JG redakcijai:

Savā rakstā „Valodniece Edīte Hauzenberga-Šturma” Jānis Krēsliņš piemin „... sinonīmu vārdnīcu, kuŗas materiāli it kā kaŗa apstākļos gājusi bojā”. Nezinu, cik liels sākotnēji bija materiālu apjoms, bet vismaz daļa bija kaŗu pārdzīvojusi. Tā bija kārba ar izstrādātiem, vārdnīcā paredzētiem šķirkļiem (lapiņām apmēram vācu DIN A6 lielumā). Kad Hauzenberga-Šturma reiz 1970. gados izteicās, ka darbs droši vien publicēšanu nepiedzīvos, ierosināju materiālus nokopēt un nodot Zinātņu akadēmijas Valodas un literātūras institūtam Rīgā, kur tolaik, ja atmiņa neviļ, tika gatavota jauna sinonīmu vārdnīca. Tādā kārtā, ja materiāli, kaut toreizējos apstākļos anonīmi, tiktu tajā iestrādāti, veiktais darbs nebūtu gluži veltīgs. Dažas nedēļas pavilcinājusies, Šturma piekrita, un es materiālus nokopēju un nogādāju Rīgā. Šturma pie apstrādātā materiāla izteicās, ka šķirkļu izvēli un skaitu nedaudz esot ietekmējis arī sava veida spiediens no Kārļa Ulmaņa puses − pēc viņa domām vārdnīcai bijis visādā ziņā jāparāda, ka latviešu valoda esot „bagāta”. Neilgi pēc tam, kādā kongresā, sastopot Laimdotu Ceplīti, kuŗš palaikam darbojās kā leksikografs, teicu viņam, ka esmu atgādājis uz Rīgu minētos materiālus un varētu varbūt aizvest autorei no viņa ziņu, vai tie nonākuši īstajās rokās un vai tos varēt izmantot. Ceplītis sarāvās un sastomījās, un jau pa pusei aizgriezies projām, teica, lai sirsnīgi sveicinot Hauzenbergu un novēlot tai visu labu. Kaut neatlaidos, neizdevās no viņa izvilt nekā cita kā otrreiz tādu pašu atbildi. Nevaru to citādi izskaidrot, kā ar bailēm sniegt „ārzemniekam” jebkādu izziņu. Materiālu oriģināli toreiz palika pie autores.

Kādreiz, tērzējot manā ģimenes dārziņā pie ogu krūmiem, Hauzenberga ieminējās, ka svarīgāko rūdījumu savam valodnieces darbam viņa guvusi skolnieces gados, kad no lauku mājām Rīgā vests tik daudz jāņogu vīna darīšanai, ka iznākusi pilna lielā vanna un viņām ar māsu tās bijis dienām ilgi jāplūc no kātiņiem. Nebijis citas izejas izteikt nepatiku, kā tīrāmās ogas riekšavām slepus mest pa logu gaismas šachtā. Šai darbā vingrinātā pacietība, tad viņai arī ļāvusi izturēt bezgalīgo knibināšanos ar Mīlenbacha-Endzelīna vārdnīcas šķirkļiem. Endzelīns, kuŗu viņa arvien pieminēja ar lielu cieņu, pie tādām lietām vispār nevarējis piesēdēt. Un vai tad es tiešām domājot arī, ka Endzelīns orientējies pat savā konjugācijas apakšgrupu sistēmā? Piņķerīgas lietas arvien bijušas viņas ziņā.

Ojārs G. Rozītis

 

...  Ancīša Exlibris

Indriķa Zeberiņa zīmējums