Jaunā Gaita Nr. 21, 1959. gadā

 

 

ROKAS GRĀMATA LATVIJAS VĒSTURĒ

Arveds Švābe, Latvijas vēsture 1800. - 1914. (Daugava, 1958) 752 lp.

 

Profesors A. Švābe ir pazīstams kā lielu darbu darītājs. Tikko lasītāji bija saņēmuši eleganti uzrakstīto monografiju "Kāda mācītāja dzīve", kad jau pēc neilga laika tie varēja iepazīties ar viņa milzu apmēra darbu - "Latvijas vēsture 1800 - 1914". Šī grāmata ir prof. Švābes iecerētās Latvijas jaunāko laiku vēstures I daļa. Tā izveidota kā rokas grāmata ar ļoti bagātu faktu materiālu, bet bez zinātniskā aparāta (ko vēsturnieki, protams, nožēlo).

To nevar lasīt laika kavēklim, un tam tā arī nav domāta. Nepareizi darīs arī tas, kas mēģinās to "izraut cauri no viena gala līdz otram". Grāmatu der vispirms pašķirstīt, ieskatīties dažādajās (37) nodaļās, personu un vietu vārdu rādītājos un tad izvēlēties to, kas lasītājam pašam šķiet tuvāks vai nozīmīgāks.

Jauno paaudzi varbūt mazāk saistīs pagājušā gadsimta agrārās vēstures jautājumi, kas plaši iztirzāti prof. Švābes darbā (autors ir mūsu lielākais speciālists zemes attiecību vēsturē, un viņa pētījums "Die Agrargeschichte Lettlands" ir viens no izcilākajiem sniegumiem latviešu historiografijā). Tāpat ne katram būs pa spēkam izēsties cauri skaitļu grēdām nodaļās par industriālizāciju un urbānizāciju. Bet domāju, ka negarlaikosies tie, kas iepazīsies ar spožajiem apskatiem par tautas atmodu, nacionālajiem centieniem, rusifikāciju. Tur ir problēmas, kas šodien nav mazāk aktuālas kā pirms simt gadiem. Tās mūsdienu lasītāju par jaunu nostata pamatjautājuma priekšā - kas mums vairāk vajadzīgs: "vairāk mantas" vai "vairāk gara" ? -

Faktiem un dažādiem vērtējumiem bagātas ir nodaļas par 1905. g. revolūciju un laikmetu pirms pirmā pasaules kaŗa. Taču tajās autors vairs nesasniedz to spraigumu un tēlojuma plūdumu kā iepriekš minētās. Nav īsti izdevies parādīt Lielās latviešu revolūcijas noskaņojumu un "laikmeta elpu". Varbūt, ka, personīgu apstākļu dēļ, šais pēdējās nodaļās jūtams zināms nogurums, skepse un rezignācija.

Tik plašā darbā, kāds ir A. Švābes "Latvijas vēstures" pirmais sējums, dabīgi atradīsim arī dažu faktisku kļūdu un ne vienmēr varēsim piekrist visiem secinājumiem. Bet tas nemazina lielā darba darītāja ievērojamos nopelnus.

 

Uldis Ģērmanis