JG217 DAŽOS VĀRDOS

1941. gadā izsūtījumā mirušā dzejnieka Leonīda Breikša „Svēts mantojums” (komponējis Jānis Norvilis) tika dziedāts Gunāra Astras bērēs 1988. gada 19. aprīlī Rīgā, un Breikšs kļuva par vienu no Trešās atmodas simboliem. Viņa dzejiskā mantojuma apgūšana un atdošana latviešu tautai pēc ilgu gadu noklusēšanas turpinās. 1998. gadā, atzīmējot 90. dzimšanas dienu, Latvijā izdotas trīs dzejnieka piemiņai veltītas grāmatas: dzejas izlase Vēlreiz nākšu (domāta skolu jaunatnei), Mūsu svētais mantojums (jau izpārdota) un pirmais sējums no iecerētiem pieciem − Leonīds Breikšs. Dzīve un darbi. Tajā iekļautas arī toreiz 16-gadīgā Mārtiņa Bistera atmiņas par tikšanos ar Breikšu izsūtījuma gaitās. (bs)

Sprīdīša apgāds Rīgā 1998. gadā laidis klajā Alfrēda Viļņa (Straumaņa) Trīs bērnu un jaunatnes ludziņas. Autors ir dzimis jelgavnieks, tagad pensionēts teātŗa zinātņu profesors, dzīvo ASV. „Veltas Zvaigznes mantojums” aplūko patriotisma izpausmes ASV ieceļojušā latviešu II Pasaules kaŗa bēgļu ģimenē. „Velnēna Ziemassvētki” un „Saulgrieži apburtā mežā” notiek pasaku pasaulē. Autors norāda, ka ludziņas piemērotas skolu pašdarbības ansambļu vajadzībām un iespējām. (bs)

Aivars Jansons sakārtojis un 1996. gadā Rīgā izdevis sava tēva, Jēkaba Jansona-Saivas (1890-1953) dzeju un poēmu krājumu Vilku Lauks. Tajā iekļautas „Arlekīna vēstules” (dzeja 1915-1925) un trīs poēmas par senlatviešu varoņcīņu tematiem (Vilku lauks, Birkas baloži, Dzīvais akmens). Literātūrzinātniece Janīna Kursīte grāmatas pēcvārdā šīs poēmas raksturo kā labāko, kas latviešu episkajā dzejā atrodams. Valodniece Rasma Grīsle sniegusi neparastākas nozīmes vārdu paskaidrojumu. Ar vairākiem fotoattēliem papildinātu izziņu par sava tēva dzīves gaitu pievienojis krājuma sakārtotājs. (bs)

Šogad (1999) Latvijas Akadēmiskā bibliotēka (LAB) var atskatīties uz 475 gadu darbību. Varam lepoties, ka šī bijusi viena no pirmajām publiskajām bibliotēkām Eiropā. Tai pamatu 1524. gadā lika Rīgas rāte, nododot vispārējai lietošanai piecas reliģiskas grāmatas. Tagadējo nosaukumu LAB ieguva pēc Zinātņu akadēmijas Fundamentālās bibliotēkas apvienošanās ar Misiņa bibliotēku. LAB rīcībā esot vairāk nekā trīs miljoni visdažādāko informācijas avotu un no tās varot iegūt pilnīgāko izziņu pasaulē par Latviju un latviešiem. (bs)

Šā gada 21. martā Toronto Latviešu koncertapvienība atzīmēja savu 40 gadu darbību ar koncertu Toronto Universitātes Makmilena (MacMillan) teātrī. Artūrs Ozoliņš atskaņoja Alfrēda Kalniņa, Jāna Mediņa, Paula Šūberta un Jāzepa Vītola darbus. Sekoja Imanta Ramiņa Ārija (1987). Rasma Lielmane − vijole un Artūrs Ozoliņš − klavieres. Dzirkstīga bija Tālivalža Ķeniņa Tautas deja, variācijas un fūga (1963) divām klavierēm astoņrocīgi − izpildīja Helēne Gintere, Artūrs Ozoliņš, Irisa Purene un Pēteris Zariņš. Otrā daļā Tālivalža Ķeniņa Partita stīgām par luterāņu korāļu tēmām (1983) − stīgu orķestris, diriģents Arvīds Purvs. Nobeigumā Pēteŗa Vaska Tālā gaisma (1997) koncerts vijolei un stīgu orķestrim − Rasma Lielmane un diriģents Juris Ķeniņš. Šis bija pirmatskaņojums Ziemeļamerikā. Uz koncertu bija ieradies arī komponists no Latvijas. (ib)

