Jaunā Gaita Nr. 22, 1959. gadā

 

 

dzīve un darbi

 

KRIPATAS

 

Ja Jaunatnes Svētki kļūs par tradīciju (dzird, ka nākošie notikšot 1962. gadā Čikāgā!), tad augšējais uzņēmums varbūt „ieies trimdas vēsturē”. Brunis Rubess (centrā) pirmo reiz skaļi domā, ka Dziesmu Svētku starplaikos vajadzētu rīkot Jaunatnes Svētkus. Laiks: 1957. gada 5. maijs. Vieta: Jaunās Gaitas redakcija.

 

Eiropas Latviešu Jaunatnes Apvienības 6. kongress šogad notika Hamburgā. Jaunā ELJA’s valdes priekšsēde ir Vilma Tenesa (Övre Majorsgatan 3-A, Goeteborg C Sverige), sekretāre — Maija Šilde (Bad Cannstatt, Stuttgart, Zuckerbergstrasse 153, Deutschland). Gaŗāks ziņojums par kongresu paredzēts nākošajā JG numurā.

 

Īsi pirms ELJA’s kongresa „ELJA’s Informācijas” slejās sākās īstie „ticības kaŗi”, kuŗus radīja jaunieša Voldemāra Daiža raksts EI 19. numurā. Bībele, sevišķi Vecā Derība, neesot ceļš pie dzīvā Dieva, domāja V.D. minētā rakstā, ko sauca „Jauniešu uzskati par reliģiju”.

Daži citāti no V.D. raksta:

„ ... No šīs pašas bībeles redzam, ka tā sauktās metafiziskās būtnes sevi sauc par eņģeļiem un velniem, kas savā starpā ved nemitīgu cīņu, un ka šajos kautiņos ņem dalību Dieva sūtņi, ekspedīcijas, misijas...”

„... Sevišķi aplami mums liekas tas, ka nevajaga pretoties, ja tevi sit nost un dzen verdzībā. Kā Dievs var dzīvot, ja viņš visiem saviem ienaidniekiem, kas viņam sit par vienu ausi, pagriež otru? Un ja kāds huļigāns viņam noplēš svārkus, viņš atdod arī kreklu, un ja darba devējs nemaksā, tad strādā par brīvu (Mateus ev. 5. nodaļā). Kā dzīvība var pastāvēt, ja ļauj sevi nosist? Mēs to nevaram pieņemt un gribētu zināt, kur cilvēki ņem dzīves jēgu, kas pēc šādām idejām regulējas?

„ ... Ja arī kādreiz pēc šiem principiem dzīvoja, tad mūsdienu cilvēku mentalitātei tas neder. Piemēram: karte, kas rāda dzīvnieku iemītas stīgas pa džungļiem, bet tagad automobiļu laikā, kur vajadzīgas šosejas, mums prasa, lai virzāmies pēc šīs vecās kartes, pa šīm novecojušām tekām ...”

Savu apceri V.D. nobeidza ar aicinājumu: „Vai nevarētu kāds no vecajiem gudrajiem palīdzēt mums tikt pie skaidrības?”

Izrādās, ka ilgi viņam nav bijis jāgaida. Nākošajā oficioza n-rā ievietotas 3 atbildes (no daudzām iesūtītām) un redakcijas piezīme, ka V.D. raksts ievietots tikai tādēļ, ka raksta beigās ir lūgums pēc palīdzības un izskaidrojuma.

Interesanti lasīt „palīdzību un izskaidrojumus”. Z. Grāpis raksta (V. Daizim) „ ... Tu raksti, ka Bībele māca, ka cilvēks „ir bijis pirms dzimšanas”. Es samaksāšu naudā 1000 angļu mārciņas katram, kuŗš vienu teikumu Bībelē uzmeklēs, kas šo patiesību apgalvo.”

Citā vēstulē, kas parakstīta ar burtiem „Abo”, ir sekojošas rindas:

„ ... Ja kāds tagad sacītu, ka mēs esam anarchisti, tad tas maldas. Mēs atzīstam, ka ir viens absolūts Dievs un tad vēl šādi tādi gariņi. Mūsu jaunais filozofiskais vadonis (V.D. — red.) neatstāj mūs pēc vecā noārdīšanas uz kaila ceļa, bet liek vietā skaidru mācību par Dieva esamības sajēgšanu saprātā. Kaut kas tamlīdzīgs vēl nekad nav piedzīvots! Vienīgā iespēja tuvoties Dievam ir caur saprātu, jo, lūk, Dievam arī ir tāds. Savādi, vai nē? No sākuma es gribēju smieties, bet tad man uzausa, cik smalkjūtīgi tas ir pateikts. Lielākā daļa cilvēku pieņem kā pašsaprotamu, ka viņiem ir prāts, bet par Dieva saprātu vēl neviens nav skaidri un gaiši izteicies. Te nu ir viens uzcēlies. Dievam ir arī saprāts. Cilvēkam — tas ir skaidrs, bet Dievam arī. Mēs esam žēlīgi un nebūt neatstājam Viņu bez domāšanas spējām. Izejot no šī apgalvojuma nākas jau grūtāk saprast Dieva visvarenību, bet es jau sacīju — mēs esam par mazu priekš mūsu ģeniālā filozofa apsvērumiem. Mēs vienkārši netiekam viņam līdzi.

