzīmes dzīves skolā. Ja situācija turpina uzlaboties, drīz varēsim čivināt, ka kļūst siltāk un jaukāk. Jāievēro gan, ka pat sētas kaķis uz visu skatās no sava viedokļa. Kas ir šie Standard & Poor’s un Moody’s vērtējumi? Pieņemot, ka AAA atbilst piecniekam, A− varētu būt četrinieks, bet BBB− kārtīgs trijnieks. Teiksim jau tūlīt, ka ļoti uzmanīgi jālasa katrs vērtējuma vārds. Redzam, ka Latvijas ilgtermiņa obligācijas latos ir vērtētas augstāk nekā parādzīmes valūtā. Citiem vārdiem, te ir teikts, ka Latvijas valsts vēlas un spēj atmaksāt savus ilgtermiņa parādus latos (A−), bet par spējām maksāt dolāros (BBB−) vēl ir jāšaubās. Īstermiņa obligāciju latos vērtējums ir augstais A2, bet ārzemju valūtā gandrīz tikpat augstais A3. Šie vērtējumi vispirms jāsalīdzina ar citiem līdzīga rakstura vērtspapīru vērtējumiem. Tie domāti pasīviem ieguldījumiem, ko izdara pensiju fondi un līdzīgas organizācijas. No šādiem ieguldījumiem krietna daļa tirgū neparādās, bet tos izdara tieši, par cenu vienojoties sarunās. Šajās sarunās vērtējumi ir svarīgi, un nelielām svārstībām var būt liela nozīme naudas ziņā. Vērtējumi rāda reputāciju, ko parādnieks ir ieguvis ilgākā laikā. Īstenībā tie tikai ierosina iepazīties ar novērtēto tuvāk. Arī tas nav maz.

B kategorijas jeb otrās šķiras parādzīmes ir tās, ko amerikāņu tautas mutē sauc par krāmiem („junk bonds”). Tas ir skanīgs, ja ne gluži pareizs apzīmējums. Parādniekiem tie ir padārgi (pie izdevumiem nāk klāt banku un mākleru pakalpojumi). Normālos apstākļos šādi ieguldījumi ir pircējiem ienesīgi. Šīs kategorijas obligācijas visumā nozīmē to, ka pašreizējos apstākļos parādnieks vēlas un spēj parādus nokārtot. Citiem vārdiem, Latvijas valsts šodien vēlas un spēj laicīgi nokārtot gan paredzētos kapitāla, gan augļu maksājumus. Maksātspējas samazināšanās ir bīstama. Ja tā krīt, būs grūtāk un dārgāk aizņemties naudu citur, kaut vai no Latvijas aizbildņiem un audzinātājiem, IMF un Pasaules Bankas. Apmēram 70 procentu no Latvijas ārējiem aizņēmumiem (460 miljoni ASV dolāros) ir IMF, Pasaules Bankas un G-24 aizdevumi.) Ja maksātspēja celsies, tad būs iespējams vecos parādus nomainīt ar jauniem, parādniekam izdevīgākiem noteikumiem. Obligāciju vērtējumam ceļoties, pastāv labas iespējas samazināt pašreizējos augļu maksājumus.

Uzmanīgs lasītājs jau tūlīt sapratīs, ka te visvairāk ir runa par saimnieciskās polītikas stabilitāti. Tāpēc lielāka valdības aprindu teikšana par Latvijas Bankas naudas polītiku pašreiz labvēlīgos vērtējumus samazinātu. Arvien lielāki eksporti celtu vērtējumus uz augšu, samazinātu augļu likmi jauniem aizņēmumiem un veicinātu tālāku saimniecisko attīstību. Ieguldītāji, kas ir pamatoti pārliecināti par lata stabilitāti, var iepirkt Latvijas obligācijas dolāros un paši aizņemties latus. Ja šādam spekulantam ir tiešām labs ķēriens, tad par to sūdzēsies kāds no Jaunās Gaitas redaktoriem. Ja tāda ķēriena nebūs, tad par to raudās tikai spekulanta sieva un bērniņi.

Protams, gandrīz visām pārmaiņām ir sava nozīme naudas tirgos. Prātīgs ieguldītājs skatīsies vispirms uz parādnieka spējām nokārtot savas saistības vai apmainīt vecās pret jaunām obligācijām. Šajā gadījumā svārstības atsauksies uz valsts obligāciju tirgus cenu. (Nākotnē mēs varam arī sagaidīt citus naudas meklētājus, kaut vai Ventspils ostas pārvaldi.)

