DZEJAS GLOBĀLIZĒŠANA

Velta Sniķere. Husks. Paris: Editions Librairie-Galerie Racine. 1999. 60 lp.

 

Globālizēšana, kas ir it sevišķi pēdējos gados pārņēmusi daudzas rūpniecības nozares, varētu arī iespiesties grāmatniecībā. Velta Sniķere, kuŗai ir izdoti trīs sējumi latviešu valodā, kopkrājums ar Ojāru Jēgenu un Dzintaru Sodumu, divi angļu mēlē, kam jāpievieno trīs dzeju grāmatu tulkojumi no latviešu valodas angļu valodā, kuŗu starpā Andreja Eglīša Dievs, Tava zeme deg, ir arī tālāk globālizējusies ar dzejoļiem franču un vācu valodās. Viņa ir PEN Centra prezidente dzejniekiem trimdā. Šis dzejoļu krājums angļu valodā, publicēts Parīzē, pieder pie "Voix d'ailleurs" (Balsis no citurienes) sērijas. Itin piederīgi, arī starp vākiem globālizēšana turpinās. Husks te varētu nozīmēt, cita starpā, mizas, un, kā Pērs Gints mizoja sīpolu, tā serdi meklējot, tā, šķiet, dzejniece skatās sevī, savā pagātnē, savā apkārtnē, meklējot savu identitāti, nometot ārējās čaulas, ādas, kā čūskas to dara. Pers Gints serdi neatrada, un Sniķerei jau neveicas labāk, bet te varbūt svarīgāks ir pats meklējums nekā atrastais.

Krājuma sākums, pēc filozofiska jautājuma par lietām, t.i. fizisko pasauli, veltīts Latvijai. "The River Abava" apraksta Abavu, tās spāres un zilos zāles laukumus, kuŗu zaudējumu dzejniece izjūt elēģiskās noskaņās. Tur ir epitafs rozei, ko nogriezusi nežēlīga roka, kuru roze savukārt ir sadūrusi asiņainu. Blakus traģiskam ir komiskas un patētiskas interlūdes, kā, piemēram, skats pie putras bļodas, kur divas karotes saskaŗas un tiek pamestas, jo karošu turēšanu nomaina citas, ietilpīgākas nodarbības, kā šķiet. Aina pie pavarda izmainās ar pārdomām par cilvēces likteņiem un latviešu tautas traģēdiju, kur sava loma ir pasaules polītiķu divkosībai un nejēdzībām. Dzejolī, kas rakstīts pirms 1991. gada, dzejniece apspiestās dusmās jautā:

Crushed by the Russian bear
Eager for Baltic honey,
Plundered by the West -
Wilson has given away
Baltic money -
When does the fate of the Baltic States
Get mention at UNO?
Where are the Baltic States?

(Krievu lāča nospiestas / Meklējot Baltijas medu, / Rietumu izlaupītas - / Vilsons aizlaida / Baltijas naudu - / Kad tiks Baltijas valstu liktenis / Pieminēts ANO? / Kur tad ir Baltijas valstis?).

Atbildei dzejniece piemin tautas zārku, kas, it kā atgādinot nevainīgās Saulcerītes likteni, atrodas kalngalā, pieķēdēts ar cilvēktiesību deklarācijām. Taču dzejniece tic, ka pēc visām augsta līmeņa muldēšanām, Truth will break out. (Patiesība izlauzīsies gaismā). Kādā haiku formas dzejolī autore ironizē par Mao reformām, kas gan ir atraisījušas ķiniešu sievietes kājas, bet tagad šīs saites izlieto, lai sasietu cilvēku (varbūt arī: vīriešu) prātus. Globalizācija turpinās ar dzejoļiem, kur figurē grieķu mītu varoņi, ēģiptiešu dievi un faraoni, kā arī indiešu ļaunuma gars Kali. Nopietnais tonis var izmainīties ar komisko, un vārdu spēles atgādina lasītājam, cik semantiski trausla un nenoteikta var būt valoda. Dzejolī "Speak" (Runā) dzejniece nobeidz:

Pause unassailable:
A peal of laughter.
Peel off laughter

(Neaizskarama pauze: / Smieklu šalts. / Nomizo smieklus). Varētu piebilst, ka šis tulkojums maz ko izsaka, taču varbūt apstiprina Roberta Frosta daudz citēto teicienu, ka dzeja ir tas, kas pazūd tulkojumā, un it sevišķi, ja dzejnieks spēlējas ar vārdiem, izmantojot divdomības, skaņas un atskaņas, kas ir nepārceļamas citā valodā bez zaudējuma.

Sējumā it bieži ieskanas vecu vecās vaimanas, kad amatnieks konstatē, ka viņa instruments ir nepietiekams, lai izvestu iecerēto. Un rakstniekiem, it sevišķi dzejniekiem, ir nemitīgi jācīnās ar vārdiem, kuŗi ir nabadzīgi un pārbagāti:

I met, played with,
Raced
Words,
I ran ahead,
Words fell back.
l am now without words

(Es sastapu, spēlējos, / Skrējos / Ar vārdiem. / Es skrēju uz priekšu. / Vārdi atkrīta. / Esmu tagad bez vārdiem.) Dzejolī "To Pencils" (Zīmuļiem) ieskanās jaunas, mūsdienu technoloģijas izsauktas tēmas, kad dzejniece piemin datoru parādšanos:

Pencils and pens
That rule writing:
Pour your own juices
Upon the page.
Or I will change
The crows spying,
Peering through the shuttered word windows
Into jubilant joyous
Toy princes for myself

(Zīmuļi un spalvas, / Kas valdiet pār rakstīšanu: / Lejiet jūsu pašu šķidrumus / Uz lapas, / Vai arī es mainīšu / Kraukļu glūnēšanu caur sadauzītiem vārdu logiem / Pret gavilējošiem priecīgiem / Leļļu prinčiem sev). Par savu uzdevumu dzejniece izsakās visai nenoteikti, reizēm ironiski: viņai ir prasīts, lai viņa būtu kā spogulis:

As thousands of mirrors
I have stood,
A thousandfold masked.
And yet, to heal
I have been asked.
But not, to reveal

(Kā tūkstoš spoguļu esmu stāvējusi, / Tūkstošreiz maskēta. / Un tad vēl dziedēt / Arī ir prasīts. / Taču nekad, atklāt.) Vai ar to nepietiktu, lai recenzents apklust? Lasītājs, priviliģēts būdams, varētu turpināt.

Globālizācija, nesen tik tā īsteni iesākta, ir jau izsaukusi paskarbu kritiku, un daži cer, ka tā drīz pāries. Bet Veltas Sniķeres globālizēšanās paveŗ skatu uz šo to jaunu un, cerēsim, turpināsies.

 

Juris Silenieks

 

Literātūrkritikis Juris Silenieks ir viens no JG līdzredaktoriem. Dzīvo Pitsburgā (Pittsburgh), Pensilvanijas pavalstī.