Dievs ir visvarens, Viņam ir arī saprāts, mums ir saprāts. Bet arī cilvēks ir pēc mūsu jaunā Lielā domām ļoti varens. Tātad vienīgais pamats, uz kā bazēt reliģiju, ir loģika un taisnība, mūsu taisnība. Mēs, tātad izejot no cilvēka, varam nokļūt pie Dieva. Puteklis palecoties var sasniegt milzi, ja tas arī negribētu. (Lūdzu piedošanu, ka es uz pāris mirkļiem atkal padevos vecajai jaunatnes necienīgajai domāšanai).

Tātad cilvēka saprāts nav ierobežots, viņš var sasniegt bezgalīgu Dievu racionālā reliģijā. Viņa saprātam tad arī jābūt bezgalīgam. Racionālā reliģija — tas ir Jaunais, nekad nebijušais, ko sludina mūsu jaunais Lielais ...”

Pārmaiņas notikušas bērnu žurnāla MAZPUTNIŅA vadībā. Ar 6. numuru personīgu iemeslu dēļ redakcijā darbu izbeidzis atbildīgais redaktors Auseklis Zaļinskis, redakcijas locekļi Anna Madara un Valters Nollendorfs. MAZPUTNIŅU turpmāk vadīs Laimonis Streips. Jauna redakcijas locekle: Līga Korsta-Streipa.

 

Divi nozīmīgi kongresi notiek 1959. gada 5. un 6. septembrī A.S.V.

Mineāpolē pēc gandrīz divu gadu pārtraukuma Latviešu Studentu Centrālās Savienības stipendiju fonda valdes iniciatīvā notiek kongress, kuŗa uzdevums atdzīvināt pamirušo LSCS. 1957. gada rudenī, kad neatradās kandidāti valdes amatiem, LSCS kongress Čikāgā ievēlēja pagaidu valdi, kam uzdeva atrast iespējas tālākai darbībai. Bet pazuda pagaidu valde pati.

Grand Rapidos pulcējas 8. Amerikas Latviešu Jaunatnes Apvienības kongress, kam bez citiem nozīmīgiem jautājumiem jāapspriež jauns statūtu projekts.

Amerikas Latviešu Jaunatnes Apvienības priekšsēdis, Jaunās Gaitas un Mazputniņa redaktors Laimonis Streips salaulāts 1959. gada 15. augustā ar Mazputniņa redaktrisi un kādreizējo Čikāgas LSP priekšnieci Līgu Korsti. Atceroties, ka pirms gada apprecējās toreizējais ALJA’s valdes priekšsēdis Valdis Muižnieks, kāds pareģis izteicās: „ALJA’i būs grūti atrast priekšsēdi, jo kuŗš zvērināts vecpuisis tagad kandidēs?”

 

„Mašīnas jums savādākas, bet meitenes tādas pašas kā Latvijā,” saka no Padomju zvejas kuģa nobēgušais Vilnis Bertholds. Nākošajā acumirklī viņš izmēģināja Studebekera tauri, un Anda Griķe aiz nobīļa gandrīz nolidoja zemē.

Vilnis un otrs bēglis Ādolfs Plonis apmetušies Toronto un bieži redzami pēc Jaunatnes Svētkiem nodibinātās Jaunatnes Kopas sanāksmēs un izbraukumos. Uz jautājumu: „Kas tev šeit visvairāk nepatīk?” atbilde bija ātra: „Netīrā pilsēta.” Rīga esot skaistāka un daudz tīrāka. Tikai negals ar krieviem.

 

Vasaras semestrim sākoties, Annabergas baltiešu kristīgo studentu mītnes iedzīvotāji draudzīgi uzņēma pulciņu jaunu latviešu studentu. Ar viņu atnākšanu Bonnā studējošo latviešu skaits pieaudzis līdz 20.

No astoņiem jaunmatrikulētajiem pieci beiguši Minsteres latviešu ģimnāziju, bet divas meitenes vācu ģimnāziju Bonnā.

Savstarpējā saprašanās ir loti laba, ņemot vērā, ka studenti pārstāv dažādas fakultātes. Jaunieši izvēlējušies tautsaimniecību, medicīnu, psīcholoģiju, teoloģiju, filoloģiju un vēsturi. Jaunie sev pieskaita arī ģeologu, kas studijas sāka ziemā.

Jaunieši ar prieku mācās Bonnas Universitātē un klausās lekcijas vācu valodā. Taču jo lielāks prieks, kad vakaros visi satiekas Annabergas pilī meža vidū, dzird un runā savu valodu. Tas dod sparu katrai nākamajai dienai.

(R. B.)

 

Vairāk nekā mēnesi — no jūnija vidus līdz jūlija beigām A.S.V. un Kanadā viesojās Jaunās Gaitas redaktors Gunars Irbe. Ceļu viņam samaksāja Amerikas draugi, no kuŗiem vairāki viņu pat vēl nebija sastapuši. No daudzajiem šeit gūtajiem iespaidiem (Vilimantika, Ņujorka, Toronto, Ann Arbora, Kalamazū, Čikāga, Milvoki, Mineāpole, Niagara, Filadelfija) Gunaru visvairāk iepriecinājusi Amerikas latviešu jaunās paaudzes vitalitāte un spars. Kāpjot lidmašīnā, kas viņu aizlidināja uz ELJA’s kongresu Hamburgā, Gunars sūtīja šo sveicienu: „Draugiem Savienotajās Valstīs un Kanadā: Paldies! Gunars Irbe.”

