ILMĀRS BLUMBERGS LATVIJAS GADA MĀKSLINIEKS 

Četrpadsmitā maijā Latvijas Lietišķās mākslas muzejā Rīgā Mākslinieku Savienības prezidenta Egila Rozenberga vadībā notika Latvijas Mākslas dienu nobeiguma sarīkojums. Tika pasniegti apbalvojumi māksliniekiem un izteiktas pateicības Latvijas mākslas dzīves atbalstītājiem. Par Latvijas Gada mākslinieku no 13 dažādu mākslas organizāciju kandidātiem tika izraudzīts Ilmārs Blumbergs. Gada mākslinieka zelta medaļu Blumbergam piešķīra „par stila un mākslinieciskās pozīcijas konsekvenci, par izcilu scenogrāfiju un kostīmiem operas Aīda uzvedumam.”

Gleznotājai Līvijai Enzelīnai par nopelniem latviešu mākslā balvu pasniedza Kultūras ministrijas pārstāve. LMS galerija un lidsabiedrība Air Baltic rīkotā konkursā par labāko atzīta gleznotāja Helēna Heinrihsone, bet balvas vēl piešķirtas Ilzei Avotiņai un Sandrai Krastiņai. Vēl speciāla balva tika jaunajai māksliniecei Katrīnai Avotiņai.

I.B.

 

 

 

1998. g. 9. maijā Vesterosā, Zviedrijā, mūsu dzejniekiem Vizmai Belševicai un Knutam Skujeniekam pasniedza Tomasa Transtrēmera dzejas balvu 100.000 zviedru kronu apmērā. Šo 1997. gadā izveidoto balvu piešķir izcilākajiem Baltijas jūras piekrastes valstu dzejniekiem.

 

 

 

Komponista Aleksandra Okolo-Kulaka (1906-1989) atraitne Anna Okolo-Kulaka ar $50.000 kapitāla iemaksu 1998. gada sākumā pie Amerikas Latviešu Apvienības Kultūras fonda nodibinājusi sava vīra piemiņas fondu, kuŗa galvenais mērķis būs atbalstīt latviešu mūzikas jaunradi un jauno mūziķu izglītību.

 

 

 

Agate Nesaule dāvinājusi autores honorāru par latviski tulkoto grāmatu Sieviete dzintarā (Rīgā: Jumava, 1997) remonta darbu pabeigšanai pie Aspazijas mājas Dubultos, Rīgas Jūrmalā. Arī daļu no ieņēmumiem par pārdotajām grāmatām autore atvēlējusi Aspazijas mājas labiekārtošanai.

 

 

 

Komponists Helmers Pavasars (dz. 1903. g. 19. maijā Lejasciemā, dzīvoja Londonā, Anglijā) šogad nosvinēja 95. dzimšanas dienu. Apgāds „Musica Baltica” drīzumā laidīs klajā pirmo (no paredzētiem pieciem) H. Pavasara nošu krājumu. Komponists bija Latvijas Mūzikas akadēmijas Goda profesors un Jāzepa Vītola vecākais skolnieks. Miris 1998. g. 12. jūnijā, Londonā.

 

 

 

Šogad paiet 110 gadu kopš dzejnieces, aktrises, režisores un Mākslas akadēmijas studentes Birutas Skujenieces (1888 -1931) dzimšanas. „Un vienīgais, kas man no visa paliek (..) Ir klusā, baltā gaisma dvēs’les biķerī.” (No dzejoļa „Pēc izrādes”)

 

 

 

Rakstniekam un humoristam Pāvilam Gruznam (1878 -1950) 1998. gada 28. februārī bija atzīmējama 120 gadu jubileja. Gruzna bija Latvijas PEN kluba biedrs un savus feļetonus parakstīja ar pseidonīmu Pe-Ge.

 

 

 

1998. gada sākumā Rīgā Iznācis Ievas Akurāteres un Aivara Hermaņa dziesmu albums Plīvošana ar pilsētu. Dziedātāja un komponists savam kopdarbam izvēlējušies Linarda Tauna (1922 -1963) dzeju. Albuma reprezentācijas vakarā 12. februārī Rīgas pilī literātūras zinātnieks Viesturs Vecgrāvis teica: „Esam izdarījuši to, ko vajadzēja izdarīt jau sen − vienu no lielākajiem 20. gadsimta latviešu dzejniekiem pietuvinājuši latviešu publikai”. Linarda Tauna dzejas izlasi Plīvošana ar pilsētu ar Ojāra Vācieša ievadvārdiem 1988. gadā izdeva Rīgas apgāds Liesma.

