Jaunā Gaita Nr. 219, decembris 1999

 

Imants Tillers. Bonegilla. 1999. 225 x 210 cm. Akrils un guaša uz 54 audekla paneļiem.

 

IMANTS TILLERS (1950. gadā Sidnejā) − šī laika Austrālijas mākslinieks, kuŗa darbi kopš 1973. gada redzami Eiropā un Amerikā, bet it īpaši Austrālijā. Ja nu kādam JG lasītājam būtu piemirsies par Tilleru, tad var apskatīties JG149:51 un JG171:31.

Kopš tā laika nozīmīgs notikums viņam bijusi izstāde „Izkliede” 1993. gada pavasarī Valsts Mākslas muzejā Rīgā un vispār nozīmīgāka pievēršanās savā mākslā senču dzimtenei Latvijai.

Izstādes katalogā [Diaspora. Imants Tillers, VMM: Rīgā Latvia. 1993] Pjērs Restanijs (Pierre Restany) raksta − Imants Tillers varbūt ir paveicis savas karjeras meistardarbu. Katrā gadījumā viņam ir sekmējies saskaņot garīgās atmiņas abas galējības: atsevišķa cilvēka sapni un kopī­bas dedzi. Tādā veidā piedzimst leģendas un saprotamas kļūst mītoloģijas.

Pats Imants par Izkliedi saka, ka tā attiecināma uz dažādu tautu, ne jau tikai latviešu, izklīšanu pa pasauli, uz parādību, kas sevišķi izteikta divdesmitajā gadsimtā, daudzos gadījumos kā tiešas sekas polītikai. No otras puses vārds ‘izkliede’ izsaka arī paša darba fizisko uzbūvi, tajā iebūvējot iespēju lielam saliktam veidojumam tikt saskaldītam sīkās daļās. Šajā ziņā Izkliede ir labs piemērs visai manai audekla paneļu darbībai kopš 1981. gada. Uzskatu visas savas gleznas it kā par vienu vienīgu, nesalauzta veseluma daļu, par VIENU GLEZNU. Ja iedomājamies visus apgleznotos paneļus vienā kaudzē, tad ilgi viņi kopā nepaliktu. Izveidotos nemitīga paneļu plūsma. Apvienošanās uz kādu laiku, lai veidotu jaunas gleznas. Nebeidzama savienošanās, sadalīšanās, atkal apvienošanās, sadalīšanās un tā tālāk. Tas ir manam darbam būstiski. Milzu gleznas no 25x35 1/2 cm apgleznotiem audekla panelīšiem kā lielais Imanta Tillera mūža laika skaitīšanas pulkstenis. 1997. gada nogalē Lovegrove galerijā tas rādīja 52461.

Kad viesojāmies Austrālijā (1997. gada rudenī) mākslinieks Haralds Norītis no sava Zelta krasta mūs aizveda uz Brisbeni, kur skatījāmies Tillera personālizstādi samērā pieticīgajā Milburna galerijā. Satikām arī autoru, kuŗš priecīgs rādīja nupat no izdevniecības saņemto Vistana Karnova (Wystan Curnow) grāmatu (Imants Tillers and the ‘Book of Power’ Sydney; Craftsman House, 1998, 172. lp.). Nesen Tilleram bija beigusies plašāka izstāde Sidnejas Šermaņa (Sherman) galerijā, un pēc dažām nedēļām vērojām viņa izstādes instalāciju Krinas Lavgroves (Karyn Lovegrove) galerijā Melburnā. Jāpiezīmē, ka veidot instalāciju Tillera gadījumā nenozīmē piekārt bildes, bet gan darbietilpīgo procesu, pēc iepriekš izstrādāta plāna pielīmēt galerijas sienām, šinī gadījumā, 520 nelielu (25x35 1/2cm) apgleznotus audekla panelīšus. Tai pašā laikā Austrālijas presē tika minēts, ka Imantam piešķirta $40,000 gadskārtējā brieduma gadu mākslinieka balva (LSF Arts 21).

Šopavasar, īsi pirms jaunas izstādes Šermaņa galerijā, Austrālijas Latvietis (23.04.1999) vēsta, ka mākslinieks atkal kļuvis par laureātu $40,000 balvai Barosā Dienvidaustrālijā, kas piešķirta par gleznu „Pēc vēja” (After the Wind). Ja arī šeit zināma daļa sagadīšanās, nevaram noliegt, ka Imants Tillers ir ļot plaši pazīstams un populārs Austrālijas šodienas mākslinieks.

N. Bulmanis

 

Jaunā Gaita