 

Kurbads ceļā pie Laimdotas? — — Nē, BRĪVĪBAS TALCINIEKA redaktors Aivars Osis atceļā no Jaunatnes Svētkiem, kur viņš saņēma Komitejas Latvijas Brīvībai dāvāto balvu par darbu pretkomūnistiskajā nozarē. Nekas neesot mainījies, apgalvo BRĪVĪBAS TALCINIEKA redaktors — žurnāls iznākšot līdz pēdējam numuram. Jaunākais nupat iznācis. Piecu mēnešu abonements maksā vienu dolāru (709 S. 6th Ave., Maywood, Illinois, U.S.A.). Skarba, patiesa, atklāta valoda, daudz ierosinājumu darbam Latvijas brīvības labā.

 

 

 

 

 

JAUNĀS GAITAS AUTORI

Jānis Turbads

Ja mana sieva nebūtu gājusi ar Jāni Turbadu vienā skolā, nezin vai Jaunās Gaitas lasītāji būtu varējuši iepazīties ar „Ķēves dēlu Kurbadu”.

Bet viņa Turbadu pagājušajā vasara bija ieraudzījusi uz ielas, un mums bija jāiet ciemos. No trepju augšas sauca patīkama balss: „Nāc vien augšā! Tikai nesamini kaķus!” Trepju apakšā avīžu papīros tuntuļojās bars mazu pīkstošu kaķēnu. Augšā sagaidīja jauneklis ar acenēm kā vecu draugu, sēdināja virtuvē pie galda, lika garšot latviskai gaumei tīkamu maizi, ko bija atradis kādā veikalā. Turbads, izrādījās, to vasaru studēja turienes universitātē. Dzīvoklis provizorisks. Betija ienes mazo Daci. Runājamies.

Tā Jaunā Gaita tīri starp citu tika pie „Ķēves dēla Kurbada”. Daži priecīgi, daži nē; atliek tikai teikt kā „Kurbadā”: „Eta ļiktens!”

Autors pats stāsta, ka „Kurbads” esot radies Svētā Patrika gaisa spēku bāzē Kanaverala ragā. Tur viņš 1955. un 1956. gadā nokalpojis savu laiku, pie rakstāmmašīnas kūkodams un „Kurbadu” rakstīdams. Par pūlēm uzkalpojis seržanta pakāpē.

Jānis Turbads, īstā vārda Valdis Juris Zeps, dzimis 1932. gada 29. maijā Daugavpilī. Beidzis Lībekas latviešu ģimnāziju. 1953. gadā ar uzslavu un A.B. gradu — Miami Universitāti Ohaio valstī, oficiāli franču valodā, bet neoficiāli eļļas gleznošanā un socioloģijā, kur apmeklējis lielāku skaitu kursu. Bez citām goda biedrībām Valdis ir par locekli:, Phi Beta Kappa, Pi Delta Phi, Alpha Kappa Delta. Tau Kappa Alpha. Pēdējā ir retorikas goda biedrība, kuŗā Valdis uzņemts par vairāk nekā 50 galda runām pret komunismu.

Valdis Zeps

Tad viens gads Nebraskas Centrālajā Teoloģiskajā Seminārā, divi gadi kaŗaklausībā. Tagad „Kurbada” autors ir doktorants Indianas Universitātē somu-ugru valodu nozarē. Strādā pie metodēm elektronisko smadzeņu lietošanai valodniecības laukā. Analizē šādā veidā Čeremisu tautas dziesmas.*)

„Kurbada” lasītājiem būs skaidrs, ka Valdis Zeps labi pazīst latviešu folkloru. Viņš domā, ka kādreiz savas metodes varēs izlietot, lai analizētu latviešu tautas dziesmas. Patlaban viņš vācot materiālus par trimdā sastopamiem latviešu dialektiem.

Miami Universitātē Valdis ieguvis pirmo vietu senioru īsstāstu sacensībā. Viņa godalgotais darbs publicēts universitātes izdevumā Tomahawk. „Ķēves dēls Kurbads” ir viņa pirmais latviešu valodā publicētais darbs, ja neskaita skautu mezglu grāmatu, ko sarakstījis kopā ar Māri Ķesteri.

Par „Kurbadu” autors izsakās: „Katram autoram ir gandarījums, ka lasītāji izmanto viņa darbus savu personīgo jūtu projecēšanai. Ja nu vienam otram šīs jūtas ir naidīgas vai arī bailīgas, tad iemesls meklējams ne tikdaudz Kurbadā kā lasītājā pašā. Nekāda paša Kurbada vērtēšanā vai simbolu tulkošanā kā autors, protams, nevaru ielaisties. Vienīgi gribu šo iespēju izmantot, lai aizrādītu, ka rakstniekam, kas nav padots cenzūrai, nav liegts likt sevis radītajiem tēliem izteikt domas, kas ir riskantas, groteskas, pretsabiedriskas vai pat pretīgas. Viņš ar to izrāda saviem lasītājiem zināmu cieņu, nepieņemot, ka viss jāpasniedz pārgremots, it kā lasītājiem pašiem nebūtu spējas šķirt sev piemēroto no nepiemērotā.”

Intellektuāla kuriozitāte, plašas zināšanas un latviska sirsnība ir Valža Zepa personības stūrakmeņi. Kad runājām par „Kurbadu” Un es iebildu ka daudzi darbā saskatīs cinismu, viņš uz brīdi apklusa, tad ļoti sirsnīgi un pārliecināti teica: „Lai ko var sacīt, cinisks vai nihilistisks gan neesmu bijis.”

