Laimonis Mieriņš

JAUNĀ BRITU BIBLIOTĒKA (THE BRITISH LIBRARY) JAUNĀS TELPĀS

 

Britu bibliotēka no Midland Road puses. Labā pusē gotiskā Pankrosa dzelzceļa stacīja.

Karaļa bibliotēka (King's Library) iekšējā stikla serde.

Kā tas redzams no archaioloģiskiem izrakumiem senajā Ēģiptē, Mesopotāmijā, Ķīnā un arī citās vietās, tad bibliotēkas (no grieķu „biblion”, grāmata) ideja ir vairāk nekā 5000 gadu veca. Dzīva civilizācija bez tām nav iedomājama. Klasiskās pasaules ievērojamākā bibliotēka atradās Aleksandrijā, Ēģiptē, kas toreiz bija grieķu kultūras valdošais centrs. No vēstures uzzinām, ka to iznīcināja, kopā ar citām kultūras vērtībām agrīnā kristiānisma neiecietīgās hordas. Diemžēl šāds vēl neredzēts kultūras iznīcināšanas vandālisms vienlaikus plosījās arī citur. Muzejos var redzēt neskaitāmas klasiskās skulptūras, ar ļoti specifiskiem bojājumiem, kas gandrīz vienmēr ir bijis šo moderno terroristu priekšteču darbs. Saprotamu iemeslu dēļ par tādām lietām daudz netiek runāts.

Mūsdienu bibliotēkas, atbilstoši laikmeta prasībām, ir izveidojušās par īpašām iestādēm, ar uzdevumu ne tikai komplektēt iespieddarbus un citus informācijas avotus, bet propagandēt arī to izmantošanu. Citiem vārdiem izsakoties, bibliotēka ir kultūras sirds.

Kas īsteni ir Britu Bibliotēka, kā to tagad oficiāli sauc? Tā ir viena no lielākajām references bibliotēkām Eiropā, ja ne pasaulē. Varbūt zināmu pārsteigumu sagādā fakts, ka, kā neatkarīga iestāde, tā dibināta tikai 1973. gadā ar Parlamenta Aktu, apvienojot Britu Muzeja bibliotēku, Britu Nacionālo bibliogrāfiju, Nacionālo zinātnisko un technisko bibliotēku, Zinātniskās un techniskās informācijas centru.

Beidzot un pēc ilgas kavēšanās, Britu Bibliotēka ir pārvietota no slavenās Britu Muzeja Rotundas lasītavas (tagad tiek pielaikota citām vajadzībām), tās iepriekšējās ilggadīgās mītnes Blūmsburijā (Bloomsbury), uz speciāli būvētām telpām blakus Santpankras (St. Pancras) dzelzceļa stacijai Londonas centra ziemeļu daļā. Turpat atrodas Kingskrosa (Kings X), bet mazliet tālāk arī Justonas (Euston) dzelzceļa stacijas. Neskatoties uz jaunās mājvietas tilpuma kapacitāti, Britu Bibliotēka tomēr nespēj uzņemt nepārtraukti pieaugošo informācijas fizisko slodzi. Tāpēc tās līdzšinējā laikrakstu filiāle joprojām paliek Londonā, Kolindeilā (Colindale) un lielā dokumentu nodaļa Bostonspā (Boston Spa), Jorkširā.

Britu Bibliotēkas jaunā mītne ir viens no Anglijas lielākiem un dārgākiem pēdējā laika sabiedrisko celtņu projektiem. Apbūves galvenais autors ir profesors, Sērs Vilsons (Sir Colin St. John Wilson). Tās statistika ir iespaidīga jau ar savu kopējo grīdas platību vien, kas esot 100.000 kvadrātmetru, un pagrabos, kas ir dziļākie Londonā, ir iemontēti grāmatu plaukti 300 kilometru kopgaŗumā 12 miljoniem sējumu.

Samērā zemā sarkano ķieģeļu ēku kompleksa ārējā čaula architektoniski kaut kā vienlaikus atgādina Bauhaus, klasisko grieķu un romiešu dzīvojamo māju stilus. Ar vertikālēm akcentētas valdošās horizontāles palīdz celtņu grupējumu saderīgi iesēdināt apkārtējo namu panorāmā, atstājot nosvērtu, labi sabalansētu iespaidu. Nekas te neliecina par vēlākiem pārsteigumiem, nonākot vestibilā.

