JG219 DAŽOS VĀRDOS

Jaunā Gaita nr. 219, decembris 1999

DAŽOS VĀRDOS

1997. gadā Jumavas apgāds Rīgā laidis klajā Anša Kurmja rakstu krājumu Latviskais mūžos − atmiņas par nacionāliem varoņiem. Grāmatas manuskripts pabeigts jau 1948. gadā Stokholmā. Ansis Kurmis miris 1974. gadā. Viņa meita, pianiste Guna Kurmis, godinot tēva piemiņu sakarā ar viņa 110. dzimšanas dienas atceri, parūpējusies par grāmatas izdošanu.

Jurists Ansis Kurmis darbojās arī kā latviešu valodas skolotājs Latvijā un trimdas gados Zviedrijā. Manuskripts radies, lai palīdzētu stiprināt latvisko pašapziņu trimdas latviešu jauniešos, bet, kā priekšvārdā atzīmē toreizējais Saeimas deputāts Dzintars Ābiķis, grāmata arī šodien ir „īpaši ieteicama lasāmviela ikvienam latvietim.”

1. nodaļā autors īsi apskata „Latviešu tautu citu tautu vidu”. 2. nodaļā viņš pievēršas latviešu valodas izcelsmei un attīstībai, nožēlojot kādreizējo pārvācošanas nodomu negatīvo ietekmi un izceļot tā saucamo jaunlatviešu centienus tīras latviešu valodas kopšanā. Autors atgādina Juŗa Alunāna atziņu, ka „tieši valoda vēl paliek par vienotāju un glābēju spēku, ja tautai tik ilgi laupīta patstāvība, brīva attīstība un noniecināta viņas pašcieņa”. 3. nodaļā autors apcerē jēdzienu „nacionālā apziņa” un piemin personas, kas šo apziņu latviešu tautā palīdzējušas modināt. Par „brīvības garu” autors runā 4. nodaļā. Pēdējā nodaļā sakopotas vairāku pirmo nacionālo dzejnieku un rakstnieku, kā arī nacionālās atmodas ideologu īsbiografijas. Grāmatai ir Jāna Krēsliņa, Jr. ievads un Gunas Kurmes pēcvārds. (bs)

-----------

Academia Baltica mūzikas meistarkursanti, to skaitā četri latvieši (Sanita Šablovska, Sanita Zariņa, Kārlis Auzāns, Līga Zariņa) šovasar pulcējās Vācijas pilsētā Rostokā (Rostock). Akadēmijas direktore un mākslinieciskā vadītāja, Stokholmā mītošā koncertpianiste Guna Kurmis, mācījusies pie Jāzepa Vītola Rīgā, Gotfrida Bona (Boon) Stokholmā un Edvina Fišera (Fischer) Lucernā. Šis ir Zviedrijas atbalstītās, Baltijas talantiem domātās meistarklases septītais gads (pirmā noris Mellužos 1993. gadā). Ar Academia Baltica cieši sadarbojas Rostokas Mūzikas un teātŗa augstskolas rektora, prof. Dr. Vilfrida Jochima dibinātā Baltijas Mūzikas apvienība (ABAM), kur, bez Baltijas valstīm, pārstāvētas Dānija, Norvēģija, Zviedrija, Somija, Vācija, Polija, Izraēla. (re)

-----------

Starptautiskās mūzikas padomes rīkotajā 46. atklātā radio ierakstu sacensībā Parīzē 1999. gada vasarā desmit labāko darbu skaitā iekļuvis Latvijas komponistes Selgas Mences cikls Dziesmas divām klavierēm, līdz ar to saņemot arī ieteikumu, atskaņot to dažādu valstu radio raidījumos. (bs)

-----------

22. Eckhardt-Gramatte konkursā (1999) pirmās vietas ieguvēja ir mecosoprāns Vilma Vītola (dzīvo Toronto). Konkursā, ko rīko Brandonas Universitāte (Manitobā) Kanadā mītošo mūziķu popularizēšanai, uzsvars tiek likts uz 20. gs. kompozicijām. Vilmai paredzēta plaša koncertturneja piecpadsmit Kanadas universitātēs un piedevām − naudas prēmija $5000 apmērā. (ib)

-----------

Par diasporas Latviešu Rakstnieku apvienības (LaRA) jauno priekšnieci ievēlēta Inese Račevska (dz. Grīna, pseid. Inese Baļķīte), angļu literātūras profesore Marista Koledžā (Marist College), Pokipsī pilsētā (Poughkeepsie), Ņujorkas štatā. Viņa publicējusi angļu valodā dzejkrājumu Black Dust (Melnie putekļi, 1987), arī atsevišķus dzejoļus literāros žurnālos. Latviski viņas dzejoļi iespiesti JG un Labietī. LaRA valdē vēl ievēlēti Juris Silenieks, Oļģerts Cakars un Julieta Rumberga. (re)