Daudzi būs priecīgi, daudzi bēdīgi, uzzinot, ka autors patlaban pie jauna darba nestrādā. Par „Kurbadu” vēl ilgi tiks runāts. Par un pret. Taču liekas, ka visiem pretiniekiem un noliedzējiem kritiķis Jānis Rudzītis devis zīmīgu aizrādījumu: „Un Kurbada gadījumā — it kā literatūra pastāvētu tikai bērnu pantiņos un didaktiskos stāstiņos! Uzmanīsimies, ka neiznīcinām mākslu...”

(Laiks, 1959. g. 15, jūlijs)

Pēc šiem vārdiem vadoties, lai tuvojamies „Ķēves dēlam Kurbadam”.

Valters Nollendorfs

*)Thomas A. Sebeck and V.J. Zeps, „An Analysis of Structured Content, with Application of Electronic Computer Research, in Psycholinguistics”: Language and Speech. 1:181-193 (1958). — Thomas Sebeck and V.J. Zeps, „On Non-Randon Distribution of Initial Phonemes in Cheremis Verse,” Lingua, 8 (1959, in press). — Valdis J. Zeps, „Phonemic Inventories and Correspondences in Cheremis Dialects” Uralica 1 (1959, in press).

 

Sigurds Kalniņš

1958. g. Melburnā, Austrālijā, 150 eksemplāros izdoti Sigurda Kalniņa linogriezumi Aleksandra Čaka dzejai „Atzīšanās” (Miglā asaro logs. Ko tur liegties, nav vērts — Tikai tevi es mīlējis esmu!) Interesants izdevums. Krājums sava mazā eksemplāru skaita dēļ jau tagad bibliogrāfisks retums. Tā kā visas ilustrācijas novilktas no orģināliem grebumiem, grafikām oriģinālu pievilcība, šis krājums trimdas presē, šķiet, tikpat kā nemaz nav pieminēts, un lai glābtu to no pilnīgas aizmirstības, šajā JG numurā ir reproducēts krājuma pirmais attēls.

„Meitene pie loga” ir vienkāršs, skaidrs smeldzīga sentimenta piesātināts darbs, kas labi atbilst ‘Atzīšanās’ motivam un tembram. Par spīti šī attēla, tāpat citu krājuma illustrāciju kvalitātei, tomēr nevar teikt, ka Kalniņš ir labākais Čaka dzeju illustrātors. Strunkes illustrācijas Čaka Manai paradīzei (Daugavas izdevums) ir klasiskas un katrā ziņā pieder pašām izcilākajām latviešu grāmatniecībā.

Sigurds Kalniņš (1928-1956) beidzis Latvijas mākslas akadēmiju; veidojies galvenokārt tomēr trimdā. Līdz 1949. g. dzīvo Vācijas dienvidos franču okupētā Virtembergā, no 1949. g. līdz pāragrai nāvei Austrālijā. Atklātībai pazīstamas mākslinieka ilustrācijas Švābes, Strēlertes un Sarmas grāmatām, Vācijas pilsētu cikls. Par grafiķi ir ari publicētas pāris apceres trimdas presē, no kuŗām sevišķi jāmin Ojāra Jēgena nekrologs Ceļa zīmēs. Vairums Kalniņa darbu tomēr nav pazīstami. Ir paredzēts izdot Kalniņa grafiku kopojumu. Trimdas lielo izdevēju vienaldzības dēļ, šo darbu veiks atsevišķi entuziasti saviem spēkiem.

Kalniņa izejas punkts, šķiet, ir Plēpja grafika, vispār latviešu grafiķi Latvijas valsts pēdējos gados un vācu okupācijas laikā. Noteikti viņa darbos atbalsojas leišu emigrācijas spēcīgo grafiķu stili, visnotaļ Jonina. Ar leišu grafiķiem Kalniņš iepazinās leišu mākslu skolā Freiburgā. Reizēm Kalniņa darbos (tā arī ‘Atzīšanās’ ciklā, ja arī ne reproducētajā attēlā) jaušama Strunkes ietekme. Bet, protams. Kalniņam pašam savs rokraksts. Ja būtu jāteic daži kritiski vārdi, Kalniņa darbos bieži pārāk dominē literārā tematika, tīri grafiskām vērtībām ciešot. Kalniņš reizēm arī pārāk romantisks — 20. g.s. raksturīgie mākslu strāvojumi tādi nav.

Linogrebumu cikls ‘Atzīšanās’ ir pierādījums, ka ar jaunā mākslinieka agro nāvi mūsu grafika daudz zaudējusi.

Jānis Krēsliņš

 

 

TĀ SAUKTĀ „JAUNĀS GAITAS LIETA” (Turpinājums)

Aprakstot krīzi, ko radīja Amerikas Latviešu Apvienības Centrālās Valdes 25. aprīļa lēmums nosodīt Jauno Gaitu kā neatbilstošu „latviešu kopējiem mērķiem un morālei”, pagājušajā Jaunās Gaitas numurā teicu: „Gribas ticēt, ka ir iespējams nonākt pie godīga atrisinājuma, kuŗa rezultātā rastos daudz lielāka savstarpēja cieņa un sadarbība nekā līdz šim.”