 

 

 

Latvija Zinātņu akadēmijas prezidents Jānis Stradiņš kopā ar LZA ģenerālsekretāru Andreju Siliņu iesniedzis ierosinājumu Latvijas valsts prezidentam Guntam Ulmanim izsludināt 1999. gadu par „Latviešu valodas gadu”, kuŗa laikā vajadzētu nostiprināt latviešu valodas sociolingvistisko situāciju, popularīzēt latviešu valodas pareizu lietošanu saziņas līdzekļos un uzlabot latviešu valodas apmācību metodes valsts valodas nepratējiem. Labas sekmes!

 

 

 

Aplami ir par Ventspili domāt tikai kā par ostas pilsētu, caur kuŗu iet naftas transports. Tur atrodas arī viena no astoņām Latvijas mūzikas vidusskolām, kas tagad diez’ kādēļ tiek dēvētas par „koledžām”. Ventspils mūzikas koledža 1998. g. 18. aprīlī nosvinēja 70 gadu jubileju. Tās pirmais direktors bija dziedātājs Fricis Puķītis, bet kopš 1971. g. skolu vada pianists Vairis Martinovskis. Vispazīstamākais absolvents − tagadējais Rīgas Doma zēnu koŗa diriģents Jānis Ērenštreits.

Mūzikas vidusskolas darbojas arī Cēsīs, Daugavpilī, Jelgavā, Liepājā un Rēzeknē, bet Rīgā ir veselas divas − Dārziņa un Mediņa vārdā sauktās. Pēdējā laikā Latvijas presē lasīti uzskati, ka Latvijā it kā būtu par daudz mūzikas skolu. Grūti iedomāties paticamu argumentāciju šādam apgalvojumam.

 

 

 

Jaunā dzejniece un pēc diploma literātūras kritiķe, talsiniece Jana Vērdiņa ir desmitā Klāva Elsberga prēmijas laureāte. Apbalvojums piešķirts par vācu dadaistu dzejas izlases Annai Blūmai tulkojumu, ko Latvijā izdevis apgāds Enigma.

 

Biruta Sūrmane

 

 

 

Jāņa Jaunsudrabiņa Prozas balvas fonds tika nodibināts pie Jaunās Gaitas 1962. g. 13. augustā, lai katru otru gadu piešķirtu trimdas rakstniekiem balvu $500 apmērā par darbu, kas „latviešu daiļprozā ienes būtiski jaunas vērtības, paliekot augstas mākslinieciskas kvalitātes robežās”. Pirmo balvu 1963. g. rudenī piešķīra Ilzei Šķipsnai, kam sekoja Margarita Kovaļevska, Andrejs Irbe u.c. 35 gadu vēlāk, 1997. gada 1. novembrī ar valdes lēmumu tiek izbeigta fonda darbība un 1.440 Kanādas dolāru, kas ir puse no fonda līdzekļiem, tiek piešķirta JG redakcijai izlietošanai pēc ieskatiem, kamēr otra puse nododama Latvijas Rakstnieku savienībai Jaunsudrabiņa atdusas vietas sakopšanai Neretas Ķišķu kapos.

 

 

 

Šimbrīžam latviešu diasporas apgādu saskaitīšanai pietiktu ar vienas rokas pirkstiem. Pats ražīgākais ir Stokholmas Memento, ko pēc tā dibinātāja Jāņa Rituma (1914-1980) nāves līdz pat šai dienai vada Radio Sweden Latviešu redakcijas enerģijas un iekšēja spēka piesātinātais Vilnis Zaļkalns, kas vienlaikus ir arī LSDSP Ārzemju komitejas sirds un dvēsele. Pirms vairāk nekā 30 gadiem Memento laida klajā trīs apjomīgos sējumos Latvijas demokrātiskās republikas cīnītāja, izcilā valstsvīra, publicista, literāta, daudzu mākslu mīļotāja Fēliksa Cielēna (1888-1964) memuāru pirmizdevumu Laikmetu maiņā (1961-1964). Vērtīgās kultūrvēsturiskās un polītiskās atmiņas un atziņas tagad tiek pārspiestas piecos sējumos jaunā salikumā ar Cielēna meitas Izabellas priekšvārdiem. Līdz šim šogad iznākuši pirmie divi. 1 sēj. (228 lp.) aptveŗ laika posmu no 19. gs. 80. gadiem līdz 1907. g., bet II sēj. (196 lp.) noslēdzas ar „Bezvēstures lāsta pārvarēšanu”, t.i., izbeidzoties gaŗajai naktij un nodibinoties Latvijas valstij 1918. g. Var kontaktēt: Memento, Box 2134, S-141 02 Huddinge, Sweden.

