Jaunā Gaita Nr. 22, 1959. gadā
Ja Gludajā Dēlī kāds saskata līdzības ar pazīstamām, lietām, dzīvniekiem, personām, augiem, notikumiem vai sapņiem, tad tā nav nejaušība, bet gan bojāta fantazija; Gludajā Dēlī viss ir tikai sagadīšanās. (Klasifikācija: 6c).
GLUDĀ DĒĻA VISPĀRĪGA KLASIFIKĀCIJA:
7c (Klasifikācijas klasif.: 7c).
(Viņetes klasifikācija: 6c, 7c utt.).
HIMNA JAUNAJAM LAIKAM
Rudenī, kad sēnes dīgst,
Dažam labam iziet plāni:
Slīdiens, kritiens, plakšķis mīksts,
Dibens slapjš un zili sāni.
Grūtāk jau ja d. p. plikā
Skabargai krīt virsū: būc!
Beigta uzvedībā šikā,
Mēle velna vārdu rūc.
Tāpēc, ļaudīm rāms lai prāts,
Un lai spējam valdīt mēli,
Visi turp, kur elle krāc,
Nošļūksim pa gludo dēli.Guno
JAUNAIS LAIKS
Ar neapslāpējamu sajūsmu (aplausi) ziņojam, ka esam nonākuši kādas organizācijas jurisdikcijā (vētraini aplausi), kas saucas: Centrāle Elegantas un Neasas Zobgalības Uzturēšanai un Racionalizēšanai Amerikā (neapturami, vētraini aplausi). Saīsināti: CENZURA (ilgstoši, neapturami, vētraini aplausi; visi pieceļas kājās).
CENZURA ir bezpartejiska, bezpaaudžu beznozīmes organizācija, kas atšķiŗas no citām trimdas organizācijām ar to, ka nevien nedara, bet arī deklarē, ka nedara nekādu radošu darbu, bet cenšas trimdas radošā darba milzīgo pārpilnību kontrolēt, ierobežot un ievadīt attiecīgās gultnēs. Zobgalību laukā šī gultne ir latviskās humora mērauklas: elegance izpausmē un neasums iespaidā. Ievadīšana gultnē notiek ar svītrošanas, atmešanas, izšvīkāšanas, sagrozīšanas, saīsināšanas un strīpošanas palīdzību.
CENZURA's pirmais solis: novērst asumu skabargās. Bet tā kā skabargas ir asas per se, skabargu vietā tiek dots gluds dēlis, kas drošības labad gatavots no pulēta, nerūsējoša tērauda.
Gludais Dēlis sniegs elegantu, veselīgu, gludu humoru (par satīru nebūt nerunājot!), kas skaŗ tipiski nacionālas temas. bet neskaŗ tautas kopību un morāli:
1. Sievas mātes -
a. kā tādas;
b. citādas.
2. Noplukušus suņus un citus dzīvniekus -
a. noplukušus suņus;
b. mūsu spārnotos draugus;
c. mūsu nespārnotos draugus;
d. ēzeļus.
3. Autobusus, tramvajus un citus braucamos rīkus -
a. ar riteņiem;
b. bez riteņiem.
4. Mazus puikas nošļukušām biksēm -
a. ar nolūku;
b. ar desu.
5. Laulības dzīves priekus un bēdas -
a. bēdas;
b. sievasmātes;
b1. sievasmātes un lietussargus;
6. Botaniskas, ģeografiskas, ģeoloģiskas, metereoloģiskas un citādas dabas parādības - a. iskas parādības;
b. loģiskas parādības;
c. neloģiskas parādības.
7. Nopietnas dzīves parādības -
a. kas pacilā garu;
b. kas sniedz morāli;
c. kas piepildītu telpu.
Lasītāju informēšanai visi Gludā Dēļa joki pienācīgi klasificēti un tiem pievienots numurs, kas atbilst kādai kategorijai šai sarakstā. Ar laiku lasītāji varēs orientēties tik labi, ka pietiks publicēt attiecīgos numurus, lai izraisītu smieklus.
