JG216 DAŽOS VĀRDOS

Atzinība jāizsaka Latvijas P.E.N. Centram par 65. Starptautiskā P.E.N. kongresa vajadzībām sagatavoto 16 lappušu biezo, ilustrēto, žurnālformāta publikāciju teicamā angļu valodā − Greetings From Latvia: Occasional Papers of the Latvian P.E.N. 1998 (red. Jānis Ramba, Valters Nollendorfs). Kongress − tā virstemats „Brīvība un vienaldzība” (Freedom and Indifference) − notika pērngad Helsinkos no 6. līdz 11. septembrim. Konspektīvajam Latvijas P.E.N. vēstures apskatam seko Knuta Skujenieka (patlabanējā Latvijas P.E.N. Centra vadītāja), Margitas Gūtmanes, Jāņa Rokpeļņa, Juŗa Kronberga un Jāņa Rambas dzejoļu kopas un Noras Ikstenas īsprozas paraugs. Trīs lappusēs anotētas mūsu literātūrai veltītas nesenas publikācijas svešvalodās − angliski: World Literature Today (1998,2), The Review of Contemporary Fiction (1998,1); franciski: La littérature lettonne au XX siecle (1997); zviedriski: Nära röster över vatten (1997); somiski: Älä juo vesijohtovettä (1997); vāciski: Sonnengeflecht: Literatur aus Lettland (1997) un Der idiotische Mond: Lettische Prosa der Gegenwart (1997); igauniski: Läti uuema luule valimik (1997).

1998. gada pašās beigās Latvijas P.E.N. Centrs naudas trūkuma dēļ likvidējis savu biroju Aspazijas bulvārī, pārceļot to uz Latvijas Rakstnieku savienības mītni − Rīgā, Kuršu ielā 24, LV-1426. E-pasts sūtāms Nordik apgāda vadītājam, dzejniekam Pēterim Zirnītim: <nordik@parks.lv>.

(re)

Ar Meklenburgas-Priekšpomerānijas iestāžu atbalstu Rīgas apgāds Jāņa sēta 1998. gada novembrī laiž klajā latviešu un vācu valodā izdevumu Latvijas Okupācijas muzejs: Latvija zem Padomju Savienības un nacionālsociālistiskās Vācijas varas 1940-1991 vācu dzejnieka Matiasa Knolla un kādreizējā JG redaktora (1955-1959), profesora Valtera Nollendorfa redakcijā. Grāmatas motto ņemts no Vizmas Belševicas poēmas Indriķa Latvieša piezīmes uz Livonijas chronikas malām:

Un izkliegt netaisnību, kuŗā mana tauta
Ar dzelzi kvēlojošu nīdēta un kauta.

(re)

Latvijas Zinātņu akadēmijas pilnsapulce 27. novembrī ievēlējusi Rolfu Ekmani, Jāni Krēsliņu un Indriķi Štemu par LZA ārzemju locekļiem.

(ib)

Firma Maro Polo izdevusi divus kompaktdiskus ar ievērojamā latviešu komponista Jāņa Ivanova (1906-1983) simfonisko mūziku, kas dabūjami arī Ziemeļamerikā. CD ar kataloga #8223331 satur Ivanova 2. un 3. simfoniju un #8223332 5. un 12. simfoniju. Abus kompaktdiskus 1995. gadā ieskaņojis Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris Dimitrija Jablonska (Dmitry Yablonsky) vadībā.

(ib)

Latviešu komponista Pēteŗa Vaska mūzika acīmredzot iepatikusies amerikāņu eksperimentālā baleta choreografam Billam Džounsam (Bill T. Jones). 1997. gadā Vašingtonas Kenedija Centrā pirmuzvedumu piedzīvoja Džounsa trīsdaļīgais balets Mēs izgājām agri (We Set Out Early), kuŗa pēdējai daļai izmantota Vaska simfonija stīgu orķestrim − Balsis. 1998. gada rudenī Džounss pabeidzis choreografiju jaunam baletam Nekur citur (Nowhere But Here) tikai ar Pēteŗa Vaska mūziku.

(bs)

1998. g. augustā Latvijā nodibināts Teodora Reitera fonds. Izcilais diriģents (dz. 1884. g. 23. martā, Ļaudonā, miris 1956. g. 14. dec. Stokholmā) no 1918. līdz 1944. gadam bija Latvijas Nacionālās operas diriģents un mākslinieciskais vadītājs. Pēc muzikologa Jēkaba Vītoliņa atzinuma, „Teodors Reiters latviešu mūziku pacēlis augstākā pakāpē un ar savu darbību padarījis Rīgu par vienu no Eiropas mūzikas centriem”. Ar vienpadsmit koncertu turnejām trīspadsmit Eiropas valstīs Latvijas tēlu ārzemēs sekmīgi spodrināja 1920. gadā dibinātais Reitera koris. Reitera fonda nodoms ir saglabāt Teodora Reitera piemiņu, ar balvām un stipendijām atbalstīt jaunus latviešu mūziķus un veicināt gan latviešu mūzikas uzplaukumu, gan tās popularizēšanu pasaulē. Fonda adrese: Kr. Valdemāra ielā 113, Rīgā, LV-1013, tālr.: 7372082, vai Engures iela 5-151, Jūrmalā, LV-2016, tālr./fakss: 2735777.

(bs)

Atskatīdamies uz 1998. gada desmit spilgtākajiem mūzikas notikumiem ASV, The New York Times kritiķis Bernards Hollands divās vietās piemin Rīgā dzimušo vijolnieku Gidonu Krēmeru un viņa dibināto stīdzinieku ansambli Kremerata Baltica. Hollands izceļ gan šo mākslinieku Vivaldi „Četru gadalaiku” atskaņojumu augustā, Linkolncentra Averī Fišera zālē, gan Astora Pjacollas (Piazzolla) tango operas „Maria de Buenos Aires” koncerta versijas izpildījumu Bruklinas Mūzikas akadēmijā oktobrī. Koncertu programmu piezīmēs Krēmers allaž raksturots kā latviešu vijolnieks.

(bs)

Zviedru akadēmijas Nobela prēmijas komiteja literātūras balvu šogad piešķīrusi 75 gadus vecajam portugāļu rakstniekam Žozē Saramago, kuŗa darbi tulkoti vairāk nekā 20 valodās. Viņa pirmais romāns Grēka zeme (Terra do Pecado) izdots 1947. gadā. Marksists un ateists, Saramago kopš astoņdesmitajiem gadiem ir viens no populārākajiem mūsdienu portugāļu rakstniekiem. 1901. gadā dibinātā pasaules prestīža balva dažkārt tikai par purna tiesu gājusi secen nevienam vien rakstniecības dižgaram − Tolstojam, Džoisam (Joyce), Nabokovam, igaunim Janam Krosam, arī mūsu Rainim un Vizmai Belševicai.

(bs)