Rīgas Sv. Jāņa baznīcā 6. martā notika Maijas Einfeldes jubilejas autorkoncerts. Sigvards Kļava par Maijas Einfeldes mūziku saka − Tā ir dziļas un tālas perspektīvas mūzika, kas intriģē ar patiesu emocionalitāti un līdz galam neizzināmību.

Barlova (Barlow) fonda rīkotajā skaņu ierakstu konkursā ASV 299 dalībnieku konkurencē Einfelde ieguva pirmo vietu par poēmu Pie zemes tālās... (1996). To arī atskaņoja koncertā Latvijas Radio koŗa grupa, diriģējot Kasparam Putniņam. Rīgas Kamermūziķi spēlēja Trīs Jūras dziesmas diriģenta Normunda Šnē vadībā. Dziesmu pamatā lībiešu tautasdziesmas un ganu sauciens. Vēl bija pirmatskaņojumi Manas bērnības mājas (1999) un 15. Psalms (1998). Tos izpildīja Latvijas Radio koris diriģējot Sigvardam Kļavam. „15. Psalmu” jau atskaņojuši Vankuveras, Kanzassitijas un Nīderlandes Radio koŗi. Neilgi pirms koncerta Maija Einfelde saņēma Latvijas Kultūras Ministrijas prēmiju. (ib)

Mūsu dižās valodnieces Veltas Rūķes-Draviņas divas grāmatas publicētas japāniski vairāku valodu (arī latviešu) pratēja Kenji Tanaka tulkojumā − Krišjānis Barons un tautasdziesmas (1997) un The Standardization Process in Latvian: 16th Century to the Present (1998). No vienīgā zināmā eksemplāra Veltas Rūķes-Draviņas redakcijā tiek gatavota pārpublicēšanai 1705. gadā Rīgā izdotā vārdnīca Wie die deutschen Wörter zu benennen sind − Deutsch, Schwedisch, Polnisch und Lettisch. (re)

Ulža Klausa, Jura Krādziņa un Induļa Lāča veidotais rakstu un atmiņu krājums Ebenveilerieši 1945-1949 (Rīgā, 1998) veltīts vienīgajai franču okupācijas zonas latviešu vidusskolai bēgļu gados Vācijā − Dienvidvirtembergas un Bādenes latviešu ģimnāzijai, ko apmeklējuši 150 audzēkņi un absolvējuši 55 abiturienti. Sigurda Kalniņa ilustrētajā grāmatā sakopotas kādreizējo skolotāju un audzēkņu atmiņas, vairāku skolnieku turpmākās dzīves stāsti, dzejdarbi, fotoattēli, dokumentu un rokrakstu faksimili, skolēnu un stundu saraksti, pat statistika par skolas financēm. Krājumam diemžēl trūkst satura rādītāja, ir grūti uztvert kārtojuma principu un līdzīga izziņa nevajadzīgi atkārtojas vairāku autoru stāstījumos. Grāmata vēstī par latviešu izglītības alkām un pažaizliedzīgu darbu smagos un nepiemērotos apstākļos, bet kā īlens no maisa cauri duras vairākos stāstījumos pieminētās asās ķildas starp skolas vadību, skolotājiem, bērnu vecākiem un latviešu bēgļu centrālajām organizācijām. Skumji lasīt par skolas konservatīvās vadības totālo neizpratni iepretī frontes šausmas piedzīvojušajiem latviešu puišiem. (bs)