Cerot, ka lasītāji uz Gludā Dēļa atradīs gludu šļūkšanu
Bij. SKABARGU REDAKCIJA.Apstiprināts:
Centrāle Elegantas un Neasas Zobgalības
Uzturēšanai un Racionalizēšanai Amerikā.KLASIFIKĀCIJA: 7C
GLUDĀ DĒĻA
REDAKCIJAS PADOMNIEKS
Dēli uz to Gludo Dēli! Ja atzīstat demokratiju (Jūs jau sakāt, ka atzīstat!), nemeklējiet vainas tikai pie vecajiem. Man ir tāds jautājums: Kāpēc Amerikas LJ Apvienības valdes sēdei 1. un 2. augustā nebija kvoruma? Kāpēc sēde nenotika? Vai atkal vainīgi vecie? JR, Detroitā.
GD redakcijas atbilde: Nekā nebija. Šoreiz vecie vainīgi nebija. Vainīgi bija daži dvieļi, kuŗus pāris ALJA's valdes locekļi bija aizmirsuši Kanadā Jaunatnes Svētku laikā. Kamēr šie pēc dvieļiem, tikmēr kvoruma nav. Un kamēr kvoruma nav, valdes sēde nevar notikt.
GD redakcijas jautājums: Vai lai pieņemam rezolūciju pret dvieļiem?
GDR! Man apnicis vienmēr dzirdēt veco joku par puiku nošļukušām biksēm, kas stāv uz tilta un raud. Gaŗām iet kungs un prasa: "kam tu raudi?" - "Man Jēpis sviestmaizi iemet upē!" - "Ar nolūku?" - "Nē, ar desu!" Vai jūs nevarat man palīdzēt? V. Tiltnieks, Trojā, ASV.
GD redakcijas atbilde: Kā nu nē? Sk. klasifikāciju 4a. un b.! Ko domājat par šādu versiju? Raķešu bazē stāv eleganti tērpts kungs un lamājas. Garām iet puika nošlukušām biksēm un prasa: "Kam Jūs lamājaties?" - "Man šie jēpji nupat sviestmaizi uzšāva orbitā!" - "Ar raķeti?" - "Nē, ar nolūku!" - "Ar nolūku?" - "Nē, ar sieru!" (Klasif.: 4a., b.).
God. Skabargu redakcija: Jūsu joki man nepatīk, jo ir pārāk smagi un nesaprotami. Arī mūsu pilsētā iznāk žurnāls, bet tur joki jau daudz labāki. Piemēram:
Viņa: Saki, Arnold, vai kaķi arī tiek pieskaitīti plēsīgiem zvēriem?
Viņš: Jā gan, manu kaķīt!Šitādi un līdzīgi joki man patīk, dodiet tādus! M.Minneāpolē, Minnesotā.
GD redakcijas atbilde: Mēs Jums tādus varam dot vairumā. Kā ir ar šo?
Viņš: Saki, Anniņa, vai suņi arī tiek pieskaitīti plēsīgiem zvēriem?
Viņa: Jā gan, manu sunīt! (Klasif.: 2a., 2c., 5a.).
Zeenitah reddakzijjah tah Gluddah Dehllah! Manim pattikka tahs sobbu gallibas to Skabbargu. Tahs bija tik kreptigas un gandris tikpatt neschpetnas kah muhsu lajkah. Vai jumms tahs duhschas truhkst? Vai trihz tee stilbi to bikkschu? Puleers.
GD redakcijas atbilde: Mums neh! Bet ZeENSURRA gann. (Klasif.: 4a?).
Skabargas! Mūsu sociālistiskā jaunatne ir loti aktīva. Savā lapiņā redaktors T. Brūns raksta: "Ja, šeit, Eiropā, ir jauniešu grupas ar polītisku nokrāsu, tad Amerikā to nemana ... Latvijā bija daudzas polītiskas partijas, kāda no šīm partijām taču būtu piemērota arī šiem jauniešiem ... Katras brīvvalsts polītiskās, sociālās un ekonomiskās dzīves tapšanas un attīstības noteicējas ir un būs polītiskās partijas ..." Nu, ko jūs albildēsit tagad? Vai mutes ciet gan? Sociālists, Zviedrijā.
