VALENTĪNS PELĒCIS

Š.g. 14. augustā mūsu ilggadējais līdzstrādnieks Valentīns Pelēcis kļuva deviņdesmitgadnieks. Pirms 71 gada viņš publicē savu pirmo nenopiet­no darbu kā Kudiņovas Donats (Svari 2.9.1927), bet pirmo nopietno − piecus gadus vēlāk žurnālā Jaunā Raža (1932). Pirms II Pasaules kaŗa raksta Malienas Ziņās, Latvijas Kareivī, Brīvajā Zemē. Seko pirmais krievu gads, vācu gadi, Latviešu leģions, cīņas pret sarkanarmiešiem „sairstošas atvaires kauju smailēs” Pomerānijā un Meklenburgā, gūstekņu nometne Beļģijā, dienests britu armijas sardzes vienībās, „lielā izklīšana” un nonākšana 1951. gadā ASV, kur, līdzās smagajam maizes darbam, tiek atsākta aktīva literāra darbība − dzejgrāmatas Rietā (1963) un Naktī (1976). Īsprozas krājumi Apvāršņi (1957) un Sieksta (1965), lasītāju ļoti iemīļotā autobiogrāfiskā triloģija Malēnieša pasaule (1967-1971), kam pievienojas atmiņu grāmata Malēnietis kaŗā (1974), kas šogad pārpublicēta Rīgā ar nosaukumu Leģionārs cerību gūstā apgādā Liesma. Trimdas periodikā, arī Jaunās Gaitas lappusēs, atrodams liels skaits dzejoļu, rakstu, recenziju. Neraugoties uz oku­pāciju, kaŗa, bēgļu un svešuma gadiem, citējot pašu rakstnieku, „tomēr kāda daļa kas manī vēl nekad nav bijusi gūstā, ne svešumā. Tā vēl aizvien dzīvo mājās [Mālupes Ciršņos − Red]. Tādās mājās, kādu maniem bērniem nekur vairs nebūs”.

R.E.

 

Prozas rakstnieks un dzejnieks Valentīns Pelēcis savā 90. dzimšanas dienā, 1998. gada 14. augustā, Minesotas pavalsts Džordanā (Jordan).