Latvijas Nacionālā opera Rīgā šogad piedāvā Džuzepes Verdi operas Aīda jauniestudējumu. Titullomās viesu mākslinieki Inese Linaburģīte, Irēne Milkevičute un Vorens Moks. Diriģents Ģintars Rinkevičs, režisore Māra Ķimele, scenogrāfs un tērpu mākslinieks Ilmārs Blumbergs. Intriģējošo reklāmu jaunajam iestudējumam sagādā Latvijas presē pamanītās diametrāli pretējās atsauksmes un kritiķu savstarpējie pārmetumi par nepareizu izpratni.

 

 

Šī gada Latviešu Vispārējo dziesmu svētku ietvaros Latvijas Nacionālajā teātrī Rīgā paredzēts arī Ņujorkas latviešu koŗa diriģenta komponista Andreja Jansona dziesmu spēles Laimes reibonī (pēc R. Blaumaņa lugas Ļaunais gars) uzvedums. 23 solo un ansambļa dziedājumi, kā arī orķestŗa epizodi no šī darba Rīgas Skaņu ierakstu studijā ieskaņoti kompaktdiskā Nr. NYL CC 002.

 

 

 

Vinipegā, Kanadā, dzimusī latviešu komponiste Dace Aperāne ar bērnu koŗa dziesmu „Lai tek mēness” (Modra Medņa teksts) ieguvusi 3. godalgu Latvijas komponistu savienības un J. Cimzes mūzikas skolas rīkotajā konkursā par jaunradi bērnu koŗiem un vijolnieku ansambļiem. Dzīvo Ņujorkā.

 

 

Latvijas komponistu savienības, Latvijas Nacionālās operas un Latvijas radio programmas „Klasika” rīkotajā vokālās kamermūzikas konkursā šī gada janvārī pirmo vietu izpelnījies Imanta Zemzara darbs „Zilā stunda” balsij, angļu ragam un klavierēm (M. Ķimeles dzeja). Otro prēmiju ieguva Ilona Breģe par „Requiem brevis” meco soprānam un stīgu kvartetam. 1958. gadā Filadelfijā, ASV, dzimušais komponists Imants Mežaraups, kas tagad dzīvo un strādā Rīgā: šajā konkursā ieguvis trešo prēmiju par ciklu solo balsij „Mīlas dziesmiņas” ar J. Kronberga, Z. Lazdas, J. Poruka un G. Saliņa tekstiem.

 

 

Latvijas laikrakstā Literatūra. Māksla. Mēs (5.-11. febr. 1998) komponists Andris Dzenītis ziņo par latviešu skaņdaru līdzdalību starptautiskos mūzikas forumos. Jaunais latviešu skaņradis Rolands Kronlaks izraudzīts par dalībnieku kompozicijās kursos, kuŗus no š.g. 9. febr. līdz 6. martam Meksikā rīko itāliešu komponists un paidagogs Franko Donatoni ar holandiešu komponistu Teo Lovendi kā vieslektoru. Starptautiskā jaunās mūzikas biedrība (International Society of Contemporary Music) savas gadskārtējās pasaules mūzikas dienas šogad rīko Mančesterā, Lielbritānijā, no 17. līdz 25. aprīlim. Atklāšanas dienas koncerta programmā iekļauts arī latviešu komponista Valda Zilvera skaņdarbs, kuŗu izpildīs dāņu akordeonistu duets „Sound Circus”.

 

 

Pēc dažu gadu darbības pārtraukuma, kas acīmredzot kalpojis kā briedīgs inkubācijas periods, Amerikas latviešu teātŗa Ņujorkas studija (ALTNS) šā gada 1. februārī nāca klajā ar Mārtiņa Zīverta viencēlienu Divkauja jaunās režisores Māras Abenes iestudējumā. Ārpus Latvijas dzimuši un auguši talanti, enerģiski, pārliecinoši un labā latviskā intonācijā šāva publikā Zīverta žilbīgās un amizantās replikas, gardi izsmīdinot un ar raito spēli patiesi iepriecinot skatītājus Jonkeru latviešu baznīcas sarīkojumu zālītē. Sagatavošanā arī Anšlava Eglīša Cilvēks grib spēlēt.

 

 

Apgāds Latvijas Akadēmiskā bibliotēka sērijā Latvijas zinātnieki pērngad izdeva divus bibliogrāfiskus krājumus: Latvijas Senāta senators Augusts Lēbers (Rīgā, 1997 141 lp.) un Latvijas Zinātņu akadēmijas ārzemju loceklis Dītrihs Andrejs Lēbers (Rīgā, 1997, 276 lp). Pēdējā, bez D.A. Lēbera paša publicētiem materiāliem, ievietoti Ādolfa Sprūdža un Arnolda Grāmatiņa raksti par ievērojamo tiesību zinātnieku, kā arī Ilmāra Lastovska intervija.