GD redakcijas atbilde: Skabargu redakcija neatbildēs neko. Bet mēs teiksim apmēram tā, kā reiz ALJA's priekšnieks Laimonis Streips: par daudz spārnu neesot labi lidošanas procesam. Bet T. Brūnam nav par ko bīties. Jaunatnes Svētku polītiskajā panelī - kuŗā gan nebija redzami aktīvās sociālistiskās jaunatnes pārstāvji - diskutēja tik skaļi un dikti, ka beigās kāds tautietis konstatēja: jaunie neesot ne par matu labāki par vecajiem partiju laikos. Bet kāds cits dedzīgi iestājās par vienu vienīgu tautas partiju, lai izbeigtu partiju cīņas. Vai nav amplitūda? Ja nu tas viss tā notika bez "polītiski iekrāsotām grupām", kas gan būtu noticis ar? Mums bail domāt. (Klasif.: 6c?).
Ātri! Sievasmāte pie mums aizmirsusi savu lietussargu. Ko lai ar to iesāku? Nelaimīgs vīrs, tramvajā.
GD redakcijas jautājums: Pie mums visas redakcijas sievasmātes aizmirsušas pašas sevi. Ko lai darām mēs? (Klasif.: 3a., 5b., b1.).
Cien. Gludā Dēļa redaktori! Nākamnedēļ pie manis viesosies dēla sievasmāte. Ko lai es daru? Vīramāte, Jaungvinejā.
GD redakcijas atbilde: Klājiet galdu ar sievasmāti. (Klasif.: 1b.).
Gludais Dēli! Amerikā parādījušās skaņu plates ar krievu mūziku. Nosaukums "Volgas krastos" vai kas tamlīdzīgs. Bet uz vāka latviešu tautas dēli un meitas! Kāpēc gan tā? Vai tad Latvijā tagad plūst arī Volga? Jēkabs Strūdzinieks, San Francisko.
GD redakcijas atbilde: Arī mēs prasām - kāpēc gan tā? Bet Volga tomēr Latvijā neplūst. Un tad nu tikai loģiski secināt, ka nevis Volga nākusi pie latviešiem, bet gan latvieši pie Volgas. Kāpēc tas tā, to vajadzētu uzprasīt kolēgām Rīgas "Asajā slotā".
Redakcijas gudrie: Jaunās Gaitas redaktors Nollendorfs ALJA's kongresā Linkolnā teica: "Latviešu jaunatne trimdā ir kā proverbiālais ēzelis starp desmit siena kaudzēm." Visu gadu esmu gudrojis, bet nevaru izgudrot, ko viņš īsti ar šo teicienu domāja. -iņš, Linkolnā.
GI) redakcijas atbilde: Dodiet mums gadu, gan mēs izdomāsim! (Klasif.: 2d!!!).
Padomu devēji! Ļoti priecājos, ka esat sākuši veltīt savas slejas mūsu četrkājainajiem draugiem. Man ir kaķītis vārdā Incis. Incis ir runcis. Vakar ar šausmām redzēju, ka viņam uzbruka kaimiņu vilks (suns). Nebija jau tā, ka Incis būtu suni licis mierā, bet tomēr vilks viņu pamatīgi sakoda. Vai tas ir taisnīgi? Ko lai padaru lielajam vilkam? Kaķu draugs, Toronto.
GD redakcijas atbilde: Un vai tas būs taisnīgi, ka Jūs, liels cilvēks, uzmetīsities Incim par aizstāvi? Tā Jūs varat izjaukt Darvina evolūcijas teoriju? Izbariet Inci, bet suni lieciet mierā (Klasif.: 2a. un c.).
Auksti god. "Gludā dēļa" redakcija! Ir tā, ka pie mūsu mājas kāds kalniņš un kāda lejiņa ar bērziņu. Kad es stāvu kalniņā, es redzu ļoti tālu. Kad es nokāpju lejiņā pie bērziņa, es redzu tikai kalniņu. Kā gan tas izskaidrojams? - Nam- un zemes īpāšnieks, Amerikā.
GD redakcijas izskaidrojums: Cenzēts no jaunās organizācijas CENZURA.(Klasif.: 6a!).
