JŽ− Juris Žagariņš, Masačusetā, ASV

 

 

 

<SVEIKS>, <s.c.r> Piektdien, 24. jūlijā Ievandas ziņu biļetenā internetā parādījās šāda ziņa no Neatkarīgās Rīta Avīzes.

„Krievijas ģenerālkonsuls Daugavpilī Genādijs Kaznačejevs pasniedzis daugavpilietim, Afganistānas kara dalībniekam Valērijam Zaharevskim Sarkanās Zvaigznes ordeni. V. Zaharevskis dienēja laikā, kad PSRS valdība sūtīja nesen iesauktos puišus uz Afganistānu. Nežēlīgā kaujā ar dušmaņu vienību no sešiem V. Zaharevska komandētajiem karavīriem dzīvi palika tikai trīs, taču pretinieks atkāpās. Par apbalvošanu bija zināms drīz vien pēc kaujas, taču tad sakarā ar PSRS sabrukumu dokumenti palika nenoformēti”.

Vai par šo lietu mums latviešiem visā pasaulē nevajadzētu nekavējoties sacelt milzīgu brēku?

Laikā kad Krievijas valdība grauj Latvijas tēlu ar sūdzībām par atdzimstošo nacismu un bezprecedenta Genocīdu pret saviem nevainīgiem krievvalodīgajiem nepilsoņiem Latvijā, šī pati valdība nekaunas piešķirt kādam Latvijā rezidējošam, droši vien krievvalodīgam nepilsonim, PSRS Sarkanās Zvaigznes bļendaku par to, ka šis kādā cīņā Afganistānā panācis „dušmaņu” atkāpšanos. Nekas, ka bojā gāja puse viņam padoto puišu. „Dušmaņu” atsišana panākta vienlaicīgi ar PSRS pašas atkāpšanos − un tāpēc bļendaks piešķirts tikai tagad, desmit gadus vēlāk. Vai tas nozīmē, ka PSRS tagad būtu tik tālu atkopusies?

Kas te notiek? Vai Krievijas valdība tagad nesāks piešķirt bļendakus tiem saviem pārējiem Latvijā rezidējošiem kaŗa noziedzniekiem, kuŗi savā laikā bendējuši arī latviešus un tādā veidā panākuši latviešu „atkāpšanos” Lielā Tēvijas kaŗa laikā?

JŽ

 

 

 

<SVEIKS> Kamdēļ lai mēs ārzemēs brēktu? Latvijā sabiedriskās, kā arī saimnieciskās dzīves priekšā sēž vecie čekas pulkveži, kuŗi tā kā tā neko nedarīs.

Arturs Pormals, Čikāgā, ASV

 

 

 

<SVEIKS> Es nevaru saprast, par ko Juris te uztraucās?

Puisis Padomju laikā dienējis Afganistānā, kur ticis rekomendēts Sarkanās Zvaigznes ordeņa saņemšanai. Ir tak vienalga, vai viņš ir krievvalodīgais, nepilsonis, vai arī tagadējais Latvijas pilsonis.

Kā bieži notiek militārās un citās birokrātijas, viņa papīri netika laicīgi izstrādāti. Kļūda labota, un puisim piešķirts, kas viņam būtu bijis jau sen jāsaņem. Politisks izteiciens? Manuprāt nē.

Šādi cipari notiek arī šeit, ASV, kur pēc gadiem tiek apbalvoti veterāni par varonību kādā iepriekšējā kaŗā. Un mēs neprasām, cik ienaidniekus viņš ir nolicis no kājām, un kas tie tādi bija. Iesauktajiem arī neprasīja, vai viņi vēlējās piedalīties konfliktā, kur viņus sūtīja valdība.

Un ir latvieši, kas bija Sarkanā Armijā Otrā pasaules kaŗa laikā, kuŗi tika apbalvoti ar padomju „bļendakiem” par to, ka bija cīnījušies pret latviešu leģionāriem Volchovā un Kurzemes katlā un daudzus nogalinājuši. Vai par to kāds uztraucās? Es šaubos.

Georgs Liepiņš, Ziemeļkarolainā, ASV (Divreizējs Vietnamas veterānis un ASV „bļendaku” nēsātājs.)

