KAS NOTICIS AR LATVIJU?

Māris Čaklais. Impērijas pēdējās kapeikas. Lūzumlaika dienasgrāmata 1991 - 1996. Rīga: "Likteņstāsti", 1997. 156 lp.

 

"Kas ir noticis ar Latviju, kas ir noticis ar Latvijas cilvēkiem?" tā dzejniekam un publicistam Mārim Čaklajam vaicā vārdā neminēta, vācu žurnāliste, Baltijas neatkarības izcīņai veltītas grāmatas autore. Ar apskatāmajā krājumā sakopotajām esejām, jeb, kā saka autors - "marģinālijām uz laikmeta šķautnēm", Čaklais lūko uztaustīt cēloņus un virzības, lai rastu atbildi uz žurnālistes jautājumu. Daļa no autora komentāriem un pārdomām izskanējusi "Radio Brīvā Eiropa" pārraidēs, daļa publicēta presē, daļa līdz grāmatas izdošanai glabājusies tikai pierakstos. Daļa eseju attiecas tieši uz "tekošo momentu", taču visas kopā sniedz vērtīgu liecību un pārskatu par noskaņojumu un notikumiem nevien Latvijā, bet arī citās kādreizējās Padomju Savienības republikās, un to saturs attiecināms nevien uz virsrakstā minēto laika posmu, bet tieši vai netieši uz visiem gaŗajiem okupācijas gadiem.

Grāmatai pievienots plašs personu rādītājs, no kuŗa uz labu laimi var izcelt dažu labu "odziņu", kas vismaz šai lasītājai līdz šim nebija zināma. Piemēram: literāti igaunis Ivars Ivasks, latvietis Rolfs Ekmanis un lietuvietis Vitautas Šilbajoris bijuši visniknāk nīstami Baltijas intelektuālo procesu uzraugiem PSRS impērijā.

Čaklā tēvs ir dzimis Zvārdē, un pāris esejās Saldū dzimušais autors rūgti sāpīgā intonācijā apcer Zvārdes aviācijas poligona teritorijas un tā kādreizējo iedzīvotāju likteņus.

Čaklais piedalījies daudzās latviešu valodas likuma iedzīvināšanas inspekcijās un asi ironizē par tajās dzirdētajiem ieganstiem no valsts valodas nepratējiem, kas Latvijā dzīvojuši gadiem ilgi. Viņš atgādina, ka Padomju armijā iesauktajiem latviešu puišiem krievu valodu nācās apgūt pāris mēnešos. Skopi pieminēta trimdas latviešu organizāciju nozīme neatkarības atgūšanā, vārdā minot tikai mācītāju Māri Ķirsonu, kuŗš Vispasaules konferences laikā Madridē tecināja savas asinis, un brāļu Grašu iedvesmīgo dziesmu "Zeme, zeme, kas tā zeme, ja tev īstas brīves nav". 1996. gada septembrī autors ar nožēlu konstatē, ka patriotisma jēdziens daļai ļaužu Latvijā kļuvis par smejamu jēdzienu. Kādā agrākā esejā Čaklais bažījās par tādu Latvijas tēlu, kādu veido šodienas stereotipu ražotāji, kas nepazīst nedz Latvijas polītisko, nedz kulturālo vēsturi. Grāmatā pavisam kopā iekļautas tuvu pie piecdesmit esejas, katra ar citu autora sirdssāpi, un tās lasāmas lēnām un ar apdomu. Kā pēcvārdā raksta dzejnieks Imants Auziņš, "M. Čaklais ir dzimis polemists. Dziņa izaicināt uz dialogu vai pat asu strīdu pieder pie grāmatas nozīmīgākajām raksturībām".

Grāmatas beigās savas impresijas par Māri Čaklo kā Literātūras un Mākslas redaktoru, "Radio Brīvā Eiropa" līdzstrādnieku, dzejnieku par excellence, atdzejas meistaru, esejistu un draugu sniedz arī kādreizējie RBE latviešu raidījumu direktori un galvenie redaktori Rolfs Ekmanis un Uldis Grava.

Eseju krājuma kopsaucēju meklējot, atļaušos vēlreiz citēt Imantu Auziņu: "... tā ir dziļi personiska un izsāpēta grāmata, pasaulsalku un cilvēkalku grāmata". Ārzemju tautiešiem, kas Otrās atmodas notikumiem Latvijā varējuši sekot tikai no tālienes, Čaklā eseju krājums var palīdzēt iegūt dziļāku ieskatu un izpratni mums visiem tuvos jautājumos.

 

Biruta Sūrmane

 

Biruta Sūrmane - mūziķe, bibliotēkāre, tulkotāja un daudzus gadus radiožurnāliste (Radio Brīva Eiropa). Dzīvo Ņujorkā.