1998.
gads varbūt izrādīsies visai ražīgs gads ar mūsu rakstniecības
parādīšanos vairākos starptautiskos izdevumos. Gada sākumā Vācijā tika
izdota antoloģija Der idiotische Mond (Idiotiskais mēness) un
vēlāk Savienotajās Valstis Review of Contemporary Fiction
(Mūsdienu daiļliteratūras apskats) savu pavasaŗa numuru veltīja pēdējā
laika latviešu prozai, Noras Ikstenas ievadītu un rediģētu, kur
pārstāvēti ir divpadsmit Latvijas, bet - visai iezīmīgi - ne citu
latviešu mītnes zemju paši jaunākie darbi. Plaši pazīstamais
internacionālais žurnāls World Literature Today (Pasaules
literātūra šodien), kur ilgus gadus redaktors bija Ivars Ivasks, viņa
laikā ir publicējis divus izdevumus par Austrumeiropu - "Ieskats
Baltijas literatūrās šodien" (1973) un "Literātūra un revolūcija
Austrumeiropā" (1991). Auf der Karte Eiropas ein Fleck
(Plankums uz Eiropas. kartes) - tā redaktors Manfred Pēters
Heins nosauca savu 1991. gadā publicēto Austrumeiropas avangarda
dzejas antoloģiju, kur mūsu dzeju pārstāvēja Aleksandrs Čaks un Biruta
Skujeniece, Margitas Gūtmanes tulkotu, reizēm redaktoram pašam
piedaloties. World Literature Today ir nupat publicējusi savu
1998. gada pavasara numuru, kas veltīts Baltijas literātūrām. Šo
numuru organizē Ivaska bijušais redaktora vietnieks, tagad galvenais
redaktors, Viljams Rigans (William Riggan). Šajā numurā pārsvarā ir
ilggadīgie, lai neteiktu saulrieta, darbinieki, kā radošie, tā to
izmantotāji, kuŗus kādreiz apzīmē par kritiķiem. Vizma Belševica
piesakās ar astoņiem dzejoļiem, Ilzes Kļaviņas Milleres (Mueller) un
Māras Rozītes tulkojumā. Rolfs Ekmanis, kas ir viens no Belševicas
speciālistiem jau no seniem laikiem, savukārt piedāvā pagaru rakstu
par dzejnieces nedienām ar varas pārstāvjiem okupācijas laikos un
viņas sniegumu mūsu literātūrā, kā arī par atzinību, ko viņa guvusi
pasaulē. Zigmunds Skujiņš stāsta par Imanta Ziedoņa personību un
darbiem mūsu rakstniecības grūtajos laikos, kad izteikties un
darboties vajadzēja uzmanīgi. Viņš aprāda arī dzejnieka svarīgo lomu
kā latviskuma saglabāšanā, tā arī zemes pasargāšanā no draudīgās
piesārņošanas, izceļot dzejnieka atbildības sajūtu pret savu tautu,
kas visā visumā uzskatīja Ziedoni par savu garīgo vadoni. Skujiņš
piedevām publicē stāstu "Mēness bezgaisa tuksnešos," ironisku un
komisku, kur attēloti nedrošie pirmie neatkarības gadi, kad mūsdienu
Kandīdiem, nepraktiskiem un naiviem, kāds ir stāsta galvenais
nevaronis astronoms Kurzemnieks, ir grūti godīgi izdzīvot iekārtā, kur
valda veikli pārvaldnieki un mafiozie izspiedēji un birokrāti. Abus
rakstus ir pārtulkojis šo rindiņu rakstītājs. Latvijas literātūras
daļā piece de résistance ir Kārļa Jirgena apskats, "Nāves
karnevāls: rakstniecība Latvijā kopš neatkarības". Profesors Jirgens
ir jaunpienācējs žurnālam, taču ar autoritatīvu nosvērtību viņš
iztirzā Māras Zālītes, Alberta Bela, Aleksandra Pelēča u.c. darbus un
tos ietilpina mūsdienu teorētiķu uzskatos par literātūra un
sabiedrību. Jirgena pienesums ir nozīmīgu "vārdu piebirdināts" (ja
drīkst aizņemties Ilmāra Bastjāņa teicienu no viņa nesen izdotās
grāmatas Pašvēsture, ko gan laikam autors būs tieši tulkojis no
angliski populāri lietotā name dropping). Recenziju daļā ir
iespiesta Silenieka īsrecenzija par Belševicas Bille dzīvo tālāk.
Šis varbūt būs arī Belševicas gads, kad viņa tiek godināta dažādos
pasaules stūŗos, ieskaitot Zviedrijas atzinumu. Un ir jau arī citi,
šeit nepieminēti, latviešu literātu sasniegumi šogad un, jādomā, vēl
ilgus gadus uz priekšu.
Juris Silenieks