 

 

 

 

 

<SVEIKS> Vai oficiāli starptautiski ir atzīts, ka PSRS agresija Afganistānā ir noziegums? Vai kāds par to arī ir saņēmis sodu? Vai PSRS mantiniece Krievija ir oficiāli atzinusi, ka Afganistānas kaŗš bija noziegums? Ja nē, tad par šo gadījumu var kliegt cilvēktiesību aktīvisti un citi labas gribas cilvēki, bet oficiālā līmenī diez vai pret to var protestēt.

Vents Zvaigzne, Rīgā

 

 

 

<SVEIKS> Un ko tad te varētu ieteikt darīt (reaģēt)? Paņemt plinti un apšaut visus Krievijas vēstniecības dalībniekus? Tas tak būtu pretrunā ar cilvēktiesībām. Rupji runājot, jau tā ir vienmēr bijis, ka stiprajam ir vara rokā un vājie var tika fiksi reaģēt pļāpkanālos. Ko reālu var ieteikt darīt? Ar plakātiem skraidīt riņķī vai? Tas taču tāds marasms. Varbūt labprātīgi atteikties no ēšanas, kas manā uztverē ir vēl lielāks idiotisms. (Tad jau drīzāk tiem neliešiem ēst nedot, bet to jau nevar dabūt gatavu). Un iespējams, ka reaģēt kā padsmitgadīgam pusaudzim uz katru vismazāko muļķību arī nemaz nav sevi apzinošas un godā turošas valsts vispareizākā rīcība, jo kādu kaitināt jau tikai tad ir interesanti, ja tas par to skaišas un ņem visu pierē.

Alvils Tirāns, Lattelekom Rīgā

 

 

 

<s.c.r> Vai Žagariņš gribēja apgalvot, ka Krievija bija tā, kas organizēja SS leģionāru parādi Rīgā? Labāk papētiet pats, pirms runājat par „sūdzēšanos par atdzimstošo nacismu”!

Jā, bija reiz tāds Sarkanās Zvaigznes ordenis. Parasti to piešķīra kareivjiem, seržantiem un leitnantiem par varonību kaŗa laukā. Es domāju, ka tagad jau tas nomainīts pret ko citu. Skaidrs, ka tas ir reliks no PSRS laikiem.

Bet es nevaru saprast, kas jūs īpaši sāpina šai gadījumā? Vai tas, ka apbalvots „krievvalodīgais”? Turpmāk gan lūdzu rakstiet skaidri „krievs”, citādi es jūs saukšu par „latvalodīgo”. Bez tam, kas jums par vajadzību rakstīt krievu ziņkopā, un vēl − skaidrs, ka jūs pats esat angļvalodīgais tā vai tā. Vai arī jūs traucē tas, ka šis vīrs ir nepavalstnieks? Nu − tad tieši tāpēc Krievija ir iestājusies par pilsoņtiesībām Latvijā!

Andrejs Nikolajevs, Ulmas Universitātē Vācijā

 

 

 

<s.c.r> Es nodzīvoju Afganistānā trīs gadus pirms krievu invāzijas. Es varu jums pateikt, ka tā bija ļoti nabadzīga zeme, bet tās ļaudis bija visā visumā daudz civīlizētāki, daudz diženāki un daudz viesmīlīgāki pret svešniekiem, nekā daži labi krievi šajā ziņu kopā mēdz būt!

JŽ

 

 

 

<s.c.r> Jūs būsit dzīvojis tikai galvas pilsētā Kabulā. Vai jūs kādreiz esat bijis tuvāk Pakistānas robežai? Starp citu, ko jūs tur darījāt? Vai jūs nebijāt viens no KGB ielikteņiem, kas veicināja sacelšanos pret ķēniņu?

Jūs droši vien zināt anekdoti par krievu, kas piegājis pie kāda Rīgas iedzimtā prasa, „Sakiet man lūdzu, kur es varētu nopirkt maizi?” Un iedzimtais atbild, „Pa kreisi, pa labi, pa kreisi līdz stacijai − nopērc biļeti un brauc mājās − tur ir maize”. Labi − es pārfrāzēšu šo anekdoti − ejiet meklēt savus diženos, jaukos, civilizētos ļaudis ziņu kopā <soc.culture.baltics> un nerakstiet vairs uz <soc.culture.russian> savas bēdu vēstules!

