Jānis Labsvīrs

ASV-BALTIJAS CHARTA – US-BALTIC CHARTER

 

Vārdam charta (charter) angļu valodā ir vairākas nozīmes. Arī šim dokumentam grūti atrast viennozīmīgu definējumu vai apzīmējumu.

Pašā Chartā teikts, ka tā „polītiski saistoši visaugstākajā līmenī apstiprina principus un pasākumus individuālo un kopīgo centienu vadīšanai, lai sasniegtu Chartas mērķus”.

Īstenībā Charta ir vienpusēja deklarācija ko izstrādāja Savienotās Valstis, uzaicinot Baltijas valstu prezidentus to parakstīt 1998. g. 16. janvārī. Līdz ar to tas rada illūziju, ka izstrādāšanā būtu piedalījušās arī Baltijas valstis un uzliek to prezidentiem polītisku un morālu atbildību par chartas saturu. Tā nerada ne juridiskus pienākumus, ne tiesības. Charta ir ASV ārpolitikas deklarācija, sevišķi attiecībā uz Baltijas valstīm. Bet tur norādīts arī, ko ASV sagaida no Latvijas, Igaunijas un Lietuvas. Tas izteikts tā, it kā pašas Baltijas valstis būtu to noteikušas un deklarējušas. Līdz ar to Charta lielās līnijās nosprauž arī Latvijas, Igaunijas un Lietuvas ārpolitiku.

ASV prezidents Bills Klintons (Clinton) savu labvēlību Baltijas valstīm izteicis apmeklējot Latviju. Tomēr viņš, tāpat ārlietu ministre Olbraite (Madeleine Albright) un tās vietnieks Stroubs Talbots (Strobe Talbott), ļoti labi saprata, ka NATO paplašināšanu, pirmā gājienā ignorējot Baltijas valstis, var iztulkot kā šo valstu atstāšanu par upuri Krievijai. Chartas rašanos var lielā mērā izskaidrot ar ASV vēlēšanos uzsvērt, ka tas tā nav un novērst radīto pesimismu un bažas baltiešiem. Tādēļ arī tur nepārprotami teikts, ka „Amerikas Savienotās Valstis apsveic Latvijas, Igaunijas un Lietuvas centienus un atbalsta to pūles pievienoties NATO”. Nav zināms līdzīgs dokuments, kuŗā ASV tik noteikti, simpātiski un labvēlīgi deklarējusi savas attiecības ar kādu valsti vai to grupu, kā tas darīts Chartā.

Ir jau pareizi, ja saka, ka papīrs panes visu un vārdi nav darbi. Skeptiķi var atsaukties uz Atlantijas Chartu ko 1941. gadā pieņēma Rūzvelts (F.D. Roosevelt) un Čerčils (Sir Winston Churchill) deklarējot Sabiedroto mērķus kaŗā ar Hitleru. Bet tas bija propagandas manifests, kā to tagad apzīmē pazīstamais ziņu avots Britu enciklopēdija (1997, 1. sēj., 672. lp). Nav domājams, ka ASV-Baltijas Charta būtu radīta propagandas nolūkā, jo ASV iespējamā veidā aizstāvēja Baltijas valstu intereses visus 50 okupācijas gadus, sevišķi pēc prezidenta Rūzvelta nāves.

Chartas saturs sadalīts 6 nodaļās.

 

Ievads. [Tulkojumā vārds ievads izlaists. Kādēļ?] Īsumā savilkti Chartas mērķi: integrēta Eiropa, demokrātija, likuma vara, brīvais tirgus un cieņa pret cilvēka tiesībām. No jauna pateikts, ka ASV nekad nav atzinušas Baltijas valstu vardarbīgo iekļaušanu (forcible incorporation) PSRS 1940. gadā. Tā tad atkārtoti noraidīts Krievijas un viņas draugu Latvijā apgalvojums par brīvprātīgu pievienošanos PSRS. Ja arī vārds okupācija nav tieši lietots, tad apzīmējums „vardarbīga” nepārprotami uz to norāda. Jāpriecājas, ka Saeima ar savu lēmumu okupācijas faktu, kaut vēlu, atzinusi un jānožēlo to varas vīru rīcība, kuŗi mazina šī lēmuma nozīmi.

