SVELOŠAS ATMIŅAS

Agate Nesaule. A Woman in Amber. Healing the Trauma of War and Exile. Soho Press, New York, 1995. 280 lp.

 

Sieviete dzintarā ir pati autore, un ar uzrakstīto atmiņu palīdzību viņai beidzot izdodas dziedēt kaŗa un bēgļu gaitu radītās dvēseles traumas. Angļu valodā rakstītā grāmata ir autores sirdi un dvēseli atslogojošs stāstījums, kuŗā viņa attēlo Otrā pasaules kaŗa bēgļu gaitu pārdzīvojumus, jaunas dzīves uzsākšanu ASV un neveiksmīgas laulības ar amerikāni. Šāds stāstījums kļuvis iespējams tikai tad, kad pēc vairāk nekā 40 gadiem atrasti gan iejūtīga psīcholoģe, gan tuvs draugs, ar kuru palīdzību autorei izdodas salauzt līdz tam valkāto it kā dzintara čaulu un atbrīvoties no minēto piedzīvojumu postošajām nogulsnēm savā psīchē. Plašu iztirzājumu no profesionāla viedokļa par Nesaules grāmatu sniegusi psicholoģijas doktore Vaira Viķe-Freiberga (Laiks, 1996.g. 23. martā).

Agate Nesaule dzimusi Latvijā, mācītāja Pēteŗa Nesaules ģimenē. Septiņu gadu vecumā viņa kopā ar ģimeni atstāj iemīļoto pastorātu un dzimteni. Bēgļu gaitās Vācijā viņa piedzīvo gan vācu, gan krievu armijas locekļu zvēriskās izrīcības un zaudē jebkādu drošības sajūtu, ko bērnam normālos apstākļos sniedz vecāku gādība. Kā norāda psichologi, tieši agrīnos gados šādas traumas dvēseli skaŗ visdziļāk un atstāj viskaitīgākās sekas. Agatei aizsākas emocionāls konflikts ar māti, kuŗas rīcība bērna prātam tobrīd nav izprotama. Aizsākas arī baiļu, kauna un vainas izjūtas, it kā badu un citas nedienas viņa būtu pelnījusi un nekas labs tai nevarētu pienākties. Pat grāmatas noslēgumā Nesaule ar varbūt lieku pieticību vēl piebilst, ka, salīdzinot ar krīzes apstākļiem visā pasaulē, par kādiem ikdienā vēsta ziņu mēdiji, viņas piedzīvotais ir tikai viens krusas graudiņš lielā negaisā.

Pēc vairākkārtīgas pārcelšanas no bēgļu nometnes uz bēgļu nometni ģimene izceļo uz ASV, kur jaunas dzīves sākums, svešas valodas apgūšana, skolas gaitas, cīņa ar trūcīgiem apstākļiem, sava ārzemnieces statusa apzināšanās un smaga slimība turpina sist brūces Agates jūtīgajā dvēselē. Meitene glābjas sava iedzimtā intelekta izkopšanā. Kā zināms, Agate Nesaule tagad ir 20. gadsimta literātūras un sieviešu studiju profesore Viskonsinas universitātē, kas daļēji panākts ar stipendijām par izciliem sasniegumiem mācībās. Starp citu, Agates māte doktores grādu salīdzināmajā literātūrā Indiānas universitātē ieguva 70 gadu vecumā.

Reģistrējoties augstskolas mācībām, Agate iepazīstas ar amerikāņu jaunekli Džo (Joe), dažādiem psicholoģiskiem kompleksiem apsēstu tipu, kuŗš prot meiteni iežēlināt un apvārdot, apgalvojot, ka neviens cits tādu kā viņa nekad nemīlēs. Agate miglaini apjauš, ka Džo nav vēlams dzīves biedrs, bet, spītējot vecāku liegumam, tomēr viņu apprec, jo virsroku ņem jau minētās izjūtas, ka viņa neko labāku nav pelnījusi. Tikai pēc 20 nelaimīgas laulības gadiem viņā nobriest drosme no Džo aiziet.

Nesaules stāstījumā iepītas arī citu bēgļu gaitās satiktu un vēlāk latviešu sabiedrībā iepazītu personu likteņu epizodes, kas atspoguļo kaŗa laika pārdzīvojumu sekas viņu vēlākajā dzīvē. Tāpat autore ar brieduma gadu izpratni atskatās uz savas mātes dzīvi, kaut gan šī izpratne nāk par vēlu, lai tiktu pāri emocionālajai aizai, kas abas škiŗ visu mūžu. Zīmīgi ieskicēts arī māsas Beātes liktenis.

Latviešu sabiedrībā Sieviete dzintarā izsauca visai plašu atbalsi. Daudzi priecājās, ka beidzot ir sveštautiešiem pieejama grāmata, kas attēlo kaut dalu no Otrā pasaules kaŗa bēgļu likteņiem. Pie tam tā sarakstīta nevainojamā un izteiksmīgā angļu valodā. Bija arī pārmetumi par dažām vēsturiskām un polītiskām aplamībām, kaut gan autore priekšvārdā norāda, ka nepretendē uz simtprocentīgu autentiskumu. Dažiem šķita, ka stāstījums lasītāju pievilkšanai tīšām piešķiebts patlaban populārajiem feministu tematiem, bet - kas par to? Konservatīvi lasītāji savukārt uztraucās par Džo sulīgi prastās valodas citātiem.

Lielu un pelnītu gandarījumu autorei noteikti sniedza izcilā ievērība, kādu viņas darbs izpelnījās angliski runājošo kritiķu un kolēģu aprindās, ieskaitot plašu apceri The New York Times svētdienas pielikuma grāmatu apskatā, kur amerikāņu kritiķe Nesaules grāmatu raksturo kā "svelošu memuāru". Cildinošas atsauksmes parādījās arī vairākos citos ASV laikrakstos un žurnālos. 1996. gada jūnijā autorei pasniedza Amerikāņu grāmatu balvu (American Book Award). Uz grāmatas apvalka lasāmi tādu pazīstamu autoru ka Doris Lessing, Tim O'Brien, Garrison Keillor, Edna O'Brien un Fay Weldon atzinīgi komentāri. Kā raksta Weldona - "Šī vērtīgā un labi uzrakstītā grāmata ikkatru lasītāju iztramda no pašapmierinātības". Nesaules grāmata prasīt prasās pēc latviska tulkojuma, lai nozīmīgi papildinātu Veļupes krasta un Via Dolorosa latviešu tautas likteņstāstus, kas sniedz svarīgu liecību arī mūsu nākošajām paaudzēm.

 

Biruta Sūrmane