PS Ja jūs kādreiz iedomātos viesoties Krievijā, es pacentīšos darīt zināmas turienes ierēdniecībai jūsu idejas, jūsu nostāju pret Krieviju, u.t.t. Nemaz negaidiet, ka tiksit laipni Uzņemts Krievijā. Tas nav nekāds joks − tā ir informācija.

Andrejs Nikolajevs, Ulmas Universitātē Vācijā

 

 

 

<s.c.r> Nu būšu Andreju Nikolajevu sakaitinājis. Nē, es nekādā gadījumā nebiju saistīts ar KGB kautkādā pretdarbībā pret Afganistānas ķēniņu. Es nodarbojos Afganistānā kā zinātņu mācību pārzinis vidusskolās Ghazni provincē (kur dažas skolas nav nemaz tālu no Pakistānas robežas) un kā fizikas instruktors Kabulas Universitātē. Protams, gadījās ari satikties ar KGB ielikteņiem, bet tie visi gadījās būt etniski krievi.

Un paldies par piedāvājumu atslēgties no šīs ziņu kopas. Tas neko nemainīs, jo turpat <soc.culture.baltics> ziņu kopā uzturas krievi, kas uzstājīgi prasa mīlestību un balstiesības no baltiešiem.

Man jāpasaka arī, ka man grūti iedomāties kādu Rīgas krievu, kurš bez palīdzības nevarētu atrast maizes veikalu Rīgā.

Starp citu. man imponē jūsu sabiedriskie kontakti! Vai jūs tiešām domājat brīdināt Maskavas mēru Juriju Lužkovu par maniem ieskatiem?

JŽ

 

 

 

<s.c.r> Andrej, vai tu traks! Vai esi aizmirsis laikus, kad valsts aicināja cilvēkus ziņot vienam par otru? Ja tu nevari vairs savaldīties, tad labāk izlamājies, bet nedraudi Žagariņam ar griešanos pie ierēdniecības!

Vladimirs Makarenko, Ņujorkas Universitātē ASV

 

 

 

<s.c.r> Man nepatīk rupja valoda. Es esmu miermīlīgs cilvēks. Bet Žagariņš ir krievu ienaidnieks un man nākas grūti iedomāties, kā viņam klātos, ja viņš iedomātos ceļot pa Krieviju. Es, protams, tādā gadījumā darītu visu savos spēkos, lai pasargātu viņu no krievu brutalitātes un no saskarsmes ar krievu mežoņiem. Starp citu, vai jūs zināt, ka Amerikas valdībai ir tāds persona non grata saraksts, kuŗā pierakstīti visi, kas nav laižami iekšā Amerikā? Es domāju, ka būtu pēdējais laiks Krievijai arī tādu sarakstu iesākt, un es priecātos, ja Žagariņš būtu pašā pirmā vietā.

Andrejs Nikolajevs, Ulmas Universitātē Vācijā

 

 

 

<s.c.r> Juri, jūs rakstāt par „krievu invāziju” Afganistānā un jūs acīmredzot nelabprāt lietojat tādu politiski korektāku terminu kā „Padomju invāzija”. Vai tad nevarētu to tik pat labi nosaukt arī par „igauņu invāziju” vai „latviešu invāziju”, tādā veidā godinot arī Sarkanarmijas diženos nekrievu kareivjus un karavadoņus?

Vadims Kolosovs, Toronto, Kanadā

 

 

 