Pieminot cilvēka tiesības, līdztiesīgas attiecības starp etniskām un reliģiskām grupām, nekur nav tieši norādīta vai izcelta t.s. migrantu problēma, kas tik svarīga Latvijai un Igaunijai. (Par to izteikusies kādā intervijā ASV ārlietu ministre Olbraita, komentējot Saeimā pieņemto pilsonības likumu un referendumu.)

 

Partnerības principi. Uzsvērta partneru uzticība Apvienoto Nāciju organizācijas principiem, tāpat tiem, kas ietverti Helsinku nobeiguma aktā, Eiropas drošības un sadarbības organizācijas dokumentos (EDSO) un Vispārējā cilvēktiesību deklarācijā.

Par svarīgāko var uzskatīt šīs nodaļas pirmo paragrāfu: Amerikas Savienotajām Valstīm ir patiesas dziļas un ilglaicīgas intereses Latvijas, Igaunijas un Lietuvas neatkarībā, suverenitātē, territoriālajā veselumā un drošībā. Neaizmirsīsim, ka to ASV saka šodien. To nedrīkst nenovērtēt. Ja kāds neatbildīgs Krievijas avantūrists mēģinātu no jauna okupēt Baltijas valstis, tas būtu pliķis ASV sejā. To dzirdētu nevien Amerikā un Eiropā, bet arī pasaulē.

Tie, kas atceras Korejas kaŗu un tā laika politiskās debates Savienotajās Valstīs, atcerēsies, ka vairāki pazīstami politiķi uzsvēra − Staļins devis piekrišanu Korejas kaŗa sākšanai, pārliecināts, ka Amerika nav ieinteresēta Korejas problēmās. Pārmeta ASV prezidentam Trūmenam (Harry S. Truman), ka viņš bijis nolaidīgs, iepriekš nedeklarējot Amerikas intereses Korejas neatkarībā. Ja tas būtu zināms Staļinam, viņš neriskētu karu sākt.

Analizējot Korejas un līdzīgas ārpolitiskas problēmas, varam nākt pie secinājumiem.

Pirmkārt, ja ASV intereses aizskartas, tā var sākt kaŗu viena pati, bez NATO iesaistīšanas, pat stratēģiski visneizdevīgākā pasaules daļā, kā tas bija Korejas kaŗā. Šodien ir politiķi, kas aizrāda − Baltijas valstis neuzņēma NATO kopā ar Poliju, Čechiju un Ungāriju tādēļ, ka tās nav aizsargājamas stratēģiski neizdevīgā ģeopolitiskā novietojuma dēļ. Viņu novietojums tomēr labāks kā Dienvidkorejai, kas stratēģiski atradās starp Padomju Savienību un Ķīnu. Otrkārt, ja ASV atklāti nodeklarējušas savas intereses, tad ar to agresoriem noteikti jārēķinās. To pierādīja kaŗš ar Irāku. Arī šis kaŗš bija saistīts ar risku, jo Irākas tuvumā bija ASV naidīgā Irāna un tās arābu valstis, kuŗas atklāti un asi nosodīja Savienoto Valstu atbalstu Izraēlai.

Šinī paragrāfā svarīgs arī norādījums, ka ASV atzinīgi novērtē Baltijas valstu ciešas sadarbības attiecības. Kā zinām, sadarbības un ciešas savienības trūkums bija viens no iemesliem kādēļ Baltijas valstis nepretojās okupācijai 1940. gadā, kā to darīja Somija. Īstas Baltijas valstu sadarbības trūkst arī šodien.

 

Integrācijas saistības. Partneri paziņo, ka to kopīgais mērķis ir Baltijas valstu pilnīga integrācija Eiropas un transatlantiskajās politiskās, ekonomiskās, drošības un aizsardzības organizācijās

Bez NATO un Eiropas Savienības (ES) uzskaitītas dažādas organizācijas un deklarācijas.

