44. GADAGĀJUMS
1999. GADA SEPTEMBRIS
3.(218) NUMURSVāku darinājis Ilmārs Rumpēteris. Zaļa ābele uz dzeltena fona. Ābelē karājas seši rozā punkti, septītais it kā krīt no koka. Bez tam Ābelē ir fotogrāfija rozā tonī no cilvēka mutes, kurā iesprausts ābols un arī cita fotogrāfija no kāda mākslas darba, kur redzams it kā ābols šķērsgriezumā bet drīzāk izskatās pēc sievietes apakšgala.
Priekšlapā izcelts citāts no bijušā Vācijas vēstnieka Latvijā, Horsta Veizela, kur viņš mudina latviešus padomāt par savu kultūras vērtību saglabāšanu. Tas labi saderas ar šī numura "Kiberkambara" diskusijas izvilkumiem no SVEIKS kopas par latviešu kultūru, kas tā tāda un kā to saglabāt.
Krāsās reproducēts Austrālijā mītošā Ulda Āboliņa 1996. g. darinātais akvarelis "Pūš vēji". Mākslas redaktors Voldemārs Avens raksta "Āboliņa sulīgajos akvareļos var sajust vācu ekspresionistu skolu un franču fovistu krāsu prieku, bet reizē tie ir labi, noturīgi latviešu tradicionālo ainavistu mazbērni".
Žurnālā atrodama arī melnbalta foto-glezna (kolāža) no Intas Krūkles: Dzīvības koks.
Dzejas nodaļā uzstājas Juris Rozītis, Velta Sniķere un Ilze Binde.
Mūzikas nodaļā Laura Rokpelne-Mičule un Daina Cilne sniedz savas pārdomas un novērojumus par pagājušās vasaras Rietumkrasta dziesmu svētkiem, kas izdevušies lieliski. Ingrīda Zemzare esejā par Latvijas tagadējo mūzika pasaules gaisotni un par komponista un mūzikas kritiķa Imanta Zemzara lomu tajā liecina, " par pasauli Imants ne nieka nebēdā. Viņu interesē Latvija, latvieši un latviešu kultūras pastāvēšana."
Spēcīgi lakonisks ir Laimas Kalniņas īsstāsts "Nekad nesastaptais vīrietis".
Īpašs sveiciens no redaktora Rolfa Ekmaņa visas Jaunās Gaitas saimes vārdā iziet ilggadīgai jaungaitniecei Vairai Vīķei-Freibergai, Latvijas valsts prezidentei. No viņas topošās grāmatas "Meteoroloģiskā saule" šai numurā publicēta nodaļa "Karstā saule dabā un darbā".
Nora Ikstena iepazīstina ar sveikotāja profesora Gundara Ķeniņa Kinga tēvu Ati Ķeniņu (1874 - 1961). Viņš bijis jurists, polītiķis, redaktors, skolotājs, izglītības ministrs, tieslietu ministrs, daiļliteratūras tulkotājs un dzejnieks. Atis Ķeniņš dzejoja:
Cik reizēm maigi snigt var sniegs,
To jūt tik Sibīrijā,
Un cik tad gaiši vijas prieks
Liegsaldā melodijā -Noras Ikstenas grāmatu "Maldīgās romances" dziļdomīgi un kritiski iztirzā Gundars Pļavkalns, nobeidzot ar vārdiem, "Tā kā "Maldīgu romanču" autore diezgan jauna, pieņemu, ka viņai vēl daudz laika sevis darināšanai un mākslinieciskās izpausmes kopšanai."
Psiholoģijas zinātņu doktore Sandra Sebre sniedz eseju par Agates Nesaules "Sievieti dzintarā", Dagmāras Ķimeles un Guntas Strautmanes "Asju" un Vizmas Belševicas "Billi". Visām trim grāmatām kopīgs motīvs ir autoru atsvešinātība no savām mātēm, un visas tomēr ir "izaugušas spēcīgas un varošas. / / jācer, ka atceroties, atminoties attiecības starp meitām un mātēm un mātes mātēm, jaunās mātes un jaunās meitas spēs veidot mīlestības piesātinātākas, bagātākas attiecības / /."
Intervijā ar Ilzi Šīmani un Ausekli Zaļinski, Agate Nesaule apraksta savas slavenās "Sieviete dzintarā" tapšanu un sirsnīgi slavē Sniedzas Runģes vadīto viņas grāmatas dramatizējumu: "Ja es tagad domāju par savu grāmatu, man acu priekšā rādās izrādes ainas."
Latvijā dzīvojošais rakstnieks un žurnālists Ēriks Hānbergs sniedz atmiņu tēlojumus "Mirklīši: Pieredzējumi, redzējumi, dzirdējumi" no savas topošās grāmatas. Te viņš atmiņās pieskaras Andrim Jakubānam, Veltai Tomai un Verai Volkevičai.
Vēstures nodaļā Nacionālās pretestības kustības organizētājs Otrā pasaules karā Leonīds Siliņš mudina Latvijas valdību pieprasīt no Vācijas valdības atlīdzību par Latvijas pilsoņu nelikumīgu piespiedu kārtas nodarbināšanu Otrā pasaules kara laikā. Šādu cilvēku skaits Latvijā esot pārsniedzis 35,000. Tāpat Latvijas valdībai būtu jāprasa, lai Krievijas valdība uzņemas atbildību atlīdzināt dzīvi palikušajiem verdzinātajiem latviešiem visu to, kas viņiem pienākas.
Franks Gordons esejā "Vilks spalvu met" ļoti kritiski izsakās par Mavriku Vulfsonu: "Patmīlības ziņā Vulfsons tiešām pelnījis ierakstu Ginesa rekordu grāmatā".
Grāmatu nodaļas redaktors Juris Silenieks jūsmīgi izsakās Veltas Sniķeres jaunāko dzejoļu krājumu "Husks" angļu valodā: "Veltas Sniķeres globalizēšanās paver skatu uz šo to jaunu un, cerēsim, turpināsies." Arī Lidijas Dombrovskas fantastikas romāns "Sniegšanās" Sileniekam patīk, lai gan "Autore gan daudz neaptur savu raito stāstījumu, lai analizētu sabiedrību šajos jaunākos tehnoloģiski pārveidotos apstākļos, taču zināmu vērienu uz nākotnes izredzēm / / lasītājs var gūt." Gunārs Zvejnieks vērtē Ilmāra Bastjāņa-Krasta "Pašvēsturi": viņam piemīt "atjautīga dzīves un cilvēku novērotāja spēja un prasme novēroto pasniegt lasītājam saistošā un nekad neapnicīgā veidā." vēl šeit ir Dagmāras Ķimeles un Guntas Strautmanes "Asjas" recenzija, "Plintniece ar mākslinieces sirdi". Jānis Liepiņš raksta, :"Asjas autore atklāj spēkus, ar kuriem pazemojumus atvairīt."
Juris Žagariņš
Kā pasūtināt šo numuru, kā abonēt...