Tālāk. Parasti B šķiras obligācijas pārdod zem nominālās vērtības. Teiksim, Dienvidvalsts 1000 dolāru obligāciju varam tirgū nopirkt par 900 dolāriem. Varbūt šī Dienvidvalsts obligācija ir labāks pirkums nekā ASV obligācija par pilnu normālo cenu. Pieņemsim, ka Dienvidvalsts nespēj nokārtot savus parādus paredzētajā laikā. Tad vienīgais jautājums ir, par cik šo obligāciju vērtība noslīdēs uz leju. Ja obligāciju vērtība krīt, tad tirgū ir iespējams nopirkt obligāciju, kas, liekas, dos arvien lielāku ienākumu uz ieguldītā kapitāla. Tie ieguldītāji, kas skatās tikai uz ienākumiem, var arī neievērot, ka ieguldījuma pamatvērtība tirgū tajā pat laikā samazinās. Sniedzoties pēc lielākiem ienākumiem, var zaudēt kapitālu. Lai aizkavētu obligāciju vērtības krišanu, Dienvidzeme var izsludināt moratoriju un smalkos vārdos pateikt, ka pašreiz parādus nekārtos. Arī tam ir savs vērtējums. Princis Otto fon Bismarks teiktu, baidoties no nāves, tiek izdarīta pašnāvība...

Saimniecisko svārstību pētnieki parasti seko visiem vērtējumiem, kas, pēc viņu domām, dod plašāku ieskatu tuvākajā nākotnē. Palūkosimies žurnāla Euromoney vērtējumos. Šo vērtējumu virsotnē ir Luksemburga, Šveice, ASV, Holande un Apvienotā Karaliste, visas piecas īstas kapitālistu valstis, lielas un mazas. Manuprāt, Euromoney vērtējumi ir ļoti nopietni ņemami visās pārejas situācijās. Tie ir piemēroti gan vienas valsts salīdzinājumam ar otru, gan regulāri apskatot saimniecisko pārmaiņu rezultātus. Tiem pamatā ir ziņojumi, ko par Latviju dod IMF, Pasaules Banka, citas financiāla rakstura organizācijas un ārzemju diplomāti. Tāpēc ārzemju ieguldītāji Latvijas risku nopietni pārrunās ar savas valsts komerciālo atašeju Latvijā. Tas šādus ciemiņus droši vien iepazīstinās ar ASV Tirdzniecības kameras vadītājiem Rīgā.

Euromoney 178 valstu vērtējumos 1996. gada septembrī pacēla Igauniju (ar 48.04 no 100 punktiem) no 73. vietas uz 71., Latviju (47.12) no 89. vietas uz 75., un Lietuvu (55.18) no 85. uz 59. vietu. Kas ir mūsu kaimiņi šajos vērtējumos? Bahamas salas, Vietnama, Maroka, Trinidade un Tobago, Pakistāna, Peru un Kroātija. Kā Latvija tiek pie 47 punktiem kopvērtējumā? − ar zemu saimniecisko rosību, 12.64 no 25 punktiem; samērā augstu polītisko risku, 9.99 no 25 punktiem; ar zemu parādslodzi, 9.97 no 10 punktiem; augstu vērtējumu par to, ka nav uzkrājušies nesamaksāti parādi, 10.00 no 10 punktiem; zemu kreditlīmeni, 0 no 10 (agrākos Standard & Poor’s un Moody’s vērtējumos Lietuvai jau bija 3.13 punktu); nespēju aizņemties no lielajām bankām, 0 no 5; ar grūtībām aizņemties īsam termiņam, 2.00 no 5; ar ierobežotām spējām ilgtermiņa kapitāla tirgos, 1.50 no 5, un ar niecīgu spēju samazināt risku, 1.02 no 5 punktiem. Visām trim Baltijas valstīm Euromoney analītiķi sagaida lielākus uzlabojumus 1997. gadā. Daļa no tiem jau nāk ar šī gada janvāŗa Latvijas obligāciju vērtējumiem un jau redzamo ekonomiskās rosības pieaugumu.

Šie vērtējumi mūs aicina domāt par Latvijas saimniecības tālāko attīstību. Par izredzēm varam lasīt 1997 lndex of Economic Freedom. To kopīgi izdod The Heritage Foundation Vašingtonā un The Wall Street Journal Ņujorkā. Šie vērtējumi ir īpaši svarīgi ieguldītājiem, kas interesējas par iespējām privātā sektorā. Vērtējumu pamatdoma ir tā, ka bez saimnieciskas brīvības nav iespējama materiāla labklājība. Tomēr saimnieciskā brīvība nav vienmēr saistīta ar lielāku polītisko brīvību. Valstis ar augstāko saimniecisko brīvības līmeni ir Hongkonga, Singapūra, Barainu salas, Jaunzēlande, Šveice, ASV, Apvienotā Karaliste un Taivāna.