Te svarīgākais ir iepriekš minētais ASV atbalsts baltiešu centieniem pievienoties NATO un deklarācija, ka Eiropa nebūs pilnīgi droša, kamēr Latvija, Igaunija un Lietuva katra nebūs droša.

Reti kāda valsts vai valstsvīrs ir saistījis Eiropas drošību ar Baltijas valstu drošību. Tās uzskatīja kā buferi pret iedomātiem ienaidniekiem vai arī kā vārtus ienaidnieka armiju iebrukumiem, vai: labākā gadījumā, par pelēku zonu.

Chartā izteiktais uzskats par Eiropas drošību, kā arī dažu ASV valstsvīru norādījums Krievijai uzskatīt Baltijas valstis nevis par savu interešu zonu, bet vārtiem uz jauno Eiropu, paceļ šo valstu starptautisko nozīmi un prestižu.

 

Drošības sadarbība. Šinī paragrāfā uzsvērta konsultācija savā starpā, kā arī ar citām valstīm, ja kāds no partneriem uztvers apdraudējumu vai risku savas valsts teritoriālajam veselumam (Abrene? J.L.), neatkarībai vai drošībai. Partneri izmantos divpusējus un daudzpusējus mechanismus šādām konsultācijām.

Manuprāt, vārds konsultācija jāsaprot ne tikai kā padoma prasīšana vai kopīgas pārrunas, bet arī kā sūdzēšanās par dažāda veida pāri darījumiem.

Tādā gadījumā vārdi izmantos ... daudzpusējus mechanismus var nozīmēt, ka mēs varam sūdzēties arī dažādām institūcijām, piem., Starptautiskajam valūtas fondam, kuŗa atbalsts Krievijai tik nepieciešams. Tā rodas iespēja „atdarīt” Krievijai par mūsu diskrimināciju un pret mums vērstiem nepatiesiem apvainojumiem. Varbūt tas liktu Krievijai pārdomāt, pirms vērsties pret kaimiņiem.

Charta apsveic Baltijas valstu militāro sadarbību, neskatoties uz to, ka PSRS 1940. gadā un vēl šodien vēršas pret jebkādu šo valstu militāru savienību.

Cik zināms, tad ASV aizsardzības resors jau 1997. gadā sācis izstrādāt plānu par Baltijas valstu aizsardzību un šodien strādā kopā ar baltiešu aizsardzības ministrijām.

Partneri turpinās sadarboties, lai attīstītu tādus pasākumus kā Baltijas Bataljonu (BALTBAT), Baltijas Eskadru (BALTROM) un Baltijas Gaisa telpas vadības režīmu (BALTNET).

Partneri turpinās militāru sadarbību, izmantojot izveidotās Bilaterālās darba grupas aizsardzības un militāros jautājumos.

Visa šī sadarbība Latvijas uztverē pamatā vērsta pret Krieviju, vienalga, kā to oficiāli apzīmētu un šodien izmantotu.

 

 

Ekonomiskā sadarbība. Apliecināta uzticība brīvā tirgus principiem un mechanismiem. Jāpadziļina saimnieciskā integrācija Eiropā un pasaules ekonomikā, kas balstīta uz cilvēku, preču un pakalpojumu brīvas kustības principiem.

Amerika veicinās baltiešu integrāciju Pasaules tirdzniecības organizācijā un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā (OECD). Partneri apņemas izveidot taisnīgu un efektīvu finansu un tieslietu sistēmu, vēršoties jo sevišķi pret organizēto noziedzību.

Vārdus brīvsaimniecība un brīvā tirgus saimniecība (free market economies) var izprast dažādi. Ir saimniecības, kuŗas stāv ļoti tuvu laissez faire doktrīnai, tomēr lielāks skaits to, kur šī doktrīna koriģēta, galvenokārt ierobežota (protams, nerunājot par plānsaimniecību vai valsts kapitālismu). To parasti ierobežo valsts saimnieciskā polītika un sociālā likumdošana.