Lai vēl vairāk uzsvērtu, ka Jaunā Gaita vēlas jautājumu nokārtot demokrātiski visiem pieņemamā veidā, ALA-s CV priekšsēdis prof. P. Lejiņš ir aicināts formulēt ALA-s viedokli un sniegt tā pamatojumus nākošajā Jaunās Gaitas numurā. Redakcija uzskata, ka demokrātiskā iekārtā publikai ir tiesības zināt — zināt visus faktus un argumentus, lai izveidotu savu patstāvīgu spriedumu. Fakti, uz kuriem ALA-s CV balstījusi savu viedokli un savus argumentus, atklātībā vēl nav parādījušies. Tos svarīgi zināt latviešiem visā pasaulē, jo tikai faktus ar faktiem, pierādījumus ar pierādījumiem salīdzinot varam tikt tuvāk patiesībai, savstarpējai uzticībai, demokrātiskam atrisinājumam.

Valters Nollendorfs

„Jaunās Gaitas” atbildīgais redaktors

 

 

 

ar pastnieka gādību

 

ATKLĀTA VĒSTULE LATVIEŠU LUTERĀŅU STUDENTIEM

Dārgais brāli vai māsa!

Šo vēstuli rakstu ar nolūku, lai būtu vienots ar Tevi lūgšanās par mūsu kopīgo darbu nākotnē un lūgtu no mīļā Debestēva un mūsu Kunga Jēzus Kristus palīdzību, svētību un ceļa rādīšanu luterāņu studentu brālībām un apvienībai.

Par šīm luterāņu studentu brālībām, kuŗu vēl trūkst latviešu studējošai jaunatnei, bet kas taps, ja tas būs tā Kunga prāts, savā noliktā laikā pēc Dieva žēlastības, gribas piesaukt Jāņa evaņģēlija vārdus: „Iesākumā bija Vārds, un Vārds bija pie Dieva, un Vārds bija Dievs. Tas bija iesākumā pie Dieva. Caur Viņu viss ir radies, un bez Viņa nekas nav radies, kas ir” (Jņ. 1, 1-3).

Es nevaru iedomāties labākus vārdus, ko Tev teikt, kā tikai tos, kas daudzkārt minēti studentu darbam: „Aplieciniet mūsu Kungu Jēzu Kristu dzīvē, darbā un studijās!” Kristus ir pavēlējis pasludināt evaņģēliju visām tautām un darīt par saviem mācekļiem cilvēkus no visām pasaules tautām (Mt. 28, 19. 20). Daudzkārt Kristus uzrunājis arī latviešu studentus dzimtenē un arī, klīstot tiem pasaules tālēs, kad tagad atrodamies ārpus dzimtās zemes, dārgās Latvijas ...

Mūsu studenti gan darbojas draudzē, korī, jaunatnes pulciņā, studentu kopā un vēl citur. Taču liekas, ka latviešu luterāņu studenti visumā nevarēs teikt, ka viņi ar to būtu visus savus uzdevumus dzīvē piepildījuši un ka latviešu studentu saimē tiem vairs nebūtu ko darīt. Varbūt arī pašā studentu saimē var pastāvēt vai rasties šaubas par Dieva esamību un Viņa Vārda patiesībām. Kristus ir teicis: „Un jūs atzīsit patiesību, un patiesība darīs jūs brīvus (Jāņa ev. 8,32).

Latviešu tauta, studenti un jaunatne dzimtenē smok lielā nebrīvībā un sagaida un lūdz, lai mēs, ārpus Latvijas esošie un brīvās pasaules valstīs dzīvojošie dēli un meitas, nebaidītos teikt patiesību par apstākļiem, jaunatnes un studentu un visas latviešu tautas brīvā un radošā gara apspiešanu un nomākšanu okupētajā dzimtenē, ko izdara sveša, latviešu tautai naidīga vara.

Vai būs šodien daudz latviešu luterāņu studentu, kuŗiem vēl paliek sveša vai neizprasta vai pārprasta Kristus mācība ar savstarpējo mīlestību, pazemību un kalpošanas garu savam tuvākam kā sev pašam? Vai bieži nav tā, ka mēs tikai vēlamies izcelt savu pārākuma apziņu un it kā noslēgties, nevis dalīties ar citiem garīgās un materiālās dzīves vērtībās? Taču, mīļo brāli un dārgā māsa, ja vēlamies stāvēt zem Kristus baltā miera karoga, tad mūsos nedrīkst valdīt šī pašmīlīgā pārākuma un iedomības apziņa: Mums ir jātop par jauniem radījumiem Kristū. Tikai tas, kas ir Kristū, ir jauns radījums. Beidzot vēl, Dievs sagaida no latviešu luterāņu studentiem, lai viņi nekaunētos Kristus svētā vārda (2 Tim. 1,8). Atceries kā ungāru studenti un jaunatne 1956. g. nostājās savas tautas priekšā un ar savām asinīm un jaunajām dzīvībām apliecināja visai pasaulei ungāru tautas tiesības uz patiesu brīvību Eiropas tautu saimē. Viņi mira lielā mīlestībā pret tautu un baznīcu, milzīga pārspēka nomākti, lai viņu draudiem, brāļiem un māsām, būtu mūžīga brīvības degsme sirdīs un tie paliktu uzticīgi Kristum un visas pasaules Radītājam un Viņa dievišķīgai patiesībai.

Vai šodien bieži par latviešiem ārpus dzimtenes nav jāsaka: „Kad atnāks latviešiem tie laiki, kad viņi atzīs patiesību un īsto gara brīvību un gudrību?