OKUPĒTAJĀ DZIMTENĒ
Ainas pēc Padomju Latvijas preses ziņāmKad latviešu tautu apspieda un verdzināja vācu baroni, Līgo svētku vakaru tie deva brīvu, piekāpjoties dzimtcilvēku (t. i. latviešu tautas) tradiciju priekšā. Atļāva sapulcēties muižā un dziedāt, līksmoties. Arī mucu alus, dažus mērus degvīna novēlēja. Daži baroni tomēr lēsa, ka dots par daudz. Brīvo novakari varēja aiztaupīt - pietiktu ar mucu alus. - Tā to pastāsta vācietis Garlibs Merķelis grāmatā "Latvieši".
Nu valda sarkanie baroni. Piekāpjoties darbaļaužu (t. i. latviešu tautas) senu tradiciju priekšā, atļauts pulcēties un līgot. Arī sarkanie baroni tomēr lēš, ka būtu dots par daudz - brīvdienu Līgo svētkos. Tāpēc - "Latvijas PSR ministru padome, ievērojot darbaļaužu vēlēšanos, nolēmusi pārcelt brīvdienu no 21. jūnija (svētdienas - T. B.) uz 24. jūniju". - Tā to pastāsta sarkano baronu prese.
"Diemžēl, pēdējos gados," saka "Cīņa", "līgotāji nereti zināja tikai dažas Jāņu dziesmas, un tad tās vakarā atkārtoja bez gala. - Bet kas gan ir Līgo vakars bez skaistām Jāņu dziesmām! Mūsu folkloras pūrā tādu dziesmu daudz, tikai nebijām to pārcilājuši, tāpēc vecā paaudze sāka dziesmas piemirst un jaunie - vienkārši nezināja".
Šai sakarā Latvijas PSR žurnālistu apvienība laidusi klajā 50.000 eksemplāros 2 rubļi lētu un 96 lappušu plānu Jāņu dziesmu krājumu "Līgo, līgo". Tajā 47. lappusē "roku rokā sadevušās" kāda Pētera Ētera sakārtojumā un sarkanā literātūras vagaŗa Jāņa Niedres uzraudzībā "pagātne un tagadne".
"Pirmajā daļā sakopotas senās līgo dziesmas ... Par to sacerētājām Garlibs Merķelis stāsta: vācu baronu laikā "meitas ir vienīgās, kuras zem vispārējā jūga vēl var just prieku. Drūms, noslēdzies un kluss dara savu darbu jauneklis un vīrs ... Turpretim meičas, saldos sapņos savam ganāmpulkam līdzi staigājot, apdzied to un ikkatru priekšmetu, ko viņas sastop".
Krājuma otrā daļā "padomju dzejnieku sacerētās" četrrindas "pār padomju gaišo šodienu". Dziesmu sacerētāja lomas mainījušās - "padomju dzejnieki" nomainījuši ganu meičas. Šai daļā padomju dzejnieku "pārākums" par Garliba Merķeļa minētajām ganu meičām līgo dziesmu jaunradē parādās no pirmās līdz pēdējai četrrindai:
Aug te kvieši griezdamies,
Zirņi pākstīs spiezdamies.
Govis pienu dod virs plāna
Gluži kā no okeāna ... (60.lpp.)Ivans Jānim roku devis,
Aicināja sērst pie sevis.
Līgotāji apkārt stāja,
Abus reizē godināja.Vainagus lai šurpu nesam,
Visiem galvā saliksim -
Draugi bijām, draugi esam,
Draugi mūžam paliksim. (61.lpp.)
Kolhoznieki ceļus taisa,
Grāvjus rok un granti kaisa.
Ekur, jauka braukāšana,
Pašiem "Moskviču" ir gana ... (72. lpp. )Un tā līdz krājumiņa beigām!
Nevarētu teikt, ka literātūras vagaris Jānis Niedre būtu nepraša savā arodā. Tāpēc atliek tikai konstatēt, ka padomju dzejnieki ar savu vagari priekšgalā jaunajās dziesmās "pauž cilvēku jaunu skatījumu uz sabiedrību un sabiedrisko dzīvi, izteic darba cilvēka kollektīvista atziņas un jūtas, pauž viņa prieku, atjautu, domu drastīgumu" (4. lapp: ) - vai vienkārši runājot - padomju "dzejnieki" diezgan atjautīgi izraksta nabadzības apliecību uzspiestajai iekārtai.
