Jaunā Gaita nr. 218, septembris 1999

 

Uldis Āboliņš. Pūš vēji. 1996   Brīvi ekspresīvā stilā gleznotā akvareļa autors JG titullapai ir Austrālijā mītošais un Sidnejas mākslas pasaulē pazīstamais latviešu gleznotājs Uldis Āboliņš. Dzimis 1923. gadā, rīdzinieks, jaunību pavadījis, kā viņš saka, starp Vidzemes tirgu un Ķieģeļielas sporta laukumiem. Pirmo skološanos mākslā guvis no gleznotāja − scenogrāfa Artūra Cimmermaņa. Uldis beidzis Rīgas Valsts technikuma ēku būvniecības nodaļu. Pie saviem akvareļa technikas skolotājiem viņš pieskaita arī savu radinieku grafiķi Kārli Bušu. No iesaukšanas leģionā Uldim izdodas izvairīties un laimīgi nonākt angļu zonā Vācijā, kur Hanoveras pilsētā viņš uzsāk privātstudijas pie vācu gleznotāja Haralda Šauba-Kabeges. Šī mākslinieka ekspresīvais stils iespaido Uldi uz mūžu. Vācijā mākslinieks izstādās gan latviešu, gan vācu mākslinieku grupu izstādēs un tiek uzņemts Ziemeļrietumu Vācijas Mākslinieku savienībā. Tālākā trimda noved Uldi Āboliņu un ģimeni Austrālijā, kur maize ģimenei jāpelna fabrikā, vēlāk par zīmētāju un architekta palīgu architekta birojā. 1954. gadā personālizstāde Bissiettas galerijā Sidnejā. Mākslinieks piedalās daudzās austrāliešu mākslinieku izstādēs, iegūstot godalgas un atzīšanu. Netiek aizmirsta arī latviešu sabiedrība un mākslinieki. Viņš darinājis pāri par 20 dekoratīvos ietērpus Sidnejas latviešu teātŗa uzvedumiem. Uldis ir arī viens no Austrālijas Latviešu mākslinieku apvienības dibinātājiem un darbojās redakcijas kolēģijā, kas rediģē un izdod ievērojamo Austrālijas latviešu mākslinieku almanachu − Latviešu mākslinieki Austrālijā (1979). Āboliņa darbi atrodami Ņūkāstles pilsētas, Melburnas Modernās mākslas, Hanoveras (Vācijā) un Latvijas Mākslas muzejā. Viņš ir izstādījies arī Rīgā un ir Latvijas Mākslinieku apvienības biedrs. Āboliņa sulīgajos akvareļos var sajust vācu ekspresionistu skolu un franču fovistu krāsu prieku, bet reizē tie ir arī labi, noturīgi latviešu tradicionālo ainavistu mazbērni. V.A.