Latviešu luterāņu studentiem nav jākaunas zemoties Dieva priekšā lūgšanās, veidot savu dzīvi pēc Kristus mācības un vest savus draugus un darba biedrus pie Kristus.

Tu redzi, mīļo brāli un dārgā māsa, mēs kā latviešu luterāņu studenti un akadēmiķi stāvam daudzu neatrisinātu jautājumu un problēmu priekšā. Latviešu katoļu studenti nodibināja Vācijā 1947. gada februāri Latviešu katoļu studentu apvienību „Dzintaru”, kas 1957. g. atskatījās uz desmit ražena darba gadiem. Latviešu baptistu studenti ASV nodibināja savu apvienību 1957. g. novembrī Filadelfijā, kas ar sparu un garīgā spēka degsmi nenogurstoši strādā ar ticību Kristum savu darbu latviešu baptistu studentu un jaunatnes vidū.

Lai Dievs palīdz visiem latviešu luterāņu studentiem un viņu draugiem un svētī kristīgās audzināšanas darbu jaunatnes un studentu darba nozarēs latviešu studentu draudzēs. Lūgsim, kaut latviešu luterāņu studentiem būtu ļauts sadzirdēt un atsaukties Lielā Audzinātāja balsij — pulcēties kopā gara vienībā ar Kristu luterāņu studentu brālībās, kuŗas savā noliktajā laikā izveidotu Latviešu luterāņu studentu apvienību.

„Slavēts, kas nāk tā Kunga vārdā!”

Dr. Jānis Bikša.

 

 

JAUNĀS GAITAS redakcijai:

Amerikas vecākā paaudze uztraucas par latviešu jaunatnes rakstiem Jaunajā Gaitā. Viņi nolēmuši to turpmāk vairs neatbalstīt. Tas ir bēdīgi.

Domāju, ka JG ir patiešām vērtīgs un nepieciešams latviešu izdevums. Tas mūs iepazīstina ar visur izkliedēto latviešu jaunatni. Tikpat dažādas, kādas ir šo visu gaitas un domas, ir arī mūsu izdevums: — Un tas ir ļoti labi tā. Nepiekritīsim katra jaunieša uztverei, bet iepazīsimies ar to. Tikai tā mēs neatsvešināsimies viens no otra un spēsim sasniegt mūsu kopīgo mērķi.

Gribu vēl piezīmēt, ka arī mani vecāki un jaunākās māsas un brālis ar sajūsmu lasa JG, un mana māte uz jautājumu, kā viņa par to spriež, izteicās: „JG ir ļoti interesants un daudzpusīgs izdevums. Tur izteikto domu svaigums nerada bažas par kādu nevēlamu jaunatnes nostāju.”

Maija Šilde, Stutgartē..

 

 

JAUNĀS GAITAS redakcijai:

Attieksmē pret Jaunās Gaitas literāro saturu un periodiku vēlētos pieminēt, ka daži tās numuri satur ļoti daudz komunistiskās propagandas, kas kā atkārtojumi pārņemti no Padomju Latvijas izdevumiem. Sarkano slavināšanas dzeja kalpo tikai viņiem, mums tā tikai var kaitēt un jaunatnei dot nepareizu uztveri par apstākļiem dzimtenē. Ja tādu iespiež, tad nepieciešami paskaidrojumi vai komentāri attiecīgam tekstam.

Z. Kārkliņš, Čikāgā.

Redakcijas piezīme:

Ja lasītājs Z. Kārkliņš zīmējas uz JG 15. numura Skabargās ievietotajiem dzejoļiem Ļeņinam, tad vislabāko komentāru tiem dod virsraskts: „Produkcija virs plāna”. Dzejoļi, kas ņemti no vienas dienas preses, manuprāt dod ļoti labu ieskatu par garīgajiem apstākļiem dzimtenē: literatūra uz slīdošās lentes.

 

 

JAUNĀS GAITAS redakcijai:

Mūs nepatīkami pārsteidza kritika, kas parādījās presē sakarā ar Jauno Gaitu, jo mēs nesaredzam, ka tā būtu sākusi iet koeksistences ceļu ar boļševikiem, kas laikam ir viens no galveniem pārmetumiem.

Atrodam, ka Jaunā Gaita ir vērtīgs un interesants jaunatnes žurnāls ar lielu dažādību un idejām, un ar lielu nepacietību gaidām katra jaunā numura iznākšanu.

Novēlam ilgu mūžu Jaunajai Gaitai!

Tanita Mīlmanis, Skaidrīte Mīlmanis, Parīzē.

 

 

JAUNĀS GAITAS redakcijai:

Līdz ar šo vēstuli atsaku savu „Jaunās Gaitas” abonementu. Mēs šo Jūsu jauniešu žurnālu beidzām lasīt ar pagājušo numuru. Žurnāls meklējoties ir nogājis pilnīgi no ceļa. Piem.: Turbads; 137. lp. Birzgaļa karikatūra; 138 lp. Gudreļi; u.t.t., u.t.t. Paliek sāja dūša iedomājoties, ka mūsu jaunatne šādu garīgi bankrotējušu žurnālu lasa.

Liekas, Jūsu žurnāls ir brālis un māsa kādreiz tik bēdīgi slaveniem tā saucamiem lubu literāturas žurnāliem un tenku lapelēm „Svari” un „Aizkulises”. Kaut drusciņ paškritika būtu vietā, lai jau tā huligāniskās tieksmes mūsu jauniešos netiktu vēl atbalstītas un vērstas plašumā.