ê
21. jūnijā "Padomju Jaunatne" rakstīja, ka no "21. jūnija līdz 28. jūnijam notiks jaunatnes nedēļa". (Loģiski būtu, ja 21. jūnijā šai gadījumā teiktu - notiek.) Kas gan viss 21. jūnija numurā bija paredzēts: jaunās paaudzes atskaites sniegšana partijai un valdībai, stāšanās darba sardzē, iesaistīšanās sacensībā par komūnistiskā darba kollektīva nosaukuma iegūšanu, izstāžu rīkošana Rīgā, Daūgavpilī, Liepājā, Jelgavā un citur, došanās darba talkās, lai, piemēram, palīdzētu uzbūvēt jau vairākus gadus celto Rīgas staciju, noformētu pilsētu ielas un parkus, uzstādītu karogmastus, dedzinātu "ugunis tieši uz ezera ūdeņiem" un tā joprojām, un tā joprojām.
Bet vēl līdz šai dienai nav zināms, vai no 21. līdz 28. jūnijam notika kaut kāda jaunatnes nedēļa! Satricinošs klusums ...
ê
Tradicionālais Padomju Latvijas jauno autoru "literārs almanahs 1959", "Jauno vārds" iznācis 10.000 eksemplāros par 11 rubļiem un 45 kapeikām 368 lappusēs. To dot nopūlējies (- un bezcerīgi - 48 lappuses bijis pat jāaizpilda ar Padomju Lietuvas jauno autoru sarakstītā latviskojumiem) jauns dzejnieks Arvīds Skalbe. Uzraugu lomās piedalījušies sarkanie literātūras vagari Mirdza Ķempe, Jānis Niedre un kāds Jeronīms Stulpāns. Krājumā ievietoti arī jaunas dzejnieces Arijas Elksnes 10 dzejoļi. Pārējie debitanti - vai labāk, attiecīgās redakcijas kollēģijas izraudzīteņi - cits rātni, cits sparīgāk, katrs pa savai dabai, laužas kādās aizslēgtās durvīs, neatskārzdami, ka te neko nepalīdzēs arī rakstniekam iedotais partijas bomis. Kā pie šīm aizslēgtajām mākslas pasaules durvīm veicas kādam Imantam Auziņam, parāda perša "Karogs" 6. lappusē:
Tev zvēru, Dzimtene, es baiļu nejutīšu,
Tai brīdī viņa (ļimstoša karognesēja - T.B. ) vietā tālāk iet,
Es tavu karogu līdz galam vaļā tīšu,
Lai tas kā kvēla uguns pāri zied.Tas nebūs viegli. Tas būs ļoti grūti.
Tas nebūs ceļš, bet vaidu sadzelts purvs.
Un pirmās lodes meklēs viņu krūtis,
Kas sārtos karogus sev tur rokā tur ...Un tā tālāk ...
Ak, nabaga zēns! Met taču to karogu no rokām ārā! Tas nebūs grūti. Tas būs ļoti viegli. Tas nebūs vaidu sadzelts purvs, bet ceļš! ...
Pēdējā LĻKJS (komjaunatnes) Centrālās Komitejas VII plēnumā (sēdē) Rīgā 19. jūnijā "republikas komjaunatnes vadošais darbinieks" biedrs Vilks (sekretārs) izteica asus pārmetumus komjaunatnes Rīgas Kirova Rajona Komitejai un tās "vadošam darbiniekam" biedram Krupenkovam (sekretārs). Šai komjaunatnes rajonā atrodas 6 augstākās mācības iestādes, un ne bez pamata biedram Krupenkovam bija jānorij biedra Vilka pamestais krupis, "ka loti slikti kadru apmācība notiek mūsu augstskolās".
Bet tā nu nebija, ka komjaunatnes "vadošais darbinieks" biedrs Krupenkovs, kuŗa "rajonā" atrodas arī Latvijas Valsts Universitāte, būtu visu laiku gulējis uz ausīm! 26. maijā biedrs Krupenkovs bija paziņojis, ka LVU I kursa students "Gunars Šteinbergs izslēgts no komjaunatnes un atskaitīts arī no studentu skaita". ("Padomju Jaunatne").
Padomju Latvijas prese, ja raksta par trūkumiem uzspiestajā iekārtā, tad, gods kam gods, tā nemelo. Un ja vērīgi seko Padomju Latvijas presei, tad tai tik maz iespēju melot - trūkumi un nepilnības gads gadā auguši un, kā tā pati teiktu, jau sen pārsniedz visas normas.
