JG215 1907: Kārlis Ulmanis Hermanim Enzeliņam

Omaha, Neb.
625 So 19th Street
November 3, 1907.

Ļoti cienītais Enzeliņa kgs!

Paldievs par Jūsu vēstuli un tām labajām ziņām. Tā tad tā grāmata ir patiesi iznākusi un atrod diezgan pircēju. Mans prieks saprotams ir liels, lai gan viņš būtu vēl lielāks bijis, ja ar es būtu vēl tagad Valmierā! Jā, kas to gan varēja iedomāties, ka man nu vajaga priecāties par mana paša grāmatu, Amerikā dzīvojot. Kā es biju sagatavojies strādāt pašu cilvēku vidū, kā es uz to priecājos gadiem, jo tikai ar to nolūku es gāju studēt − bet tas nu viss ir kā ar cirvi pārcirsts, tās amnestijas laikam gan vēl daudz gadus būs tikai migla. Dot, cik nu mani spēki un laiks atļautu. Daudz laika nedrīkstētu iekavēt. Daudz laika aizņem angļu valoda. (..) − Es rēķinu, ka tagad rudenī tik sāksies īstā pirkšana! Un Jums krājumā tikai vēl 800 eksp. − Nu, gods Dievam, ka tā „L” prāva reiz galā! 5 rubļi − paklausāties, vai Jūs tik priecājaties arī tikai īsti kā pienākas? Vai Jūs zināt, par ko es sevišķi priecājos: Jums nu ceļš vaļā uz valsts domi − un laikam jau tagad Jūs esat trešās domes loceklis. Meine besten Wünsche![5] Lai WWW izstiepjas. Un „L” nav aizliegts? „B.L.” milzīgs deficīts − un progresīvie saimnieki nav mierā ne ar „B.L”, ne arī ar „S.” Enzeliņa kgs! Klausāties − jā, bet tā valsts dome jau Jūs sauks projām. Tomēr, ja Jūs sāktu atkal izdot laikrakstu, tad arī es apsolu līdzstrādāt, cik nu mani spēki un laiks atļautu. Daudz laika gan man nebūs. Pulka laika aiziet ar angļu valodu.