 

 

 

 

Memento sadarbībā ar Rīgas apgādu Zinātne izdevis piezīmju, dokumentu u.c. materiālu krājumu Konsuls bez valdības 1979-1991 (1997, 107 lp.), ko varētu silti ieteikt kā rokas grāmatu Latvijas jaunajiem un topošajiem diplomātiem. Autors: Emīls Dēliņš, laikraksta Austrālijas Latvietis izdevējs un redaktors, ko 1979. g. Latvijas diplomātiskā un konsulārā dienesta vadītājs Dr. Anatols Dinsbergs ieceļ par goda vicekonsulu Melburnā. Drīz vien Dēliņš kļūst par goda konsulu un 1992. g. − par goda ģenerālkonsulu. Saistoša lasāmviela labā latviešu valodā.

 

 

 

Bez ziņām par akadēmiskās organizācijas Ramave darbību gan Latvijā, gan arī aiz tās robežām 100 eksemplāros iespiestajā Ramaves Amerikas kopas apkārtrakstā Celiņi (Losandželosā, 1998, 28 lp.) no Latvijas preses pārspiesti un Rūda Hofmaņa atlasīti mūsu filologu Rasmas Grīsles. Sarmas Kļaviņas un Jāņa Kušķa raksti, kuŗos izskan dziļa rūpe par mūsdienu latviešu valodas kvalitāti, ko pazemina galvenokārt krieviskie un angliskie piesārņojumi. Tiem esot „gaŗa sakne kā vārpatai”, kas „jārauj ārā”. Vislielāko interesi un apbrīnu izraisa no Dienas (23.4.1998) pārspiestā Mārtiņa Pīlādža intervija ar Latvijas Universitātes mācībspēkiem (Intu Freimani, Krišjāni Kariņu, Sarmu Kļaviņu, Daci Lūsi, Dzintru Paegli). Apbrīnu par atklāto valodu. Piem., intervijas „Latvijā, habilitēto doktoru zemē...” ievadā teiktais:

Aprobežotība − plika vai ietērpta − varas krēslā kļuvusi par normu. Ciniski un nedemokratiski, korumpēti un demagoģiski, − tādi ir mūsu demokratijas dārgie apkopēji. Spīguļo un laistās tie nicināti, nīsti un smieti.

Profesori un doktori? Taču gluži cita zeme? Un tomēr... Labos censoņus var sastapt arī šeit. Jefiņi ar dažādu pakāpju gradiem un portfeļiem, ērti pietupuši aiz zinātnes un izglītības reformas plakāta, dara brīnumu lietas. Šeit tiek pirktas un pārdotas profesoru vietas, pierakstītas doktoru un habilitēto doktoru disertācijās, izsolīti granti un organizētas integrācijas. Brīnumu zeme, kuŗā tituli tiek nodoti no paaudzes paaudzē, un klani un korporācijas taisa demokrātiju, atbilstoši saviem iekšējiem statūtiem.

 

 

 

Krievu un angļu valodas patapinājumi apdraud visu bijušajā padomju impērijā iekļauto tautu valodas − no Tadžikistānas līdz Moldovai, no Grūzijas līdz Igaunijai. Zīmīgi, ka nevis Lietuvā, bet Austrālijā ar Tasmanijas Universitāti saistītā Lietuviešu Studiju apvienība (LSS − Lietuvos Studiju Sambūris Tasmanijos Universitete) š.g. sākumā izdeva lietuviešu barbarismu vārdnīcu Nereikalingu Svetimožodžiu Rinkinys (1998. 65 lp.), kur Algimanta Taškūnas vadībā sakopoti 1150 vārdi, kas nav lietojami labā lietuviešu valodā − tādi kā autoservisas, autostrada, ažiotāžas, biznesmenas, hotdogas, marketingas, meras, paduška, pečius, stresas, striptyzas, žulikas vai arī kantri muzika, kas lietuviski nozīmē „pacietīgā mūzika”. (LSS POB 777, Sandy Bay, Tasmania, 7006 Australia).

 

 

 

Poļu dzejnieks Žbigņevs Herberts (Zbigniew Herbert) 1924-1998.

Vista is labākais piemērs tam, kas notiek dzīvojot vienmēr kopā ar cilvēkiem. Tā ir pilnīgi pazaudējusi putna vieglumu un izveicību. Viņas aste virs tās uz priekšu izvērstā rumpja atgādina pārāk lielu bezgaumīgu cepuri. Viņas retie svētlaimības brīži, kad tā stāv uz vienas kājas un aizlīmē savas apaļās acis ar plēvainiem plakstiem, ir apdullinoši riebīgi. Un, turklāt, tās dziesma ir parodija, pārgriezts rīkles pātari par kādu neizsakāmi jocīgu lietu: apaļu, baltu, pleķainu (jā, pleķainu) olu.

Vistas atgādina dažus dzejniekus.

Latviskojis Jānis Krēsliņš