-----------

1997. gadā dzejnieka, esejista un redaktora Māra Čaklā aktivizētais Latvijas PEN laidis klajā savu otro biļetenu angļu valodā ar nosaukumu Latvian Voices: Occasional Papers of the Latvian PEN 1999, kur iekļauti Jāņa Baltvilka, Ulda Bērziņa, Klāva Elsberga, Knuta Skujenieka, Veltas Sniķeres, Ineses Zanderes un Pētera Zirnīša dzejoļi (atdzejotāji: Rita Laima Krieviņa, Ieva Lešinska, Valters Nollendorfs); īsi, bet ietilpīgi raksti par mūsu autoru darbiem svešvalodās − Vizmas Belševicas Bille (Stockholm: Natur och Kultur, 1997) un Den hvite gjemselen (Oslo: Solum Forlag, 1996), Intas Ezergailes Nostalgia and Beyond (skat. 20. lp.), Gundegas Repšes Unsichtbare Schatten (Köln: DuMont, 1998) un mūsu dzejnieku darbu izlase bulgāru valodā Srce na trotoara (Sofia: Sagittarius, 1998); Latvijas PEN protests pret uzbeku rakstnieku Muhammada Saliha un Mamadali Mahmudova valstisko vajāšanu; V. Nollendorfa recenzija par Anitas Liepas dokumentālo romānu Ekshumācija (Rīgā: Liesma, 1990) un anotācija par pirmo lībiešu dzejas antoloģiju Mā akūb sīnda vizzo, tūrska! (Es viltīgāks par tevi, menca!) (Rīgā: Karogs, 1998); Jāņa Rambas raksts par Klāva Elsberga nekad īsti neizmeklētajiem nāves apstākļiem 1987. gadā. Vērtīgā un vajadzīgā biļetena redaktori: Jānis Ramba, V. Nollendorfs, Inguna Jansone. (re)

-----------

Jaunanglijas Universitātē (University of New England) Meinas (Maine) štata Portlandē apmēram divarpus mēnešus (20.04.-8.07.1999) varēja skatīt Latvijas Mākslas akadēmijas profesora Konrāda Ubāna (1893-1981) gleznas un piedevām noklausīties vairākas lekcijas (Aleksandra Dembo, Ata Kampara, Jura Ubāna) un noskatīties filmu par mūsu vecmeistaru. To visu noorganizē Konrāda Ubāna dēls Juris Ubāns, profesors Mākslas fakultātē Dienvidmeinas Universitātē (University of Southern Maine). Juŗa paša trīs darbi savukārt bija skatāmi sešu mākslinieku kopizstādē vispirms Roberta Klementa galerijā (Robert Clements Gallery) Portlandē (30.04.-25.05.1999), tad pazīstamajā Šmita Binghema (Schmidt-Bingham) galerijā Ņujorkā (2.06.:16.07. 1999). Pateicoties Juŗa un viņa brāļu Māra un Andŗa palīdzīgai rokai vasaras beigās iznāk tēvam veltīta ilustrēta monogrāfija Konrāds Ubāns. Darbu kollekcijas katalogs (Rīgā: Latvijas Mākslas muzeju apvienība, 1999. 80 lp.). (re)

Konrāds Ubāns 30. gados

-----------

„Mičigānas Universitātes profesors Juris Upatnieks ir vienīgais latvietis, kuŗš varētu pretendēt uz Nobela prēmiju.” Tā esot apgalvojis Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Jānis Stradiņš, kad prof. Upatnieks 1999. g. jūlijā saņēma LZA Lielo Medaļu par optiskās holografijas pamatprincipu izstrādi un tās pielietojumu attīstīšanu pasaulē. (bs)

-----------

Nobela balvu literātūrā 1999. gadā (pēc daudzu domām ar milzīgu nokavēšanos) ieguvis vācu rakstnieks Ginters Grass (Günter Wilhelm Grass). Viņa Parīzē sarakstītais un 1959. gada decembrī Vācijā izdotais romāns Skārda bungas (Die Blechtrommel) tulkots vairāk nekā desmit valodās. Plašajā, groteski un krāsaini tēlainajā sacerējumā Grass izveicīgi savijis fantāziju ar nacionālsociālisma ēras atbaidošo īstenību Hitlera Vācijā, attēlodams notikumus tā, kā tos redz romāna varonis Oskars Macerāts, dīvains punduris, kuŗš jau trīs gadu vecumā pats apturējis savu fizisko augšanas procesu un ir nešķiŗams no bleķa bundziņām, kam piemīt maģiskas īpašības. Oskaram ir asas novērotāja un izvērtētajā spējas un īpašas attiecības ar Kristus bērniņu. Autors Grass ir katoļticīgs, bet nosoda baznīcas gļēvo nostāju iepretī nacionālsociālisma ekstrēmajām izpausmēm. Nobela balvas piešķīrēji uzslavējuši Grasu par vēstures atdzīvināšanu „makabrās fabulās”, lai atgādinātu polītiskas nebūšanas, ko tagad daudzi vēlētos aizmirst.