Bet atkal tā grāmata! Tās kritikas ir patiesi labvēlīgas, tā Dēliņa gandrīz vai par daudz laba. Un Mazv. pats sarakstījis līdzīgu grāmatu − labi. ka Skr. pasteidzies vēl laikā. Un pirkta tā grāmata arī top labi − 1200 eks. 3 mēnešos karstākā darba laikā, tas ir pietiekoši, es atrodu. Protams, lielākais nopelns tai ziņā pieder Jums. Tas prospekts ir patiesi grossartig. Das Titelblatt ist schön − die Farbe des Druckes ist wunderbar![6] Es gan būtu ļoti priecājies arī pašu to grāmatu dabūt redzēt, nu, laikam (..) ir vēl ceļā. Es gribētu tā kādus 5 eksemplārus − skaistus. Un tad arī visas kritikas pilnīgas, sevišķi tās sliktās, jo otrais izdevums jau gan laikam būs vajadzīgs, un tad es gribētu visu to lietu pamatīgi pārstrādāt, sevišķi ieskaitot visu to labu, ko es še Amerikā esmu jau piemācījies − un tas ir laba tiesa. Kas ir tas „Plēsums”? Bet lūdzu piesūtīt man tikai izgriezumus, jo man ir (..) bail (das ist zwar nicht det rechte Ausdruck)[7] Es esmu nu gan jau tiktāl, ka lasu grāmatas un laikrakstus. Un, protams, mācīšanās nolūkā es tulkoju iz šejienes lauks. laikrakstiem īsākus gabaliņus. Domāju sūtīt „S”. Bet daudz mīļāk es sūtītu visu ko Jums. Rakstāt man par to. − Un Eimanis vadīs atkal kursus? Labi − arī kursi palīdzēs izplatīt „Ien. piens.”, jo tieši nosmādēt viņu E. tomēr neuzņemsies − un tas jaunais dakteris izputināja Jūsu izstādi. − Vai tā nav nelietība! Un Pētersons arī tomēr beidzot atmodās? Bet sods uz pēdām sekoja. − Tagad citas lietas! Jūs sakāt, lai es rakstu biežāk, kaut arī tikai amerikāniski īsi. Nu es Jums izskaidrošu, kādēļ mana pirmā vēstule nāca tik vēlu un kādēļ viņa bija padaudz „amerikāniska”. Bet lūdzu tālāk neko nestāstīt, jo es negribu, ka mani Ki dabūtu zināt. Kā es Jums jau rakstīju, es strādāju papriekš vienā farmā, protams, kā vienkāršs strādnieks, lai gan alga bija 40 rubļu, ēšana un viss brīvs. Es biju tādu plānu izdomājis: strādāt vasaru cauri farmās, tad rudeni iet kādā molkerejā jo no Kanadas man viens profesors rakstīja, ka piens. instruktoru vietas esot viegli dabonamas − kā es Jums jau rakstīju pavasarā. Pēc svētkiem es tad būtu gājis kādā piens. skolā. Bet es nu drīz gan redzēju, ka mani spēki nav piemēroti neparasti smagajam darbam, bez tam es zināju, ka rudenī ietikt molkerejā nav iespējams, jo viscaur ir ziemā maz piena. Tā tad es nodomāju palikt tikai 1 mēnesi farmā. Es nerakstīju toreiz, jo es nevarēju nekādu adresi uzdot. Nu es atnācu jūnijā atpakaļ uz Ņujorku. Meine Stimmung war nicht die beste.[8] Jo es biju iedomājies un iztēlojies visu to lietu daudz labāku un vieglāku. Bet lai nu kā − es sadabūju to vietu Omahā − molkerejā, 100 rubļu mēnesī. Labi. Brauciens vien izmaksāja 70 rubļu. Bet tā vieta bija suņa vieta (Pardon!), es drīz vien tapu slims, bija jākavē darbs, jāaizmaksā dakterim. Tā īsā, sausā vēstule! Nu, bet man šeit Amerikā viscaur ir tā laime atstāt (..) par zālēm daudz naudas. Tas bija jūlijā. Es dzīvoju visu to laiku vienā nezināšanā − un protams nerakstīju nevienas vēstules. Staigāju zobus sakodis un dūres sakniebis! Bet laime mani tomēr neatstāja (Laime! plašs vārds). Tiklīdz es biju daudzmaz vesels un varēju atkal strādāt, meklēju tūliņ darbu − un dabūju arī vienā citā sviesta fabrikā (vienas dienas izkūlums vasarā 10 000 - 15 000 mārc. Bet tā vēl nav tā lielākā fabrika! Nākošā reizā ko tuvāku šai lietā). Es še nu strādāju kā palīgs pie sviestošanas − 100 rubļu un vēlāk 110 rubļu mēnesī − jo man pielika algu par labu darbu. Nu es sāku just pamatu zem kājām, sāku rakstīt vēstules, protams, vispirms uz mājām. Rakstīšana gāja gausi − noguris es biju aizvien. Augusts bija beigās − biju nosūtījis vēstuli brālim un gribēju rakstīt Jums − bet Dievs pieņēma. Jūs gan laikam nezināt. Ich hatte einen Bruch.[9]

