Imants Zemzaris

VĒRTS PAMEKLĒT KOMPAKTDISKU PLAUKTĀ

Angļu ierakstu firma „Campion” iepriecinājusi ar četriem kompaktdiskiem, kuŗiem ir saistība ar mūsu mūziku un mūziķiem. Divi diski jo spoži reprezentē Latvijas pirmo vijoli Valdi Zariņu − viņa gaišo, jaudīgo, spartānisko spēli.

Pirmais no tiem saucas Baltic Violin Concertos (Campion Cameo 2004), un tajā iekļauti Jāņa Ivanova, Aula Sallinena un Jana Sibēliusa darbi. Par maz būtu teikt − patīkami −, ka pasaulē iziet mūsu klasiķa J. Ivanova (1906-1983) daiļrade. Angļu firma tai pakalpojusi arī detaļās: anotāciju grāmatiņā tieši Ivanovam atvēlēts visplašākais teksts, kuŗā komponista stila evolūcija aplūkota nevien Eiropas un bijušās Padomijas mūzikas, bet arī Latgales un Latvijas vēstures un mentalitātes kontekstā. Te pieminēta 1940. gada okupācija, „baigais gads”, nacionālkomūnistu sagrāve 1959. gadā, jāņuguņu dzēšana ar Pelšes šļūtenēm un daudz kas cits, kas sveštautiešiem nāks kā atklāsme. Komponista personība līdz ar to uzzīmējas dzīva un asi jūtoša − ne ziloņkaula tornī mītoša, bet gan kopā ar savu tautu un zemi sapīta vienos kolīziju un pretrunu mezglos. Un mūzikas skaņas tad klausās dziļāk, reljefāk, caururbjošāk... Blakus Ivanovam diskā ieskaņots ļoti populārais somu klasiķa J. Sibēliusa Vijoļkoncerts un mūsdienu somu skaņraža A. Sallinena viendaļīgais, īsais Koncerts. Pēdējais, kaut 1968. gadā sacerēts, tomēr somu etniskajās krāsās izturēts.

Otrajā diskā Tchaikovsky − Music for Violin and Orchestra (Campion Cameo 2005) V. Zariņš spēlē P. Čaikovski − Vijoļkoncertu un piecus nelielus skaņdarbus vijolei ar orķestri. Bezgala daiļi populāra mūzika un tai adekvāts atskaņojums, kuŗam, cerams, būs noiets pasaules tirgū.

Abos diskos V. Zariņu pavada Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris, ko diriģē pārmaiņus Vasilijs Sinaiskis un Pauls Megi − kādreizējie mūsu orķestŗa šefi.

Trešajā še pieminamā diskā Overtures conducted by Vassily Sinaisky (Campion Cameo 2006) mūsu simfoniskais V. Sinaiska vadībā spēlē viens pats − solo. Skan astoņas ļoti populāras operu uvertīras, kuŗām pateicoties disks varētu tikt tirgū pieprasīts, bet LNSO − iepazīts.

Un visbeidzot disks Musica Sacra (Campion RRCD 1341), kuŗā dzirdama arī balss. Inese Galante Latvijas Radio koŗa un Rīgas Doma ērģeļu pavadījumā dzied ļoti pazīstamus garīgos dziedājumus. Diska populārais repertuārs varbūt neliktos nemaz tik ievērību pelnošs, ja tam pa vidu nebūtu iestarpināti latviešu komponistu opusi − Paulas Līcītes „Ave Maria” un Jāzepa Vītola garīgās kantātes „Iesvētīšanai”, „Kalna sprediķis” un „Jēzus pie akas”. Angļu izdevēji atkal parādījuši džentlmenisku ieinteresētību mūsu mūzikas tautāslaišanā − P. Līcītei un J. Vītolam atvēlētas izvērstas anotācijas kopā ar ģīmetnēm.

Jāpiebilst, ka visos šajos diskos izmantoti Latvijas Radio ieraksti. Firma „Campion” tātad darbojusies kā reproducētajā, mūsu mūzikas sasniegumu tālāknesēja. Par to tai − sirsnīgs paldies!

 

 

---

 

Mārtiņš Lasmanis

DON KARLOS RĪGĀ

Jūnijā Nacionālajā operā sākās pirmais Rīgas opermūzikas festivāls. Plaša vēriena pasākums, aptveŗot piecu operu uzvedumus. Četri no tiem pieder pie aizvadītās sezonas repertuāra, piektais ir pirmizrāde − Verdi Don Karlosa jauniestudējums. Festivālā piedalās daudz viesmākslinieku. Kā iepriekšpārdošanā noskaidrojies, arī publika lielā mērā būs ārzemju viesi un kultūrtūristi, kas ir rīkotāju galvenā t.s. mērķa grupa. Biļešu cenas ir līdz divdesmit pieciem latiem. Atlaides vietējiem nav.

No piecām izvēlētām operām trīs ir Verdi darbi − Aida, Nabuko, Don Karlos. Nākamā gada festivālā, kas jau pieteikts, repertuārs būs vispusī gāks, ja arī nekas jaunāks par Antona Rubinšteina Demonu paredzēts nav.

Don Karlos ir lieliska izrāde, ievērojams notikums Rīgas teātŗu dzīvē vispār. Uzvedums ir tapis sadarbībā ar Stokholmas Tautas operu, kas pēdējos desmit gados guvusi lielus panākumus un atzinību kā Zviedrijā, tā ārpus tās. Arī ar savu Don Karlosu, ar to viesodamās pat Ņujorkā. Jaunā iestudējuma muzikālā vadītāja un galvenā diriģente ir Kerstina Nerbe, režisors ir Kles Fellboms (Claes Fellbom). Otrs diriģents Rīgā ir Jānis Zirnis.

Igauņu barītonu Are Sal (Aare Saal) Rodrigo lomā izņemot, pārējie dziedātāji ir Nacionālās operas spēki, par tādu uzskatot arī ārzemēs daudz angažēto Ingu Pētersonu, kuŗš šinī izrādē titullomā. Kopējais vokālais iespaids ir gluži vienkārši spožs. Liekas, starptautiskā publika ir pārsteigta − it kā kaut ko tādu nebūtu gaidījusi. Zigrīda Krīgere Elizabetes lomā rada sevišķu sajūsmu ar savu lielo atvadu dziedājumu pēdējā ainā. Nikolaja Goršeņina Filipam Otram ir karalisks svars un autoritāte. Viņa vientulības monologs izskan grandiozi, turklāt pavisam bez ārišķīgiem efektiem.

Tieši šinī ziņā − vokālā un skatuviskā snieguma atbrīvošanā no forsējuma un lieka skaļuma, no lieliem žestiem un citām operas manierēm, visvairāk izpaužas Tautas operas viesu svētīgais un Rīgā ļoti noderīgais darbs. Diriģente vada orķestri ar drošu, izteiksmīgu roku un nerada dziedātājiem grūtības, bet dod atbalstu. Režisors ir tiecies pēc mākslinieciskas vienkāršības, kas nekādi nekavē attēlot drāmatiskus konfliktus, kādu šinī operā daudz. Gadās jau arī viņam pa nevajadzīgai iedomai, piemēram, šinīs laikos izplatītā dziedātāju likšana gar zemi, bet tam mazāka nozīme.

Šī gada augustā Nacionālā opera viesojas Zviedrijā ar savu Nabuko, pie tam pilnā sastāvā, ar orķestri un kori. Gan ne Tautas operā, bet Dalhallā, Dalāmas novada pasakainajā brīvdabas skatuvē, kas ierīkota vecas kaļķakmens lauztuves milzu dobumā.