Z. Prikulis, Saginavā

Redakcijas piezīme:

Lai novērstu pārpratumus, paskaidrojam, ka JG 137. lp. ievietotā karikatūra nav Reiņa Birzgaļa darbs, bet variācija par tēmu „a la maničre de Reinis Birzgalis”.

 

 

JAUNĀS GAITAS redakcijai:

Ar šo pasūtinu 2 Jaunās Gaitas ar šādām adresēm (seko adreses).

Abus pasūtinājumus varat uzskatīt tā sakot par „inventāru”, kamēr Jaunā Gaita paturēs līdzšinējo virzienu. Kā veca skolotāja esmu vienmēr interesējusies par jaunatnes literatūru un varu teikt, ka Jaunā Gaita ir viens no vislabākajiem pašas jaunatnes žurnāliem, kāds jebkad latviešiem bijis.

Žēl un kauns dzirdēt neizdomātus un pat ģeķīgus uzbrukumus kā žurnālam, tā jaunatnei pašai.

Anna Lovāne.

Redakcijas piezīme:

Kaut gan mūsu lasītāji nereti vien dēvē Jauno Gaitu par jaunatnes žurnālu, redakcija rūgtas pieredzes rezultātā spiesta vēlreiz paskaidrot, ka Jaunā Gaita ir jauno autoru rakstu krājums, domāts visām paaudzēm, protams, arī jaunatnei.

 

 

JAUNĀS GAITAS redakcijai:

Lasīju par tračiem, kas sacēlušies ap „JG”, un manī radās vēlēšanās nākt jums talkā, tikai nezinu, vai es neesmu par jaunu, jo man ir tikai 71 gads un 2 mēneši. Ja šī jaunība tomēr derētu jūsu pulkā, būtu ar mieru jums nosūtīt kādu savu stāstu „Elga”. Nelaimīgā kārtā tur gan arī kāds jaunietis nobučo Elgai kāju — un pie tam ar viņas piekrišanu — virs ceļgala. Es jau arī nesaku, ka jums tas būtu jādrukā, ja neietilptu jūsu programmā.

Otto Krolls.

 

 

JAUNĀS GAITAS redakcijai:

Nesen teiktais par JG (Laika 35. nr.) ir pārskrējis kā stindzinošs viesulis, atstādams savas sekas un ievainojumus.

JG ir izveidojusies par pieņemamu žurnālu. Strādāt, izveidot kādu pasākumu ar idejām un cerībām vien, bez pienācīga materiāla atbalsta, ir prasījis daudz uzupurēšanās un laika. Mīlestība un cieņa latviski rakstītam vārdam ir liels ieguldījums un vadmotīvs žurnālam. Bet ALA’s valde to vēl neuzskata par akceptējamu virzienu un runā par JG saturu kā neatbilstošu latviešu kopīgiem mērķiem un morālei, kā arī lieto vārdu „koeksistence”, — patapinātu no polītikas machinācijām, kam nav sakara ar JG saturu un vadību.

Liekas, ka „Ķēves dēls Kurbads” ir aizspriedumu pamatā. Cik dažādi esam mēs katrs, tādi ir mūsu uzskati. Tādēļ, iziet no viena sacerējuma un vērtēt vispārinošā veidā ir nevietā. Šinī žurnālā ir daļa cilvēka dzīves jauno autoru skatījumā, un kādu viņi to redz, ir viņu privilēģija. Kamēr JG pauž mūsu valodu un darbu dažādībai cauri saklausāma latviska sirds, tad tā tomēr kalpo mūsu visu kopīgiem mērķiem. Vai ir kāds piemērs, kur JG ir iedarbojusies uz morāli nevēlamā veidā? Bet nevēlami morālei ir neapdomāti vārdi un asas rīcības (Laika 35. n-rā), nenovērtējot pietiekami darbu un sirdsdedzi, kas iet līdzi katram izdevumam. Jaunatnes Svētki Kanadā ir lielākā manifestācija tam, ka jaunieši ir saglabājuši sevī tautas un vēstures dotās vērtības, daļu no mūsu kopīgā mērķa. Nav viegli, Virzas vārdiem teicot, lielo plašumu saspiest mazumā ar visām lieluma īpašībām. Un vēl grūtāk tad, ja pēkšņi nāk ieteikumi nedot pabalstu publicēšanai („ne pliku centu”).

Reizēm padomu dot vieglāk nekā tam sekot; un varbūt tieši šeit ir tā šķietamā plaisa starp jauno paaudzi un vecāko. Jācer, ka vārdi, dažreiz arī skarbi, ir labi domāti, un, tādā ticībā tos uzņemot, atradīsim tiltu, kā vienot paaudžu uzskatus, padomus un vēlējumos.

Leonīds Daģis.

 

 

JAUNĀS GAITAS redakcijai:

Jau vērojama Jaunā Laikmeta rīta ausma, kas vēl ļoti maz skārusi latvju tautas trimdas drupatiņu. Visā pasaulē aug meklēšana pēc jaunām garīgām vērtībām, jo vecā kultūra novedusi cilvēci kritiskā stāvoklī, tuvu katastrofai. Bet ar skumjām mums jāredz, kā latvju tauta, kā apburtā princese pasakā, vēl guļ dziļā miegā un gaida savu modinātāju-princi.