Un nu caur visas vasaras darbiem un sevišķi pēdējā vietā caur neskaitāmo sviesta spaiņu celšanu der Bruch tapa tik slikts, ka cits nekas neatlikās, kā iet hospitālī un likt taisīt operāciju. 3 nedēļas es sagulēju gultā! Visu kopā ņemot tas izmaksāja 300 rubļu. Visa mana ietaupītā nauda izgāja; un vēl tagad man ir parādi dakterim. Lūk, kā man gāja − protams, ka man nebija iespējams Jums iz hospitāļa rakstīt − jo ko es lai gan būtu rakstījis? Kā es Amerikā guļu slims? Nein, mein Herr![10] Beidzot es biju atkal ārā! Tas direktors tai molkerejā, kur es strādāju iepriekš, bija tik labs dot man darbu par 8 doll. nedēļā − 4 nedēļas pēc operācijas. Bet kas ir 8 doll.? Tomēr, vairāk kā nekas! Tas bija oktobrī − nu es beidzot saņēmu dūšu un rakstīju Jums − tik labi cik es varēju − jo − ich war sehr schlecht gestimmt[11] − bet jāraksta beidzot bija. Tādēļ tā īsā, sausā vēstule! Nu, bet man šeit Amerikā viscaur ir tā laime atstāt uz tiem cilvēkiem, ar kuŗiem es satiekos, labu iespaidu. Un nu nāca sekošais. Tas direktors izmeta dažus tumšus vārdus par labāku algu drīzumā! Bet der Vormann[12] izgādāja man vienā citā molkerejā vietu atkal ar 100 r. mēnesī. Pie piena un krējuma izmeklēšanas. Viegls darbs − es strādāju šeit vēl tagad − un varbūt vēl pelnīšu drīz drusku vairāk. Bet nu pēc aiziešanas iz tās pirmās sviesta fabrikas iznāca sadursme ar to direktoru. Jo redzat, viņš bija izdomājis sekošu plānu. Es strādāju tur kā palīgs pie piena izmeklēšanas. Tas direktors nu gribēja atlaist to toreizējo piena izmeklētāju un likt mani viņa vietā (arī 100 r.) − un tad soli pa solim (pēc dažiem gadiem) likt mani savā direktora vietā. Bet viņš bija pārskaities, ka es biju nogājis izrunāties uz to otro molkereju un laida man iet. Un taisnību sakot − man nepatikās izēst iz vietas to piena izmeklētāju. Un tagad es nebūt nenožēloju šo pārmaiņu, jo tagadējā vietā es jūtos ļoti labi, arī mana vecā dūša un cerība uz nākotni ir atkal atgriezušās. (Es war nicht immer dies der Fall!)[13] Es šeit strādāju pastāvīgi − varu lietot arī drusku manas zināšanas − un tas viss pacēla manu pašapziņu ar visām tām labajām sekām garīgā ziņā. Tā kā es tagad jūtos stipru pamatu zem kājām un man ir prieks rakstīt vēstules un saņemt tādas. Nu Jūs sapratīsat manu izturēšanos un piedosat man! − Jūs sakāt, lai es paliekos pie Geschäfts branche![13] Liekas gan, ka tā būs labāk. Instruktori, skolotāji − na, es ist nicht viel damit los![14] Un tad − gadi ir vajadzīgi, lai iemācītos angļu valodu tik pamatīgi, ka varētu atklāti runas turēt. − Tas vācietis, no kuŗa amerikāņi saka, ka viņš vislabāk pārvaldījis angļu valodu no visiem ienācējiem, tikai šai piektajā šeit būšanas gadā turējis piens. kursu angļu valodā (..) Ikdienišķo angliski jau nav grūti iemācīties − bet ar to nepietiek. − Katrā ziņā es nākošā rudenī iešu uz šejienes labāko piens. skolu − jo Amerikas stempele uz manām zināšanām nepieciešami vajadzīga. Redzēs, kādu vietu es tad pēc tam dabūšu. − Tā, to es gribēju Jums pastāstīt, un nu gaidīšu uz vēstuli no Jums. Viena lieta tik vēl. Lūgums! Bet cita cilvēka labā. Redzat, Cēsīs, Burgstrass 23 dzīvo tas mans vecais draugs ar to vienu roku. Vēl aizvien bez darba un vietas. Vai nebūtu Jums kaut kas priekš viņa? Viņš ir bijis muižkungs un beidzot strādāja Liepājas molkerejā. Uzticams, cītīgs un gudrs vīrs! Es būtu ļoti priecīgs un pateicīgs, ja varētu darīt viņa labā. Viņš nezin, ka es Jums šo rakstu. Tomēr varat manu vārdu minēt. − Jā, ar to bagātam tikšanu neiet tik viegli. Kā Jums mani piedzīvojumi rāda! Aber ich will nichts unterlassen![15] Ja es būtu nolaidies, es vēl tagad tupētu kādā farmā. − Tikai viena lieta − mani diplomi man līdz šim vēl nekā laba nav darījuši! − Sveicināt Eliasu un Skrāpiņu, sakāt viņiem paldies par to grāmatas nodrukāšanu katram manā vārdā. Daudz labas dienas Jums un kundzei

Jūsu K. Ulmanis