Lietuviešu akadēmiski ievirzītās sērijas Pasaules literātūras bibliotēka 113. sējumā, kas veltīts Raiņa rakstiem (red. Kestutis Nastopka. Vilnius: Vaga, 1998. 798 lp.), pirmoreiz lietuviski parādās traģēdijas Jāzeps un viņa brāļi, kā arī agrāk netulkoti dzejoļi un krājumiem Gals un sākums un Dagdas piecas skiču burtnīcas. Vairums ietilpināto darbu publicēti lietuviešu valodā jau agrāk. Literātūrkritiķis Silvestrs Gaižunas savu izsmeļošo ievadu iesāk ar Rīgā dzimušā un trimdā (Bernē) mirušā lietuviešu diplomāta (Šveicē un Vācijā) un tiesībnieka Dr. Alberta Geruša (1905-1985) vārdiem: Par Raini nevar rakstīt vienaldzīgi: gribot negribot cilvēks par viņu vai nu jūsmo, vai viņu noraida. Dzejnieka daiļrade aptveŗ tēmas, par kuŗām domā katrs domājošs cilvēks. (re)

Igaunijas Nacionālās bibliotēkas sērijā Acta Bibliothecae Nationalis Estoniae iznācis derīgs un vajadzīgs rakstu kopojums (angliski un vāciski) The Church and Written Word in the Baltic Sea Region in the 17th Century (red. Piret Lotman. Tallin: Eesti Rahvusraamatukogu, 1998). Krājuma pirmā publikācija (lp. 14-42) nāk no mūsu līdzstrādnieka Jāņa Krēsliņa spalvas − par latviešu trimdas zinātnieku (arī viena austrālieša) pētījumiem par baznīcu un rakstīto vārdu 16. un 17. gadsimtā Latvijā un Baltijas jūras reģionā vispār. Izvērtējumam pievienota plaša bibliogrāfija. (re)

Latvija šovasar pirmo reizi piedalīsies Venēcijas mākslas biennālē. Latviju biennālē pārstāvēs Inta Ruka, Anita Zabiļevska un Ojārs Pētersons. Šos māksliniekus ir izvēlējusies Latvijas ekspozīcijas kuratore Helēna Demakova. Viņa ir iecerējusi, ka izraudzītie darbi sniegs mūsu gadsimta bilanci, mūsu specifiskās latviskās mentalitātes pieredzi (Studija 6,’99 119. lp.) Ekspozīcijas „centrālā garīgā ass” būs Intas Rukas 150 fotogrāfiju grāmata, kuŗā apkopoti viņas jau gadiem veidotie darbi no cikla „Mani lauku ļaudis”. Kā „atsvars un dialoga veidotājs” iecerēta Anitas Zabiļevskas video instalācija. Ojārs Pētersons ir iecerējis uzbūvēt Venēcijā lielu objektu, kuŗā tiks izmantoti dokumentāli videokadri − cilvēku sejas. Visu Latvijas ekspozīciju Demakova nosaukusi Stāsti un stāstītāji. (ib)

Arno Spica (Spitz) apgāds Berlinē izdevis profesoru Manfrēda Kernera un Heiker Grafas sakārtotu rokasgrāmatu Baltikum Heute (1998, 516 lp. DM 148) Rakstus devuši autori no Vācijas, Baltijas valstīm un ASV. Piecās nodaļās aplūkota polītiskā, tiesiskā, ekonomiskā sistēma, sabiedriskā struktūra, ekoloģija, minoritātes, masu saziņas līdzekļi un kultūra (literātūra, zinātne, izglītība). Sestajā nodaļā bibliogrāfiski, chronoloģiski u.c. rādītāji. (re)

4. jūnijā Yorkminster Park Baptistu baznīcā Toronto bija komponista Imanta Ramiņa Sonnets to Orpheus (Soneti Orfejam) pirmatskaņojums ar Rainera Maria Rilkes tekstu angļu tulkojumā (30 min.) Darbs rakstīts korim, solistiem, orķestrim (15 stīgu, 8 kokpūšamie, 5 metallpūšamie instrumenti, arfa, timpani un citi sitamie instrumenti.) Darbu pasūtinājis Kanadā pazīstamais Orfeja koris savai 35 gadu jubilejai.

Imants Ramiņš dzīvo Rietumkanadā un viņa kompozīcijas ir bieži atskaņotas Kanadas radiofonā. (ib)

Materiālus šai nodaļai sagatavojuši Biruta Sūrmane, Ingrīda Bulmane un Rolfs Ekmanis.