Mūsu jaunatne ļoti labi jūt, ka pasaulē ir kaut kas maldīgs, kas novedis cilvēci līdz ar mūsu tautu kritiskā stāvoklī. Un šis „kaut kas” nav nekas cits kā priekšgalā nostādītais kailais materiālisms dzīvē un domās. Mēs maz saprotam, ka visu materiālo darbību cēloņi atrodas gara pasaulē, un tāpēc „papriekšu vajaga dzīties pēc Dieva (gara) valstības un Viņa taisnības”, lai tad šīs pasaules problēmas pašas par sevi tiktu atrisinātas. Mums vispirms jāiedēstī cilvēkos griba pēc labā un patiesas domas, tad arī darbi un dzīve būs labi un nemaldīgi. Un ko mums būs gribēt, to rāda Dievišķie likumi un pavēles. Mums jāatzīst, ka materiālā pasaule līdz ar tās kārtību un likumību pati par sevi no nekā nevarēja rasties. Še bija vajadzīgs kaut kāds gudrības un spēka avots — nemateriāls un no mūžības, kas no savas substances spēja atvasināt visu materiālo pasauli. Un cilvēcei jau ir labi zināms, ka šis pirmcēlonis saucas Dievs — garīgs, no mūžības — mīlestības, gudrības un visspēcības savienojums. Tā kā cilvēkam pašam dzimstot, nekā nav, tad viņam gudrība jāuzņem no Dieva, kas savu gudrību ir iemiesojis materiālajā dabā un atklāsmes Vārdā.

Dievs, kas tikai ar savu gudrību ir radījis tik brīnišķīgu pasauli, spējis dot cilvēkiem arī pilnīgus likumus un pavēles. Kad nonāksim pie šī vienīgā pareizā secinājuma, tad mēs sāksim arī celt zaudēto Paradīzi. Un še jaunatnei ir viscēlākais darba lauks, kur atvēzēties svētīgā darbā par labu sev un cilvēcei.

Un tagad, pārgājuši šo Rubikonu, salauzīsim arī tiltus, kas varētu vest mūs atpakaļ uz veco garīgi satrunējušo pasauli. Līdz šim mēs maldījāmies pa savas maldīgās darbības ļaunajām sekām; kā Krilova cūka rakņājamies „pēc zīlēm” pa ozola saknēm, neapzinādamies, ka šīs „zīles” ir izaugušas uz varenā ozola — augšā, gara pasaulē ar Dievišķo gudrību. Tagad nokļuvuši uz Rubikona otrā krasta, lai mēs noārdām aiz sevis tiltus — visus vecos elkus un pašgudrību, kas nesaskan ar vienīgo gudrību — Dievišķo. Visas vecās kultūras vērtības, kas maldīgas, jānovieto archīvos par biedinājumu jaunajām paaudzēm nākotnē. Beigsim lepoties ar saviem maldīgajiem kultūras sasniegumiem, kas piesātināti ar iznīcību — materiālismu, juteklību, dzīvnieciskumu, savtīgumu, elkudievību, bezdievību un citām negatīvām parādībām. Centīsimies viņus vairs neatdarināt, bet darīsim tikai to, kas tiešām lietderīgs pašam un sabiedrībai un saskan ar Dieva gudrību, kuŗa vienīgi ir īsta un nemaldīga. Rakstniecībai jāatstāj pagātnes ideālizācija un jāuztver tā jaunā vēsma, kas pūš uz Jaunā Laikmeta pusi. Rakstniekiem līdz ar visu cilvēci jāķeras pie Jaunā Laikmeta celtniecības, jārada varoņi, kas cīnās ar pagātnes maldiem, cīnās par nākotnes ideāliem.

Tas pats jādara mākslai — jāatmet miesas ideālizācija un dzīvniecisko baudu pielūgšana un visur jāparāda, ka visa noteicējs ir gars — labā griba un patiesās domas. Garīdzniecībai jāatmet maldu mācības, kuŗas ir ieviesušās kristietībā.

Visu tautu un valstu dzīve un vērtības ir jāpārvērtē saskaņā ar Dieva likumiem. Sevišķi jaunatnei stāv priekšā Jaunā Laikmeta celtniecība. Viņai jāatiet no šīs pasaules vieglprātīgo izpriecu pārspīlējumiem un no viņu dievināšanas un jārod prieks lietderīgā dzīvē un darbā par labu sev un saviem brāļiem — citiem cilvēkiem.

Hermanis Mieriņš

 

 

JAUNĀS GAITAS REDAKCIJAI:

Š.g. 5. augustā notika Latviešu Nacionālās Apvienības Kanadā Jaunatnes nozares sēde, kuŗā piedalījās LNAK pr-dis V. Upeslācis, Jaunatnes nozares vad. T. Kronbergs, DV valdes loc. K. Bencons, LNJAK pr-dis G. Liepiņš, DV KV jaunatnes un sporta daļas vad. E. Breikšs, Toronto jaunatnes pulciņa „Lāpa” pārstāve P. Celma, skautu jendas Kanadā vad. S. Leimanis un Toronto Studentu kopas pārstāvis A. Ginters.

Sēdes dalībnieki pieņēma atzinumu, ka Jaunā Gaita ir labs un pozitīvs jaunatnes izdevums, atbalstāms un ieteicams. Rakstos par reliģiju un komūnismu vēlama uzmanība pārpratumu novēršanai.

T. Kronbergs,
LNAK Jaunatnes nozares vadītājs.