<s.c.r> Viens no bijušajiem Padomju gaisa spēku komandieŗiem, kurš ilgi vadīja Afganistānas ciematu apbumbošanu, bija latvietis vārdā Dainis Turlais. Vēlāk, viņš bija kādu laiku neatkarīgās Latvijas Iekšlietu ministrs. Nemaz nebūtu pārsteigts, ja starp viņa suvenīriem ir viens vai vairāki Sarkanās Zvaigznes ordeņi. Nē, Vadim, es neuzskatu, ka šis latvietis ir kautkādā veidā dižens. Skaidrs, ka viņš ir visaugstākā mērā inteliģents un spējīgs vīrs, bet viņš ir līdzvainīgs PSRS noziegumos. Es aiz paviršības apzīmēju invāziju kā „krievu invāziju”. Man vajadzēja teikt „Padomju invāzija”. Bet tā ir smalka atšķirība, un krievi paši ne vienmēr to ievēro. Nupat viens no jūsu tautiešiem sabozās, kad es viņa tautas brāļus nosaucu, polītiski korekti, par „krievvalodīgajiem”. Bet neapstrīdams paliek fakts, ka PSRS bija krievu impērija. Tas, ka šajā impērijā ietilpa ne tikai krievu tauta, bet arī citas tautas, nemaina faktu, ka tā bija krievu impērija.

JŽ

 

 

 

<s.c.r> Visi, kas ieņēma jebkādu sabiedriski atbildīgu amatu PSRS bija līdzvainīgi PSRS grēkos. Un jūs pats, dzīvodams Afganistānā un skolodams topošos komunistiskos kadrus, tur grēkojāt pret brīvību alkstošo afgāņu tautu. Vai kāds var tagad aprēķināt, cik cilvēku aizgāja bojā, pateicoties tam, ka jūs saviem studentiem iemācījāt fiziku?

Andrejs Nikolajevs, Ulmas Universitātē Vācijā

 

 

 

<s.c.r> Atgriezīsimies labāk pie temata. Nav salīdzināma Sarkanarmijas invāzija Afganistānā ar Latviešu leģiona cīņām pret Sarkanarmiju. Latviešu leģions tika izveidots tad, kad jau vācu kaŗaspēks atkāpās un latvieši ne par ko negribēja padoties baigā gada turpinājumam. Padomju invāzija Afganistānā turpretim bija cinisks uzbrukums nabadzīgai zemei, kas nekādi neapdraudēja Padomju Savienību. Tas ir fantastiski, ka Krievija var turpināt piešķirt ordeņus vairs neeksistējošas valsts vārdā, kamēr tā atsakās uzņemties tās pašas izbijušās valsts atbildību par savām kaimiņvalstīm nodarītajām pārestībām.

Personīgi, es īpaši nepiekrītu Jurim Žagariņam, ka par šo lietu būtu jāsaceļ liela „brēka”, nedz arī viņam bija liela atsaucība latviešu valodas vēstkopā <SVEIKS>, kad viņš tur tā izteicās. Mēs nemaz nezinām, vai te ir darīšana ar kaŗa noziedznieku. Bet ja gribam runāt līdzībās, tad Sarkanās Zvaigznes piešķiršana kādam bijušam sarkanarmietim Daugavpilī ir apmēram tas pats, kā Dzelzkrusta piešķiršana kādam gulagu pārcietušām latviešu kanakam, kas dzīvo kautkur Krievijas federācijā − teiksim Krasnojarskā.

Māris Ozols, latvietis Apvienotā Karalistē

 

 

 

<s.c.r> Man nav sevišķa respekta pret Krievijas valdību. Krievijas valdība ir tik pat liekulīga par savu vēsturi, kā visu citu valstu valdības. Taču es nedomāju, ka tā būtu saucama pie atbildības par PSRS noziegumiem, lai gan es jums piekrītu, ka tā liekuļo ar savām mantinieces tiesībām. Mantojuma jautājumos tiesu spriest nav vienkārši.

Kas attiecas uz Dzelzkrustu, tas nav nekāds latviešu ordenis. Un Afganistāna nav salīdzināma ar Latviju. Līdzība ir drīzāk ar Vietnamu. Ja ASV piešķirtu analogu ordeni kādam Vietnamas kara veterānim, kas būtu apmeties uz dzīvi, teiksim Krasnojarskā, varbūt krievu avīzēs būtu lasāmas piezīmes par to. Bet vai Amerikā dzīvojošais Žagariņš pret to protestētu?