Bet ko tad pret uzspiesto iekārtu bija nogrēkojies bijušais komjaunietis un students Gunars Šteinbergs? Lai to spētu atbildēt, "Padomju Jaunatnei" (Nr. 74, 1959.) vārdu pa vārdam jāatklāj kaut kas no apspiedēju metodēm: "Redakcijā pienāca vēstule. Nē, tā nebija (! - T. B. ) adresēta "Padomju Jaunatnei". Draugs rakstīja draugam, bet vēstule ceļā noklīda (! ! ! - T. B. ) . Svešas rokas (! - T. B. ) to pacēla, sveši cilvēki ( ! - T. B. ) izlasīja un atzina, ka tā var interesēt (! - T. B.) ne tikai adresātu".
Komjaunietis un Latvijas Valsts Universitātes vēstures un filoloģijas fakultātes latviešu valodas un literātūras I kursa students Gunars Šteinbergs bija savam draugam (pēc "Padomju Jaunatnes" ziņojuma) starp citu rakstījis: "Albert, kad mēs abi tiksimies, mēs piedzersimies kā cūkas."
Bet kāpēc tādi vārdi no komjaunieša? - vaicājam arī mēs.
"Padomju Jaunatne" turpina: "Ja Šteinbergs būtu viens pats, diez vai viņam vajadzētu veltīt tik daudz uzmanības kā pašlaik." (Bet Šteinbergs nav viens pats! ) "Mūsu priekšā latviešu valodas nodaļas I kursa izdotā žurnāla "Sirds uz trotuāra" vienīgais - pirmais un pēdējais (žurnāls, tātad, aizliegts! - T. B.) - numurs. Par ko tad runā jaunie dzejoļu un stāstu autori?" jautā "Padomju Jaunatne". Un mēs jautājam to pašu!
Kāds jauns latvietis Leons Ādmīdiņš dzejolī "Ubags" par strādnieku šķiras izcīnīto brīvību" rakstījis tā:
- Hei - brīvību pērciet! -
Mēs pārdosim to!
Tā traucē mums dzīvot,
Mēs metam to projām!
Jo dzīve ir laba,
Kaut nebrīvs es esmu ...
Lai muļķi iet cīņā
Un, karogiem plīvot,
Par brīvību
izlaiž
Dzīvības pēdējo dvesmu ..."Padomju Jaunatne" domā, ka tā ir gara nabadzība. Vai nu tā ir? Cilvēks, kas uzaudzis padomju "brīvībā", zina, ko viņš raksta.
žurnālu "Sirds uz trotuāra" aizliedza, bet tā redaktoru Juri Rundu (pēc "Padomju Jaunatnes" ziņām) "par dzeršanu kopmītnē" izslēdza no universitātes.
Bet kāpēc komjaunietis Gunars Šteinbergs rakstīja savam draugam: "Albert, kad mēs abi tiksimies, mēs piedzersimies kā cūkas"? - "Padomju Jaunatne" domā, ka "sakne visam tam ir dziļāka, un tā ir - atrautība no dzīves". Un kā raksturojusies Gunara Šteinberga atrautība no dzīves? "Padomju Jaunatne" atbild: "Vispirms tev kā komjaunietim pašam nav nekādas tiesības uzstāties Dallesa lomā, pūloties apšaubīt partijas un valdībās veiktos pasākumus. Taisni otrādi - tev vajadzētu palīdzēt tos izskaidrot citiem. Tu daudz ko pats vēl nesaproti. Tad mācies, lasi, jautā ..." Tiktāl "Padomju Jaunatne" padomdevēja lomā.
Bet vai Gunars Šteinbergs nebija to darījis? Padomju Savienības Komūnistu Partijas vēstures lekcijā viņš pasniedzējam bija uzrakstījis (nez, kā "Padomju Jaunatne" izpētījusi, uzzinājusi, ka jautājumu rakstījis Gunars Šteinbergs - T. B.) uz zīmītes šādu jautājumu; "vai milicijas spēku pastiprināšana ar palīgbrigādēm un tautas miliciju nav bīstams signāls, ka sabiedrība iet uz pagrimumu, ka aug huligānu kadri?" - Šāds jautājums gan neliecina, ka jautātājs būtu atrāvies no dzīves.