Ginters Grass dzimis Dancigā (tagad Gdaņska) 1927. gada 16. oktobrī un pašlaik mājo Berlīnē. Apdāvināts ar vairākiem talantiem, Grass ir studējis glezniecību un tēlniecību, vakaros piepelnīdamies kā džeza bundzinieks. 1956. gadā iznāca viņa pirmais dzeju krājums ar autora ilustrācijām. Grass rakstījis arī lugas avangarda teātŗiem tā saucamā absurdistu tradicijā. Viņš piederēja Grupai 47, kas sevi uzskatīja par „nākamības vēstnešiem”. Kā pārliecināts sociāldemokrāts, Grass savā laikā aktīvi piedalījās kādreizējā Vācijas kanclera Vilija Branta (Brandt) vēlēšanu kampaņā.

Pazīstamākie Grasa romāni ir Kaķis un pele, Suņa gadi (kas kopā ar Skārda bungām veido tā saukto Dancigas triloģiju), Lokāla anestēzija, Bute, Žurka. No politisku eseju krājumiem pazīstamākais ir No gliemeža dienasgrāmatas.

Vairākus apbalvojumus literātūrā Grass saņēmis jau agrāk, starp tiem Bichnera (Büchner) balvu 1965. gadā un Teodora Heisa (Heuss) balvu 1969. gadā. Pirms Grasa Nobela balvu saņēmuši tikai divi citi vācu rakstnieki − Tomass Manns (Thomas Mann) un Heinrichs Bells (Böll). (bs)

-----------

Rīgas Latviešu biedrības Zinību komisijas dibināšanas 130. gadadienai un latviešu ortogrāfijas 90. gadadienai veltītajā pilnsapulcē (14.05.1999) Latvijas Zinātņu akadēmija nolemj atbalstīt Zinību komisijas atjaunošanu Rīgas Latviešu biedrībā. Starp komisijas mērķiem minēta zinātņu (īpaši humanitāro) popularizēšana sabiedrībā, kā arī Kārļa Mīlenbacha balvas piešķiršana. Balvas pirmais laureāts − filoloģijas maģistrs Jānis Kušķis, kuŗš rakstos un radio raidījumos cīnās par latviešu valodas tīrību, „netaupot arī autoritātes.” (re)

-----------

Nepilnu mēnesi pirms Jāņiem (27.05.1999) Dauderu pilī Rīgas pievārtē sadarbībā ar Latvijas Zinātņu akadēmiju (LZA) tiek pasniegtas pirmās „Aldara” balvas zinātnē. Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejā atklāj izstādi un plaši diskutē par alus darināšanu un tautas veselību. „Aldara” prezidentu Vitāliju Gavrilovu ieceļ par LZA pirmo goda mecenātu. Interesanti, ka „Waldschlösschen” celtajā Dauderu pilī, kas 1937. gadā tiek uzdāvināta Kārlim Ulmanim, veidojušās „Tēvzemes balvas” un „Draudzīgā aicinājuma” iniciatīvas. „Aldara” balvas saņem biotechnologi Pāvils Zariņš un Uldis Viesturs, sudraba balvas − Dace Leveika, Ilze Irbe, Ivo Odītis, Valdis Bērziņš, bet goda diplomus – vēsturniece-etnografe Linda Dumbe un astronoms Arturs Balklavs-Grīnhofs. LZA prezidents Jānis Stradiņš savā uzrunā izsaka vēlmi, „lai uz alus, bet ne tikai uz alus − arī uz valsts un sabiedrības atbalstu un izpratni tiek balstīta mūsu zinātnes nākotne. Tātad ne tikai uz šķidra pamata, kā šodien, bet arī uz cieta pamata.” Latvijā patlaban tikai 20% no iedzīvotājiem dzeŗot alu, bet 60% − smago dzērienu (Īrijā esot tieši otrādi). „Mēs tagad gribam mainīt proporcijas, jo daudzi nodzeras ar stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem un vēl vairāk − ar dažādiem surogātiem. Tur klāt vēl nāk nodokļu un akcīzes problēmas. Vai var izdzīt velnu ar Belcebulu?” jautā prof. Dr. Stradiņš un atbild: „Daži labi paraugi ir! Norvēģijā sāka vairāk dzert alu − un Norvēģija tika Eiropas Savienībā. Īrijā revolucionārā kārtā palielinājās alus patēriņš − un Īrija tagad ir viena no strauji plaukstošām valstīm.” (re)

Materiālus šai nodaļai sagatavojuši Ingrīda Bulmane, Biruta Sūrmane un Rolfs Ekmanis.

Ginter Grasa (Günter Grass) Nobela prēmija laureāta zīmējums „Putnu Biedēkļu balets” (Scheuchenballett, 1958).