Dace Aperāne

ATVADU KONCERTS ARNOLDAM ŠTURMAM

 

Komponists Arnolds Šturms 1912-1999. Foto: Bruno Rozītis

Gaišajā pagājušā gada 4. decembŗa pēcpusdienā Arnolda Šturma tuvinieki un draugi pulcējās Ņujorkas latviešu ev.-lut. draudzes baznīcā Jonkeros, lai atcerētos aizgājēja vienreizējo personību un tās daudzveidīgo izpausmi mūzikas laukā. Pēc mācītāja Lara Saliņa vārdiem par Šturma dzīves gaitām sekoja koncerts, veltīts komponistam un viņa mūzikai. Koncertā atskaņotie astoņi A. Šturma darbi sniedza saistošu ieskatu viņa galvenajos daiļrades posmos, pirmais no kuŗiem iesākās 1952. gadā, kad īsi pēc savām kompozicijas studijām Džordža Pībodija (George Peabody) koledžā pie Roya Harisa (Roy Harris) un Filipa Sleita (Philip Slates) (1950-1952), Šturms komponēja savu pirmo svītu flautai un klavierēm. Sekoja vairāki opusi flautai, instruments, kuŗu komponists iemīļoja savā jaunībā un ko viņš spoži pārvaldīja kā mākslinieks un paidagogs. Koncertā flautiste Lalita Saliņa un ērģelnieks Edgars Zālīte atskaņoja trīs daļas no cikla Modālā Svīta (Elēģija, Sarabande un Serenāde), darbu, kas komponēts sešdesmitajos gados, kad Šturmam bija īpaša interese par renesanses un baroka laikmeta mūzikas formām un harmonijam. Turklāt, minētā skaņdarbā, tāpat kā daudzos citos Šturma darbos, saklausāma arī latviešu tautasdziesmu ietekme, īpaši liriskās flautas pasāžās.

Zināms jauns pagrieziens manāms komponista daiļradē 1973. gadā ar viņa ciklu Piecas romantiskas dziesmas. Jau ar savu pirmo solo dziesmu ciklu, Četras liriskas dziesmas (1962-1963, ar Klāras Zāles dzeju) Šturms apliecināja sevi kā oriģinālu un saistošu solo dziesmu komponistu. Sākot ar ciklu Piecas romantiskas dziesmas (no kuŗa divas − Narcises un Upes dziesma, ar Linarda Tauna vārdiem koncertā atskaņoja baritons Andrejs Martens un pianiste Gunta Plostniece) komponista harmoniskā palete šķiet eksotiskāka nekā iepriekšējos astoņos solo dziesmu ciklos.

Savā daiļrades vidusposmā, apmēram no 1973. līdz 1985. gadam, Šturms komponēja četrus nozīmīgus darbus klavierēm. To skaitā Sonāte Nr. 2, kuŗas „Adagio” daļu koncertā atskaņoja pianiste Arianna Goldiņa. Šajā darbā, tāpat kā komponista opusā Koncerts klavierēm un orķestrim (1982), ir izteikta impresionistiska noskaņa kas arī izpaužas 1977. gadā sacerētā dziesmu ciklā Upes debesīs (Ainas Kraujietes dzeja), no kuŗa mecosoprāns Laila Saliņa dziedāja Starp mākoņiem (ar A. Goldiņu pie klavierēm) un vēl atsevišķā solo dziesmā Nojauta (Ilzes Šķipsnas dzeja), arī Lailas Saliņas un Arianas Goldiņas koncertā atskaņots opus. Impresionistiska tieksme saklausāma skaņdarbā ērģelēm, Fantasia Pastorale (1984), kā koncertā atskaņoja ērģelniece Marta Prāmniece.

Lai gan vēl viens dziesmu cikls no šī posma Šturma daiļradē, Kaskāžu kalnu rudens (Astrīdes Ivaskas dzeja, 1983-1986), netika atskaņots atvadu koncertā, vēlos to pieminēt kā vienu no komponista izcilākajiem opusiem. Šajā septiņu dziesmu ciklā, Astrīdes Ivaskas mistiskie dzejas vārdi izsaukuši no komponista ļoti aizkustinošu un reizē arī mistisku mūzikas pasauli, kuŗā vārdi un melodijas vijās viens ar otru skaistā saskaņā.

Neilgi pēc šī cikla komponēšanas Šturma darbi gūst jaunas un dramatiskas iezīmes, sasniedzot kulmināciju četros darbos stīgu instrumentiem: Pirmais trio vijolei, čellam un klavierēm (1987), Otrais trio vijolei, čellam un klavierēm (1989), Otrā sonāte čellam un klavierēm (1991) un Kvartets vijolei, altam, čellam un klavierēm (1993). Šajā pēdējā daiļrades posmā, kad viņš jau bija sasniedzis ievērojamu gadu skaitu, Šturma mūzikā manāms spēcīgs radošs uzliesmojums. To varētu izskaidrot kā dabīgu rezultātu pēc ilggadīgas un neatlaidīgas nodošanās kompozicijas disciplīnai, bet vēlos secināt, ka Latvijas neatkarības atgūšana un Šturma atgriešanās savā dzimtenē, sākot ar 1988. gadu, kad Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā notika viņa autora koncerts, atstāja komponista dziļi patriotiskajā personībā lielu un saviļņojošu iespaidu, kas turpmāk izteikti iedvesmoja viņa mūziku.

Divas kompozīcijas no šī posma skanēja atvadu koncertā: emocionāli koncentrētā solo dziesma Kur esi Tu? (Hugo Krūmiņa dzeja, 1989) baritona Jāņa Kļaviņa un Ariannas Goldiņas interpretācijā un aizkustinošā „Adagio” daļa no Otrās Sonātas čellam un klavierēm (1991) čellista Ingus Nāruna un A. Goldiņas atskaņojumā.

Arnolda Šturma mūzikas piemiņas koncerts, kuŗā deviņi latviešu mūziķi piedalījās ar sirsnību un muzicēšanas mīlestību, deva iespēju vairāk kā 80 klātesošajiem klausītājiem iedziļināties komponista izteiksmes bagātajā mūzikā, kas ieņēmusi nozīmīgu un paliekošu vietu mūsdienu latviešu komponistu daiļradē.

Arnolds Šturms dzimis 1912. gada 22. jūlijā Dobeles „Liepniekos” un miris 1999. gada 7. novembrī Ņujorkā.

 

 

Komponiste Dace Aperāne 1976. gadā beigusi Magill (McGill) universitāti Montrealā ar mūzikas bakalaura gradu. Maģistra grads Huntera koledžā Ņujorkā. Mūzikas daļas vadītāja trim latviešu mūzikas nometnēm Kanadā. 1994. gadā piedalījusies jauno mūziķu vasaras nometnes organizēšanā Jaungulbenē, 1996. gadā un 1998. gadā Ogrē. Dzīvo Ņujorkā.