Vadims Kolosovs, Toronto, Kanadā

 

 

 

<s.c.r> Pielaižu, kareivis Zaharevskis varbūt nebija nekāds kaŗa noziedznieks. Tomēr, man tas šķiet vairāk nekā ačgārni, ka viņam tagad, tik ilgus gadus vēlāk, tiek piešķirta atzinība par to, ka viņš it kā panāca dušmaņu „atkāpšanos” vienlaicīgi ar brīdi, kad PSRS cieta savu galīgo sakāvi un it kā uz visiem laikiem izkūpēja. Vispār, ko nozīmē „atkāpšanās” partizānu karā? Afgāņi uzbruka ātri un asi tur, kur ienaidnieks bija izvirzījies neapsargāts, un tik pat ātri pazuda no cīņas lauka savās paslēptuvēs, kur bumbvedējiem tos neatrast. Kas tā par varonību, pusi sev padoto vīru tādā uzbrukumā zaudēt? Vienīgā atkāpšanās notika tad, kad Sarkanarmija pārcēlās pāri Amudarjas upei virzienā uz ziemeļiem.

Var jau būt pat, ka šajā gadījumā kareivis Zaharevskis tiešām bija izrādījis kautkādu varonību. Bet vai PSRS uzbrukums Afganistānai bija maigāks noziegums nekā Latvijas okupācija roku rokā ar Lielvāciju Otrā pasaules kaŗa sākumā? Ja reiz PSRS ir tagad, paldies Dievam, pagalam, tad Krievijai nevajadzētu nodarboties ar nokavētas atzinības piešķiršanu par varoņdarbiem Afganistānas izpostīšanā. Tas ir tas pats, kas atzinības piešķiršana par varoņdarbiem sakarā ar Latvijas valsts piesavināšanos. Es ceru, ka lielais vairums latviešu tomēr man piekrīt.

Jūs sakāt, ka Dzelzkrusts nav latviešu ordenis un Afganistāna nav nekāda Latvija. Es saku, ka Sarkanā Zvaigzne nav nekāds krievu ordenis un Latvija nav nekāda Krievija.

Ja kāds zudušais amerikāņu Vietnamas kaŗa veterānis uzpeldētu Krasnojarskā, tad tā būtu kolosāla sensācija ASV presē! Bet ASV ir un paliek tās pašas ASV, un ne es ne kāds cits nevar apšaubīt ASV tiesības jebkuram savam pilsonim piešķirt nokavējušos atzinību.

JŽ

 

 

 

<s.c.r> Mums būtu jāuzmanās salīdzināt Afganistānas invāziju ar Latvijas okupāciju. Latvijas okupācija 1940. gadā nebija nekāda invāzija šī vārda tīrā nozīmē. Tas bija klaji amorāls un traģisks akts, bet Latvijas valsts taču toreiz nemaz nepretojās, un tāpēc ir aplami salīdzināt Afganistānas invāziju ar Latvijas okupāciju. Un kad otro reizi PSRS okupēja Latviju, tad tas notika sakarā ar cīņu pret Lielvāciju. Ja jūs sakāt, ka šī cīņa pret Lielvāciju bija noziegums, tad kādu citādu rīcību jūs būtu ieteicis? Baltiešiem bija savi iemesli pretoties PSRS okupācijai, bet vai viņu rīcība ir apzīmējama par varonību? Viņi cīnījās roku rokā ar vienu monstru pret otru tādu pašu. Gadījās, ka pirmais monstrs bija drusku iecietīgāks pret baltu pamattautām, bet otrs monstrs sēja nāvi uz visām pusēm vienādi.

Jūs sakāt: „Sarkanā Zvaigzne nav nekāds krievu ordenis. Latvija nav nekāda Krievija”. Es ceru gan, ka Sarkanā Zvaigzne vairs nav nekāds krievu ordenis. Latvija varētu tāpat piešķirt Dzelzskrustu kam vien tā vēlas, un ja Latvijas valdība šādā veidā apliecinātu savu saistību ar bijušo Lielvāciju, tad tā nebūtu Krievijas problēma. Tā būtu gan tikai Latvijas problēma.

PSRS uzbrukums Afganistānai bija ne vairāk, ne arī mazāk noziedzīgs par ASV uzbrukumu Vietnamai. Uzdrošinos teikt, ka PSRS ir bijusi vēl lielāka noziedzniece šai gadsimtā nekā ASV. Tāpēc, ja Krievija grib apliecināt savas saistības ar bijušo PSRS, tad es varu saprast, ka tas uztrauc Latviju. Bet tas tomēr nekādi nepataisa kareivi Zaharevski par kara noziedznieku.