Tas tā ir arī ASV, kur vienmēr izceļ brīvā tirgus principus un mechanismums. Šodien Latvijā jāizšķiŗas, cik tālu sekot „elkoņu kapitālismam”. Nedrīkstētu izvairīties vismaz no viena valsts monopola − alkoholiskiem dzērieniem. Tas jāieved veselības apsvērumu dēļ.

Pārlieka nevienlīdzība tautas ienākuma sadalē var novest pie smagiem sociāliem konfliktiem, kas Latvijā var pārvērsties arī par polītiskām sadursmēm.

 

ASV-Baltijas attiecības. Apliecināta uzticība partnerībai arī XXI gadsimtā. Lai tālāk nostiprinātu saites, partneri nodibinās Partnerības komisiju, kas novērtēs kopējos centienus un tiks vadīta pienācīgi augstā līmenī.

Tā tiksies reizi gadā vai arī, kad tas būs vajadzīgs, lai novērtētu sadarbības rezultātus.

Ņemot vērā izmaiņas Eiropas un transatlantiskā polītikā, partneri regulāri pārskatīs šo vienošanos.

Nobeidzot Chartas īso apceri, jāuzsveŗ, ka tās saturs izsmeļoši jāanalizē Latvijas ārlietu ministrijai, attiecīgo nozaru speciālistiem un ziņu mēdijiem. Tā jāpopularizē, iepazīstinot sabiedrību ar tās saturu kā Latvijā, tā starptautiskā forumā. Ar to mēs celsim nevien Baltijas valstu polītisko un saimniecisko prestīžu pasaulē, bet arī atgādināsim Krievijai, ka viņas imperiālismam novilktas robežas.

To ar šo Chartu ir darījis polītiski, saimnieciski un militāri varenākais spēks pasaulē − Amerikas Savienotās Valstis.

 

*   *   *

 

Partnerības komisija jau nodibināta. Tās pirmā sēde notika Rīgā 1998. gada jūlijā. ASV pārstāvēja ārlietu ministres vietnieks Stroubs Talbots. Komisija apsprieda gan Chartā minētas, gan neminētas problēmas.

 

*   *   *

 

22. jūlijā ASV ārlietu ministre Madlēna Olbraita ar interviju Latvijas TV žurnālistei L. Krapānei uzrunāja Latvijas iedzīvotājus. Viņa pieskārās Chartas nozīmei, gan arī pilsonības likumam un Latvijas-Krievijas attiecībām.

Norādīja, ka ar Chartu ASV simboliski parādīja savu cieņu Baltijas tautu neatkarībai, uzsveŗot, ka Baltijas valstis patiesi ir īpašā mūsu (USA) uzmanības lokā.

ASV viņa apzīmēja par Latvijas integrācijas bruņinieku (Champion of integration), kuŗš vēlas redzēt Baltijas valstis, kur tām pienākas būt − Eiropā.

Viņa apsveica Saeimā pieņemto pilsonības likumu. Nosodoši izteicās par iespējamo tautas nobalsošanu, norādot, ka Latvijai nevajadzētu kļūt pārlieku nacionālistiskai. Uzskatīja, ka Krievijas spiediens uz Latviju ir kļūda. Gan ASV prezidents, gan arī viņa to uzsvēruši Krievijas pārstāvjiem.

Šī intervija uzskatāma kā īpašas uzmanības parādīšana Latvijai un Baltijas valstīm vispār.

 

 

 

Sabiedriski kulturālā departamenta direktors pirms PSRS iebrukuma Latvijā, Jānis Labsvīrs 1959. gadā kļūst par tautsaimniecības zinātņu doktoru Indiānas Universitātē. KURP EJAM? (1996) ir viņa pēdējā grāmata. Tāpat kā iepriekšējās, izdota arī Latvijā. Prof. emeritus dzīvo Indianāpolē, ASV.

 

 

Par ASV-Baltijas Chartu, tāpat par citiem mūsu lappusēs aplūkotiem jautājumiem, labprāt uzklausītu JG lasītāju domas. Red.