"Padomju Jaunatne" steigusies runāt ar universitātes komjaunatnes grupas sekretāru Kārli Priedīti - ko nu darīt ar Gunaru Šteinbergu. Priedītis šaubījies, vai komjaunatnes grupa uzstāsies pret Šteinbergu. (Traki jau ir, ja "vadošās personas" nonāk mazākuma stāvoklī pat komjaunatnē). Un "Padomju Jaunatne" nobeidz, ka "latviešu studentiem svešas (? - T. B.) domas izsaka skaļi un nekautrējoties", bet "komjaunieši pret tām iebilst čukstus".
Vai tad "Padomju Jaunatnes" vadošie pieskribētāji nesaprot, kāpēc komjaunietis Gunars Šteinbergs gribēja piedzerties kā cūka! Bet nu, biedra Krupenkova enerģiskās rīcības dēļ, Gunars Šteinbergs izslēgts no "čukstētājiem".
(Klasifikācija: 6c. un 7b.). Toms Bezmērs.
ACURAUGS RAKSTA PAR
JAUNATNES SVĒTKIEM
Kā ziņots iepriekšējā numurā, Antons A. Acuraugs traktorā bez taures devās uz Jaunatnes Svētkiem ar ciešu apņemšanos un plakātu: LAIKS BEIGT CŪKOTIĒS - JĀRAŽO SIVĒNI!
Acuraugam neveicies visās frontēs.
Plakātu jau pirmajā dienā apķīlājuši ķēves dēla Kurbada cienītāji, kas uzstājušies ar savu plakātu: LAIKS BEIGT ZIRGOTIES - JĀRAŽO KUMEĻI!
Tagad GD redakcija uzzin, ka pēc netiešas konsultēšanās ar Periskopa praksi CENZURA nolēmusi Acurauga speciālziņojumu par Jaunatnes Svētkiem "atmest", pamatojot savu rīcību šādi:
1. Raksts par garu (1001 vārds !). Turpmāk pieņemami tikai tādi darbi, kas tieši atbildīs telpas vajadzībām. Dzejnieki un rakstnieki nedrīkstēs vis rakstīt nedisciplinēti, cik grib. Rindu un lappušu skaits būs stingri regulēts.
2. Acurauga rakstā par daudz pieminētas Skabargas. Kad visas attiecīgās vietas tika izsvītrotas, raksts nebija vairs saprotams. Un bez tam - bija kļuvis par īsu ! Kāda jēga, Piemēram, teikumam, no kuŗa izsvītrots vārds "skabarga": "Laipna organizācijas komitejas locekle man palīdzēja izvilkt"? Nākotnē jāizvairās pieminēt vārdus un nosaukumus, kas neatbilst CENZURA interesēm.
3. CENZURA dotās rožainās acenes ar izliektajiem stikliem Acuraugs nozaudējis un paskata pēc lietojis tikai aceņu rāmjus bez stikliem. Līdz ar to viņa vērojumi nav uzticami un nepavisam jocīgi. Piemēram: "Biju pieteicies Satikšanās Klubā, lai satiktu daiļu tautieti. Kad ierados Pausmē, man blakus sēdēja - ak šausmas! - mana paša sieva, ko pa ceļam biju nozaudējis Čikāgā. Nezināju, ka mēs tik loti saderam kopā. Pēc satikšanās pazaudēju rožainos stiklus un ieguvu brūno acu vietā zilas." Turpmāk publicējami tikai darbi, kas atbilst CENZURA's parakstītu rožainu aceņu receptēm.
4. Acuraugs pārāk daudz uzmanības veltījis faktiem, līdz ar to sabojājot humoristisko iespaidu. Kas par joku, Piemēram, šai "jokā": "Izstādē stundu pavadīju pie Otto Grebžes gleznas, kas katalogā nosaukta par 'Pirmo sniegu'. Uz gleznas atzīmēts, ka notikusi kļūda, gleznu saucot par 'Pēdējo sniegu'. Bet katalogā tās pašas gleznas attēls ar nosaukumu: 'Aprīlis'. Kā lai šo 'aprīli' saprotu - nopietni, vai kā man gribētos?" Turpmāk jāievēro, ka ne visi fakti atbilst īstenībai, un tāpēc lielāka uzmanība veltījama saukļu, viedokļu un deklarāciju publicēšanai.