Ieiešana kompleksā ir pa augstiem, smaga izskata, bieziem dzelzs vārtiem, ar atveŗamu zemāko apakšējo daļu. Vārtus vertikālā secībā veido kādas deviņas reizes atkārtots logo motīvs. Proti, ar lieliem burtiem, visā platumā, konstruēts „BRITISH” un zem tā „LIBRARY”. Caur vārtiem tūlīt redzama itāļu izcelsmes skotu tēlnieka Paolocija (Paolozzi) Ņūtona (Newton) skulptūra, kas darināta pēc pazīstamā Bleika (Blake) akvareļa. Kontrasts ir tiešām iespaidīgs.

Tālāk ceļš ved pāri laukumam, gaŗām skulptūrai, uz galvenās celtnes vestibilu. Šis daudzstāvu un šķietami sarežģīto mezonīna pakāpju vestibils izrādās nav labirinta slazds, jo orientācija te nekādas grūtības nesagādā. Labi pārdomātais funkcionālais izkārtojums pilnīgi atbilst visām modernas bibliotēkas prasībām, izglītības aspektus ieskaitot. Bez grāmatnīcas, kafejnīcas un restorāna, sevišķu interesi saista speciālas izstāžu zāles un galerijas.

Vērienīgajā Ritblata (Ritblat, sponsors) galerijā var apskatīt Britu Bibliotēkas retumus, kā iluminētos Lindisfarnes Gospeļus (Lindisfarne Gospels). ap 700. g., Dimanta Sutra (Diamond Sutra), vienu no pirmajām mechaniski iespiestām grāmatām pasaulē, kas datēta Ķīnā ar 868. g., un Gūtenberga (Gutenberg) bībele, kas, iespiesta Vācijā, domājams ap 1455. g. Aplūkojama arī slavenā Magna Carta (1215. g.), minot tikai dažus no daudziem izciliem piemēriem.

Piersona (Pearson, sponsors) galerija domāta visāda rakstura izstādēm, dažos gadījumos sadarbojoties ar ārzemju bibliotēkām, piemēram Kongresa Bibliotēku (Library of Congress, Washington). Saistoša ir kaligrāfijas, iespiedpreses attīstības un grāmatu iesiešanas ekspozīcija. Šai sakarībā tiek organizētas piemērotas nodarbības. Apskatei nodota arī viena no ievērojamākām filatēlijas kolekcijām pasaulē, ar apmēram 80.000 eksponātiem!

Pamazām vestibīlā uzmanību piesaista masīva stikla siena, kas nav minimālisma skulptūra, kā to pirmajā momentā un no distances varētu domāt. Izrādās, ka te ir darīšana ar pavisam atsevišķu celtni jeb, pareizāk sakot, ar celtni celtnē, kas kā milzu serde, grasās izaugt cauri jumtam. Šī 17 metru platā stiklu sienu torņa sešos stāvos mājo Karaļa Bibliotēkas 65,000 sējumi, 20,000 pamfleti un vairāk nekā 400 manuskripti!

Tā apjomīgumu vislabāk redz no kafejnīcas vai restorāna telpām un koridora, lēnām apejot vairākas reizes apkārt šim tik neparastajam grāmatu „skapim”, caur kuŗa biezajām stikla sienām hipnotiski blenž tur novietoto sējumu muguras. Gribot negribot ir atkal jādomā par klasisko ātriju (Atrium) jeb slēgto pagalmu. Diez vai šai celtnei tikai nav kas kopējs ar atomspēkstacijas kodolreaktora tvertni? Nu protams, jo abos gadījumos „tukšums” tiek lietderīgi piepildīts! Jāsaka, ka Karaļa Bibliotēkas celtnes koncepcija nav ne īpaši dīvaina, ne ari sevišķi moderna, bet pārliecinošs, praktisks atrisinājums, pie kā nonākts pēc ilgstošas un ļoti vispusīgas konsultācijas.

Savam darbam Britu Bibliotēka ir piemēroti apbruņota ar vismodernāko technoloģiju. Te jāpiebilst, ka tā tomēr nav parasta sabiedriskā bibliotēka. Lai iekļūtu lasītavās ir vajadzīga atļauja, ko neliedz studijām vai zinātniskam darbam. Tas pats attiecas arī uz filiālēm. Katrā ziņa ir ieteicams apmeklēt Britu Bibliotēku kaut vai tikai interesanto izstāžu dēļ vien.

 

 

Par gleznotāju Laimoni Mieriņu skat. JG 214:30.