Otrā kategorijā ir saimnieciski visumā brīvas valstis. Šajā grupā nesen iekļuva Igaunija un Latvija. Trešā, vēl zemākā šķirā ir samērā nebrīvas valstis, ieskaitot Lietuvu. Pasvītrosim, ka Baltijas valstu sadarbību var veicināt augsti, bet reizē puslīdz vienādi vērtējumi, respektīvi līdzīgas reālās situācijas.

Vērtējumā par Latviju vissliktāk izskatās augstais kumulatīvais inflācijas līmenis pēdējos piecos gados; jāpiemin, ka nākošajā gadā varam sagaidīt šī vērtējuma lielu uzlabošanos. Bēdīgi izskatās arī Latvijas tirdzniecības politika. Tā izpaužas ar augstas importu muitas raksturojumu (caurmērā 10%, salīdzinot ar Igaunijas 5,5%). Melnais tirgus, kontrabandistu darbība un cita veida blēdības arī nāk par sliktu Latvijas reputācijai. Valdības iejaukšanās saimnieciskā dzīvē vērtēta kā viduvēja; vispār amerikāņi uzskata, ka liela valsts kontrole saimnieciskā laukā kopā ar korupciju un augsto noziedzību līmeni stipri kavē ieguldījumus Latvijā un tirdzniecību ar Latviju. No otras puses, nodokļi nav lieli un barjeras ārzemju ieguldījumiem ir samērā zemas. Aina šodien ir labvēlīga attiecībā uz banku darbību un uzraudzību (Latvijā tagad ir arī ārzemju bankas!). Atzinīgas atzīmes vērojamas par samērā stabilām cenām un algām pagājušā gadā. Uzskata, ka Latvijas likumi pašreiz pietiekami aizsargā privātīpašumu. Nav šaubu, ka Latvijā valsts un privātā sektora attiecības ir jau itin labi sakārtotas (bet tās vēl neatbilst Eiropas Savienības normām).

Visu savelkot kopā, liecības par Latviju ir stipri uzlabojušās pēdējos divos gados. Mēs varam sagaidīt tālākus uzlabojumus jau tuvākā nākotnē. Bet ar tiem vēl nepietiks.

Latvijā ir liels kapitāla trūkums. Stipri novecojušās ir Latvijas ražošanas iekārtas. Infrastruktūra netiek pietiekami atjaunota. Trūkst kredita un brīvu līdzekļu. Augstākā izglītība un pētniecības nozares gaida uz tālākām reformām un lielākiem intelektuālā kapitāla ieguldījumiem. Vēl joprojām Latvijā ir ārkārtīgi zems sociālā kapitāla līmenis, uz ko norāda uzticēšanās un uzticamības trūkums. Šos trūkumus ir neiespējami novērst tikai ar valsts un turīgāko pašvaldību aizņēmumiem. To Latvija varēs paveikt tikai ar lieliem Rietumu ieguldījumiem (ne aizdevumiem) atsevišķās privātās firmās. Ja rūpīgais Latvijas vērotājs Ojārs Celle šo procesu vēlas paātrināt ar ārzemju latviešu ieguldījumiem mazākās firmās, tad jāpiebilst, ka taisni šeit risks ir liels. Latvijā nav pasākumu, kas pašreiz viegli pievelk lielos ārzemju ieguldījumus. Tos redzam tādos Krievijas dabas bagātību uzņēmumos kā Gazprom vai Irkutskas Enerģija. Šie ieguldījumi arī izskaidro Gazproma spēju piedalīties Latvijas privatizācijā. Kas vēlas ieguldīt $750.000 Dobelnieku mazās spēkstacijas jaunuzbūvē uz Mazās Juglas? Manuprāt labākie piemēri izaugsmei būs tādi internacionāla rakstura uzņēmumi kā ABB, Air Baltic un Aldaris. Viņu panākumu pamatā ir daudz sarežģītāki, un, kā to teiktu agrākais Volkswagen stratēģiskās plānošanas direktors Brunis Rubess, pat nepilnīgi un nedroši aprēķini. Te ar dažām liecībām un drošu čivināšanu vien nepietiek. Te ir nepieciešama pierādīta spēja arvien labāk sastrādāt ar ārzemniekiem savā zemē un visā pasaulē. Te jāprot piemēroties apstākļiem visā dziļumā.

Latvijas saimniecisko polītiku un saimniecisko rosību vēl var daudz uzlabot atlikušajā gadsimta posmā. Cerēsim, ka drīz vien pēc 2000. gada Latvija būs saimnieciski visbrīvāko valstu saimē.

Gundars Ķeniņš Kings