(Klasif.: 6c?).
Zīmētājs Zilberts
piedomā
PADOMJU CIRKUS
ĢENERĀLMĒĢINĀJUMSRietumielas zēni:
"Būs labs numurs. Redz, kur tas Berlīnes lācītis
drošs! Un mēs varbūt dabūsim brīvbiļeti ..."( klasif .: 7a.).
Mārtiņš Miorillīno Mūsainis ļoti nelabprāt deva skatus no savas jaunākās latviešu filmu chronikas, aizbildinoties, ka Skabargu, piedodiet, Gludā Dēļa, lasītāji viņa filmas nesaprotot. Piemēram, vēcāka dāma no Sirakūzām, N. Y., rakstījusi: MMM kungam caur Skabargu redakciju:
God. MMM kungs!
Grozu savu veco galvu un Jūsu filmu skatus gan plakaniski, gan ar kājām augšā, bet nevaru saprast! Viena filma par mūsu pilsētas latviešiem - to gan es sapratu, un tā man patika. Kādēļ Jūs biežāk neuzņemat kaut ko no mūsu pilsētas latviešu izdarībām, es arī saprastu, jo latviešu avīzes nelasu un nezinu, kas notiek citās pilsētās.
Jūsu A. A.,Sirakūzās.
MMM žēlojas, ka saņēmis vairākas līdzīgas vēstules un gribēja filmu chroniku pārtraukt. Gludā Dēļa redakcijai, pielietojot vairākas populārās metodes, kā apvainojot MMM koeksistencē ar Holivudu un pārāk lielā juteklībā, tomēr izdevās panākt filmu chronikas turpināšanu. Sniedzam jaunākos skatus.
ASV. Novērots, ka kāds slepenpolicijas suns ļoti ilgi un ņurdēdams ostījis kādu dokumenta projektu. Tā kā dokuments nāk no ļoti cienījamām aprindām, suns nodots veterinārpsīchologu rokās. Tie tomēr atzinuši, ka suns garīgi līdzsvarots, bet papīram tomēr smaka esot. Visi jūtas ļoti "embarasēti". MMM arī.
(Klasif.2a,b,c.).
LATVIJA. Komjaunatnes kompaktā masa iziet parādē, lai demonstrētu komūnistiskās sabiedrības priekšpulku spēku. (Uzņēmums no Kolhoznieku nama jumta).
(Klasifikācija 4).
KANADA - TORONTO. M.M.M. otrā nedēļā pēc Jaunatnes Svētkiem Toronto gobu birzī filmējot putnus un zvērus, uzdūrās leduslācim, ko uzņēma skaņu filmā ar telefoto lēcu. Filmu attīstot, izrādījās, ka tas nav leduslācis, bet kopš svētkiem papardēs aizmirsušies savdievi. Monitors uzrādīja šādu dialogu latviešu valodā:
Mecosoprāns: Labāk iesim, starpbrīdis droši vien jau beidzies.
Bass: Kur nu tik ātri, labāk vēl pasēdēsim.
(Klasifikācija 6b).
KANADA. Latviešu Jaunatnes Svētku informācijas centrā tālrunis zvana trijos naktī (pēc. Rožu balles).
Vīrieša balss: Esmu pazudis!
Inf. centra darbiniece: kur jūs atrodaties?
Viņš: Telefona būdiņā. Tumsā. Svešā ielā.
Viņa: Ko jūs tur darāt?
Viņš: Zvanu visām Toronto viesnīcām.
Viņa: Kādēļ?
Viņš: Aizmirsu savējās nosaukumu. VAI VARAT PALĪDZĒT?
(Klasifikācija 7c).
ANGLIJA. Korbijā, skolotāju konferencē pieņemta rezolūcija, kuŗā Jaunā Gaita, līdzās Mazputniņam, atzīta par ieteicamu Jaunatnes izdevumu. Vainīgos tagad meklē policija ar gumijas sitamiem, asinssuņiem un Vikersa - Brauninga patšautenēm.
(Klasifikācija 6b).