 

 

Par piemiņu senatoram un par godu viņa dēla 75. gadskārtai Dr. Tālava Jundža redakcijā iznācis rakstu krājums Baltijas valstis likteņgriežos. Potitiskas, ekonomiskas un tiesiskas starptautiskās sadarbības problēmas uz XXI gadu simteņa sliekšņa (Rīgā: Latvijas Zinātņu akadēmija, 1998, 742 lp). Vairāk nekā 40 līdzstrādnieku vidū ir baltieši (arī diasporā mītošie), pieci vācieši, četri krievi, viens soms un viens Izraēlas pilsonis. Apjomīgais sējums publicēts arī angļu valodā (tulk. Kārlis Streips). Abi sējumi izdoti glīti, bet paviršās rediģēšanas un nereti neprecīzās, kokainās angļu valodas dēļ droši vien neradīs sevišķi labu iespaidu ārpus Latvijas. Piem., Jāņa Krēsliņa tekstā kādreizējais Latvijas ārlietu ministrs Ludvigs Sēja pārkristīts par Arnoldu, Uldis Ģērmanis − par Ulgi, kureliešu vietā − „kurelieni”, bet virsrakstā minētais Stokholmas laikraksts Latvju Ziņas kļuvis par Latvijas Ziņām. Kļūdas ir arī latviešu valodas sējumā. Dīvaini izskatās bibliogrāfiskās piezīmes rakstu beigās − absolūti viss iespiests vienveidīgi kursīvā; šādā rakstībā ir pieņemts drukāt tikai grāmatu un periodisko izdevumu nosaukumus.

 

 

Mičiganas štata Kalamazū (Kalamazoo) pilsētā apgāda DEG klajā laistais Valijas Ruņģes trimdas literatūras vēstures materiālu (1944-1997) 2. sējums Caur akmeni diegu vilku (1997, 92 lp.) uzlūkojams kā populārzinātnisks ievads latviešu autoru tulkojumos (bez pretenzijām uz pilnību) gan no latviešu valodas svešvalodās, gan arī otrādi. Krājumu rotā daudzas rakstnieku un tulkotāju ģīmetnes. Cita vidū uzzinām, ka no igauņu rakstniekiem visvairāk tulkoti Zviedrijā patvērumu atradušā Augusta Gailita (1891-1960) prozas darbi.

 

 

Pēdējā laikā Rīgā daudz spriež par „augstākās izglītības koncepciju,” par iespējamām reformām. Šajā sakarībā prof. Gundars Ķeniņš-Kings izsaka trīs cerības, proti, 1) lai tiktu likvidēta „mākslīgā atšķirība starp akadēmisko un profesionālo izglītību − pēdējai jādod iespēja vairāk saskarties ar citām fakultātēm, 2) lai tiktu veicināta privāto augstskolu attīstība, jo tas došot gan plašāku izvēli, gan arī aizkavēšot monopolu izveidošanos augstākajā izglītībā, un 3) lai valsts stipendijas tiktu piešķirtas tikai tiem studentiem valsts un privātaugstskolās, kam tās nepieciešamas, bet atzinību un balvas saņemtu visi izcilnieki. Un kādi būt lasītāju ierosinājumi?

 

 

Pievēršoties stāvoklim Latvijas augstākajā izglītībā, Latvijas Universitātes prof. Pēteris Cimdiņš vēsta, ka 1997./98. akadēmiskajā gadā Latvijā 18 valsts augstskolās 1. kursa studijas uzsāka 15.800 jauniešu (salīdzinoši − 1993. gadā tikai 6966). Šajās valsts augstskolās studējošo kopskaits sasniedza 57.423 jeb 2% no Latvijas iedzīvotāju kopskaita. Juridisko personu dibinātajās (privātajās) 15 augstskolās studē vēl 6781 persona, t.i., 10,5% no studējošo kopskaita valstī (64.204 studējošie). Un, lai gan studējošo skaita pieaugums kopš neatkarības atjaunošanas ir bijis straujš, Latvija joprojām jūtami atpaliek no Centrāleiropas mazajām valstīm un Ziemeļvalstīm, kur studējošo īpatsvars ir 2,4 līdz 3,9% no iedzīvotāju skaita. Tā prof. Cimdiņš.

 

RE.

 

 

 

One world: The Baltic States − Seven Years of Success and Still Growing ir 60 minūšu gaŗa videofilma, ko gatavojusi „Ward Television Corporation” ar ASV Baltiešu fonda (USBF) sagādātiem līdzekļiem. Izlietoti filmu un foto materiāli no BBC archīviem, Latvijas televīzijas u.d.c. Filmā, ko komentē CBS žurnālists Čarlzs Osguds (Charles Osgood) objektīvi parādīti apstākļi Baltijas valstīs un pēcpadomju laika centieni atkopties no padomju centralizētas ekonomijas. Parādītas grūtības, kas jāpārvar, piem., padomju mentalitāte un bezatbildība, kā arī vides attīrīšanas problēmas. Par to runā vietējie dažādu nozaru speciālisti un ārzemju diplomāti, žurnālisti u.c. Īsumā parādīta arī Baltijas valstu vēsture no pirmskaŗa brīvības gadiem līdz 1991. gada janvāŗa cīņām.

Šī ir informatīva profesionāli gatavota filma, kas domāta publiskām televīzijas raidstacijām ASV un citur. Kopijas no šīs filmas var iegādāties par $28 (iesk. sūtīšanu) rakstot: USBF, 1100 17th Ave N.W., Room 605, Washington, D.C. 20036.

 

Helēne Hofmane