Vadims Kolosovs, Toronto, Kanadā

 

 

 

<s.c.r> Tā ir problēma Latvijas tēlam vēl mūsulaikos, ka Latvijas valdība toreiz nemaz nepaspēja oficiāli protestēt PSRS okupācijas faktu. Bet vai jūs nezināt, ka latviešu tautas pretestība pret okupējošo PSRS varu izpaudās gaŗā, izmisīgā partizānu kaŗā, kas turpinājās vēl ilgi pēc tam, kad vairs nebija neviena, kas kaŗotājiem atklātībā izteiktu atzinību par viņu varonību?

Es piekrītu, ka PSRS uzbrukums Afganistānai ir salīdzināms ar ASV uzbrukumu Vietnamai. Es pat teiktu, ka ASV kopš Otrā Pasaules kaŗa ir nodarījušas daudz plašāka mēroga postu neattīstītajās valstīs, nekā PSRS to ir darījusi.

Labi, teiksim, ka Zaharevskis nebija nekāds kaŗa noziedznieks. Vēl mazāk pamata nosaukt tos vecos latviešu zaldātus par noziedzniekiem, kas cīnījās pret Sarkanarmiju okupējošās Lielvācijas bruņoto spēku ietvaros. Vismaz tie latvieši cīnījās, lai pasargātu savu zemi no naidīga uzbrucēja. Kareivis Zaharevskis turpretī pats bija uzbrucējs, bez jebkāda augstāka morāla attaisnojuma savai varonībai.

JŽ

 

 

 

<s.c.r> Nav labi vispārināt − ne katrs latvietis, kas izpelnīja Dzelzskrustu Otrā Pasaules karā bija varonis, un ne katrs Padomju armijas kareivis, kas Afganistānas karā izpelnīja Sarkano Zvaigzni bija kaŗa noziedznieks. Abos gadījumos es saredzu galvenokārt cilvēku upurus, nevis varoņdarbus.

Vadims Kolosovs, Toronto, Kanadā

 

 

 

<s.c.r> Tikai vēl viens jautājums Žagariņam: paskaidrojiet lūdzu mums savu nostāju pret ASV kaŗadarbību Vietnamā − vai tiešām jūsu uztverē tai nebija nekādas atšķirības no PSRS kaŗadarbības Afganistānā? Ja atbildēsit „jā, bija”, tad jūs esat liekulis. Ja atbildēsit „nē, nebija”, tad es jums ieteiktu aiziet uz kādu Vietnamas kaŗa veterānu saietu un klātesošiem pateikt, ka viņi visi ir kaŗa noziedznieki − tad gan jūs nožēlosit, ka jūsu dzīves vieta nav Krasnojarskā!

Dr. Vladimirs Svetlovs, Viskonsīnas Universitātē, ASV

 

 

 

<s.c.r> Es domāju, ka ASV kaŗadarbība Vietnamā pēc būtības ir salīdzināma ar PSRS kaŗadarbību Afganistānā, un es pazīstu Vietnamas kaŗa veterānus, kas tāpat domā, lai gan viņi noliedz, ka viņi būtu kaŗa noziedznieki. Un nē, es nekad negribētu dzīvot Krasnojarskā.

Nu, varbūt varam teikt, ka mēs ar Vadimu tomēr esam pamatā vienisprātis?

JŽ

 

 

 

<s.c.r> Skaidrs, ka nekāds liekulis jūs neesat. Jūs tikai visas lietas vērtējat no vienas tautas redzes viedokļa. Man ir bijusi izdevība iepazīties ar daudzu veidu nacionālistiem, un man jāatzīst, ka ne visi viņi ir liekulīgi vai šauri domājoši cilvēki, lai gan tas tā varētu likties bezpartejiskam vērotājam, no malas skatoties.

Man ir viens paziņa, kas pieauga Krasnojarskā. Viņš man reiz apgalvoja, ka Krasnojarska ir viena no skaistākām vietām visā pasaulē. Es ticu viņam, ka tā tas tiešām ir.

Vadims Kolosovs, Toronto, Kanadā